Rīko valsts līmeņa diskusiju par alternatīvu vietējās mobilitātes risinājumu ieviešanu reģionos

24. septembrī Vidzemes plānošanas reģions organizēja sanāksmi, lai valsts līmenī iniciētu diskusiju  par nepieciešamību ieviest alternatīvus mobilitātes risinājumus attālos lauku reģionos. Sanāksmes dalībnieki tika informēti par pilotprojekta “transports pēc pieprasījuma” ieviešanas rezultātiem un secinājumiem, kas jāņem vērā, lai attīstītu alternatīvus mobilitātes risinājumus ne tikai Vidzemē, bet visā valsts teritorijā. “Alūksniešiem.lv” vēsta Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.

Diskutējot par pakalpojuma “transports pēc pieprasījuma” attīstības iespējām nākotnē, saņemts klātesošo konceptuāls atbalsts jautājuma virzīšanai Satiksmes ministrijā, rosinot papildināt esošo sabiedriskā transports pakalpojumu sistēmu ar alternatīviem risinājumiem vietējo pārvadājumu nodrošināšanai reti apdzīvotās lauku teritorijās.

Vidzemes plānošanas reģions iecerējis rosināt starpinstitucionālās darba grupas izveidi, lai turpinātu attīstīt ideju par alternatīvu vietējās mobilitātes risinājumu ieviešanu reģionos, kā arī lemtu par “transports pēc pieprasījuma” un līdzīgu risinājumu iekļaušanu sabiedriskā transporta sistēmā Latvijā.

Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Autotransporta direkcijas, Vidzemes Augstskolas, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas, klātesot arī pārstāvjiem no plānošanas reģioniem un pašvaldībām. Sanāksmē bija pārstāvēts arī reģionālais pasažieru pārvadātājs VTU Valmiera, kas bija viens no pakalpojuma sniedzējiem pilotprojekta ieviešanas laikā.

Noklausoties pieredzi, kas gūta, Vidzemes plānošanas reģionam ieviešot pilotprojektu Vidzemē, klātesošie atzina, ka rezultāts ir necerēti labs un iedzīvotāju aktivitāte liecina, ka alternatīviem pārvietošanās risinājumiem Latvijā ir potenciāls.

Kristīne Malnača, Vidzemes plānošanas reģions: “Īstenojot pilotprojektu “transports pēc pieprasījuma”, ir skaidri redzams, ka pieprasījums pēc transporta pakalpojumiem laukos ir. Sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošanā ir jāņem vērā zināma īpatnība, kas nevienam vairs nav noslēpums – kamēr nebūs atbilstošs piedāvājums, pasažieru skaitu neizdosies palielināt. Ar naudu, kas tiek novirzīta ikgadējām sabiedriskā transporta dotācijām, iespējams, var ne tikai uzlabot ierobežoto mobilitāti atsevišķās teritorijās, kur sabiedriskā transporta pakalpojums ir nepietiekams, bet arī palielināt sabiedriskā transporta pasažieru skaitu.”

 Sarmīte Rozentāle, Vidzemes Augstskola: “Mobilitātes risinājumu veiksmīgas ieviešanas pamatā ir ilglaicīgs un stabils finansējums. Jāatzīmē, ka šobrīd akūti trūkst atbalsta programmas lauku kopienām, kas citās valstīs ir bieži izmantots instruments, tostarp arī mobilitātes uzlabošanai. Rekomendēju transporta plānošanu balstīt uz iedzīvotāju vajadzībām un vietējos pasažieru pārvadājumus organizēt reģionu vai pašvaldību līmenī. Aicinu valdību un nozares ministrijas skatīties pāri nozaru robežām.”

Kristiāns Godiņš, ATD: “Prieks, ka iecerētais izdevies. Transports pēc pieprasījuma papildina tradicionālo transporta sistēmu, un ir skaidrs, ka pie apstākļiem, kad situācija, laiki un vajadzības mainās, nepieciešams domāt par jauniem, inovatīviem risinājumiem. Tas, ka iedzīvotājiem ir interese par šāda veida pakalpojumiem, ir skaidri redzams, vērtējot pilotprojekta apkopotos rezultātus. Jāpiebilst, ka pilotprojekta ietvaros pakalpojums bija padarīts maksimāli ērts un izdevīgs pasažieriem, klasiskā pārvadājuma sistēma nevar būt tik elastīga.”

Madars Lasmanis, VARAM: “Kopumā projekts ir ļoti labi izdevies. Pats personīgi, dzīvojot pierobežā, redzu, cik arvien tukšāks paliek sabiedriskais transports. Ir skaidrs, ka sabiedriskā transporta organizēšanas kārtībai un formai būs jāmainās. Pārstāvot nozares ministriju, uzskatu, ka plānošanas reģioniem ir liela loma sabiedriskā transporta sistēmas veidošanā un organizēšanā. Ideja atbalstāma un ieviešama, finansējuma piešķiršana paliek Finanšu ministrijas rokās. Katrā ziņā VARAM ir par šādas aktivitātes realizēšanu – demogrāfiskā līkne pārliecinoši uz to norāda. Mums jāveido tāda pakalpojumu sistēma valstī, ko mēs paši savās vecumdienās gribēsim izmantot.”

Pilotprojektu Vidzemē bija iespēja īstenot, izmantojot piesaistītos Eiropas Savienības finanšu līdzekļus, ieviešot projektu “MAMBA” (Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2014-2020). www.mambaproject.eu