“Marienburgas astotais brālis” pošas uz Dienvidu torni

Ir radīta koncepcija atjaunotā Alūksnes Pilssalas Dienvidu torņa piedzīvojumam “Marienburgas astotais brālis”. Tas būs stāsts, kā iedarbība skaņosies galvenokārt mūzikā un dažādos dziedājumos.
Aizvadītajā nedēļā Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere jauno ideju prezentēja kultūras, izglītības un sporta komitejas deputātiem. Alūksnieši ar nepacietību gaida, kad atvērs atjaunoto Dienvidu torni un ar kādu unikālu piedāvājumu tas pārsteigs. Jau tagad zināms – tas atkal tiešām būs kaut kas unikāls Latvijā un nebijis Alūksnē.

“Dienvidu tornis ir atjaunots pilnā apjomā. Par Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu tornim ir izbūvēti trīs stāvi, iekšējās koka kāpnes, atjaunots jumts. Kopējā torņa platība ir tikai 100 kvadrātmetru – vidēji 33 kvadrātmetri katram stāvam. Tā galvenā kultūrvēsturiskā vērtība ir mūrētās akmens sienas ar autentiskajiem pildījumiem, tādēļ tornī nav vēlams ierīkot klasisku ekspozīciju ar stendiem, monitoriem, kas aizsegtu šo unikālo vēstījumu. Tajā jārada jauns pakalpojums, kas būs tūrisma un kultūras jomās pieprasīts, unikāls un konkurētspējīgs. Kaut kas inovatīvs un nebijis,” pārliecināta S. Adlere.
Tādēļ tapusi koncepcija torņa piedzīvojumam “Marienburgas astotais brālis”. Plānots, ka piedzīvojums tornī notiks kā muzikāls ceļojums organizētā cilvēku grupā (līdz 30 cilvēku). “Apmeklētājs caur skaņu un dziedājumu tiks virzīts pa torni no pirmā līdz trešajam stāvam. Pirmais stāvs būs tumšais pamats, ikdiena, otrais – kauju stāvs, dinamika, “asinis” un nelielas, fragmentāras projekcijas, bet trešais – kaislību un apskaidrības stāvs, kur tiks sasniegta kulminācija, un ar mierīgu, cerīgu mūziku cilvēks tiks virzīts atpakaļ uz ieejas durvīm, kur ekspozīcijas apmeklējums beigsies,” atklāj S. Adlere.

Ieceres īstenošanai piesaistīs finansējumu dažādos fondos – pieteikumi jau iesniegti un top vēl. S. Adlere uzsver: lai Alūksnes jaunais piedāvājums būtu ļoti labs, kvalitatīvs, tad radīt skaņdarbu īpaši  ir uzrunāts komponists Arturs Maskats. Kā producentu piesaistītu Sigvardu Kļavu, kurš no komponista radītās mūzikas veidotu piedzīvojumu 30 minūšu garumā, bet dramaturgs Lauris Gundars veidotu uzveduma libretu.
“Komanda, kas iecerēta darbam pie šī jaunā projekta, ir savas nozares profesionāļi. Muzikālajā ceļojumā tekstuālās daļas būs maz, bet tas viss būs pieejams vairākās valodās, līdzīgi kā jau ir pie mauzoleja Alūksnes muižas parkā: apmeklētājs var ierīcē izvēlēties sev vēlamo valodu. Idejiski tam ir jābūt kaut kam atkal unikālam, Latvijā nebijušam un atšķirīgam, kā Alūksnē ir ierasts to redzēt,” saka S. Adlere.