Pavisam drīz mums būs iespēja pirmo reizi kā pilntiesīgiem Eiropas pilsoņiem nodot savas balsis par valsts pārstāvjiem Eiroparlamentā, tā teikt, iekļūt lielajā Eiropas “politikas katlā”.
Pavisam drīz mums būs iespēja pirmo reizi kā pilntiesīgiem Eiropas pilsoņiem nodot savas balsis par valsts pārstāvjiem Eiroparlamentā, tā teikt, iekļūt lielajā Eiropas “politikas katlā”. Tomēr tiek prognozēta mazāka balsotāju aktivitāte, salīdzinot ar to vēlētāju skaitu, kas jāvārdu teica, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Patiesībā tas nav nekas pārsteidzošs.
Jā, iespējams, vainojams tas, ka mūsu teikšana par to, kas taps “katlā”, būs visai maza, varbūt vienīgi mums būs tā laime stāvēt klāt lielajiem “pavārmeistariem”. Vai kāds vēl dos arī pagaršot no lielā katla, ir diskutējami. Tautiešu vēlmi piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās, manuprāt, varētu mazināt arī neticība tiem partiju pārstāvjiem, kas gatavojas kļūt par Eiropas tautas kalpiem. Patiesībā visi kandidāti savus spēkus jau izmēģinājuši Latvijas politikas laukā. Cik tas bijis sekmīgi, to varam redzēt ik uz soļa. Nav vienkārši tautas kalpiem nodalīt, kas ir svarīgāk – vai kalpot tautai vai būt par vergu sev. Tieši tādēļ neticība vairojas.
Bet vairāk par to cilvēkus satracinājusi haotiskā cenu paaugstināšanās, kam nav ne īsta izskaidrojuma, ne pamatojuma. Vai patiešām tur vainojama tikai iestāšanās Eiropas Savienībā? Ceļojot maija sākumā pa Saksijas pilsētām Vācijā, protams, pievērsu uzmanību arī cenām, īpaši tādēļ, ka Latvijā tieši tajā laikā cenas palielinājās fantastiskā ātrumā. Atklāti sakot, mani pārsteidza, kādēļ gan Vācijas lauku ciematiņa veikalā cenas ir uz pusi zemākas nekā mūsu pagastu veikalos un kādēļ apģērbs Drēzdenes centrā maksā mazāk nekā Latvijas pilsētu veikalos. Jā, mums stāstīja, ka arī vāciešiem pēc iestāšanās Eiropas Savienībā dzīves līmenis esot kļuvis zemāks, tieši tādēļ viņi mazāk apmeklējot krodziņus un mazāk dzerot alu. Domāju, kas katrs tajā brīdī nodomāja: kaut mums būtu vāciešu problēmas! Laikam jau nevajag tik daudz pie cenu paaugstināšanās vainot Eiropu. Vaina varbūt slēpjas mūsu pašu starpniekos un pārpircējos, kas, atšķirībā no ražotājiem, visos laikos Latvijā ir dzīvojuši labi un spējuši gluži kā hameleoni ātri mainīties līdzi dažādiem procesiem valstī.
Lai nu kā, bet laiks iet, jūnijs tūdaļ būs klāt un klāt arī vēlēšanas. Iet uz tām vai neiet, ir katra paša ziņā. Vienīgi, ja mēs to nedarām, nav vērts sūdzēties, ka viss notiek tikai slikti.
