Probācijas dienesta un pašvaldību sadarbības, veicinot sodu izcietušo personu integrāciju sabiedrībā, bija galvenā sarunu tēma Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē.
Probācijas dienesta un pašvaldību sadarbības, veicinot sodu izcietušo personu integrāciju sabiedrībā, bija galvenā sarunu tēma Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē, kurā piedalījās arī Alūksnes rajona padomes galvenā speciāliste sociālajos jautajumos Vija Vārtukapteine.
Valsts Probācijas dienesta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Dementjevs rosina pašvaldības veidot sociālās rehabilitācijas centrus, kuros no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas uzturas 6 līdz 9 mēnēšus, pēc individuālas sociālās korekcijas programmas sociālā darbinieka un psihologa vadībā apgūst sociālās iemaņas. Šis modelis paredz, ka sociālās rehabilitācijas centru uzturēšanu finansē pašvaldības, bet sniegtos pakalpojumus apmaksā valsts, kontrolējot arī to kvalitāti. Šobrīd sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz vienīgi atsevišķas nevalstiskās organizācijas Rīgā un tās apkaimē, taču pieprasījums pēc tiem ir daudz lielāks. Faktiski cilvēks, kurš atgriežas no ieslodzījuma vietas, ienāk vidē, no kuras ir pilnībā atsvešinājies, tāpēc vairumā gadījumu pavisam drīz viņš atkal izdara kādu likumpārkāpumu. Lai pārtrauktu šo apli, ir jāiejaucas sabiedrībai, sniedzot bijušajam ieslodzītajam gan materiālu, gan morālu atbalstu. Valsts cilvēktiesību biroja juriste Sanita Ščucka uzsver, ka cilvēkam, kurš pēc soda izciešanas atgriežas no ieslodzījuma vietas, gluži kā jebkuram citam sabiedrības loceklim ir tiesības uz dzīvokli un sociālo drošību. Valsts pienākums būtu nodrošināt, lai šāds cilvēks saņem sociālā nodrošinājuma pabalstu, apģērbu, apavus un ceļa naudu, diemžēl reāli tiek nodrošināta vienīgi nauda biļetei mājupceļam. Pašvaldību pienākums savukārt ir nodrošināt ar mājokli, taču pieredze rāda, ka pieprasījums ir daudz lielāks, nekā iespēja to apmierināt.
