88. – Lieciet taču to bērnu reiz mierā, padodiet labāk glāzītes. Nevaram tak jubileju īsti sausā svinēt, – neveiklo klusumu pārtrauca Jāzeps. Pretim tēva paceltajai pudelei paklausīgi pasniedzās sešas glāzītes.
88.
– Lieciet taču to bērnu reiz mierā, padodiet labāk glāzītes. Nevaram tak jubileju īsti sausā svinēt, – neveiklo klusumu pārtrauca Jāzeps.
Pretim tēva paceltajai pudelei paklausīgi pasniedzās sešas glāzītes. Atturējās vienīgi Margots. Ar skatienu mazliet sagumzītajā galdautā urbdamies un rokas saņēmis, viņš klusītēm skaitīja Tēvreizi. Tā kā nevienam nebija padomā piemērota novēlējuma, tad izlīdzējās ar Dagnijas izteikto uzmundrinājumu: “Nu tad!”
Jāzeps svilinošo dziru sūca pa mazam malciņam un viebās. Lonija izdzēra glāzi vienā paņēmienā un labpatikā noelsās: – Draņķis, bet labs!
Jaunieši savus traukus iztukšoja tik vienaldzīgi, it kā iedzertu vai ik dienas. Pēc neilga laika alkohols sāka atraisīt mēles.
– Kāpēc tad jūs neatbraucāt, kad tēvs bija slims? – painteresējās Dagnija, jautājumu nevienam konkrēti neadresējot.
– Ak, ko nu, – atmeta ar roku Edmonds, kurš bija pēc dabas vismaigākais un tāpēc jutās tēva priekšā vainīgs. – Gribējām jau, bet veikalā viss sagāja greizi. Tā arī neizdevās izrauties, – viņš stomījās.
Vismants tikai piekrītoši pamāja un cītīgi stūķēja mutē pīrādziņu pēc pīrādziņa. Bija skaidri redzams, ka viņš nevēlas runāt par savām darīšanām. Taču tieši jaunākā dēla gaitas tēvu interesēja visvairāk, jo pastarīša biznesā viņš bija ieguldījis visus savus ietaupījumus. Velti izgaidījies, kad dēls sāks runāt pats, Jāzeps noklepojās.
– Un kā tev, Vismant, pa savu maizes ceptuvi iet? – viņš it kā starp citu jautāja.
– Vai man? – atjautāja Vismants, tad paraustīja plecus un mākslotā nevērībā pavīpsnāja. – Labi!
– Mūsu pusē gan runā, ka tavi darbinieki neesot apmierināti, jo darba daudz, bet algas mazas, – tēvs bažīgi iebilda. Vismants tikai īgni atmeta ar roku:
– Papu, ko tu klausies visādas tantiņu tenkas! Ja kādam nepatīk, lai staigā. Gribu gan redzēt, kur vēl tik labu vietu atradīs: darbs siltumā un zem jumta, alga vienmēr laikā, brāķētos kukulīšus var iegādāties par puscenu, – attrauca Vismants, aizvainojumā pietvīcis.
