Iestājoties pavasarim un paaugstinoties gaisa temperatūrai, ērces kļūst
aktīvākas un ir gatavas piesūkties. Ar ērču pārnēsātām slimībām Latvijā
ik gadu slimo simtiem cilvēku. Ņemot vērā to, ka šogad bijusi īpaši
silta ziema, gan pilsētā, gan ārpus pilsētas mežos, parkos, krūmājos un
zālājos tās rosās jau ilgāku laiku.
Pēc Slimību profilakses un
kontroles centra datiem infektoloģijas centrā šogad pirmās ērces
pārbaudēm tika saņemtas jau janvārī. Tāpēc, arvien vairāk pavadot brīvo
laiku dabā, jāpievērš uzmanība.
Alsviķu pagastā dzīvojošā jaunieša
Riharda Lāča ikdiena un darbs ir cieši saistīts ar laika pavadīšanu
mežā. Viņš novērojis, ka šogad, sākoties pavasarim, ērču ir krietni
vairāk. “Citos gados visas vasaras garumā uz apģērba atradu 20 ērces,
bet šopavasar jau tagad, apsekojot mežus, cirsmas, esmu no apģērba
nolasījis teju 20 ērces. Pat strādājot piemājas pagalmā, esmu tās
atradis,” teic R. Lācis. Viņš ērču skaita palielināšanos saista ar silto
ziemu, kas ļāvusi tām kļūt aktīvām jau krietni ātrāk kā citos
pavasaros. Arī citi “Alūksnes un Malienas Ziņu” lasītāji ir informējuši,
ka atraduši ērces, rāpojam pa apģērbu, lai gan mežā paši nav bijuši –
rosījušies piemājas pagalmā vai mazdārziņu teritorijā.
Tomēr
Ziemeļaustrumu virsmežniecības Alūksnes mežniecības vecākais mežzinis
Gints Jaunkalns norāda, ka šogad Alūksnes novadā ērču skaits nav nedz
lielāks, nedz mazāks kā citos gados.Turpinās no 1. lappuses
“Nevarētu
gan teikt, ka šogad ērču ir krietni vairāk. Pēc mežziņu novērojumiem
nav informācijas, ka to būtu vairāk,” saka G. Jaunkalns. Viņš norāda, ka
mežziņi potējas pret ērcēm, kas ir vienīgā iespējamā drošība šādos
gadījumos, tāpat pēc katra meža apmeklējuma tiek pārbaudīts apģērbs un
iespēju robežās nomainīts.
Mežzinis uzskata, ka šie drošības
apsvērumi attiecas ne vien uz tiem, kuri strādā mežā, bet arī tiem, kuri
dodas uz mežu pavadīt brīvo laiku, piemēram, pastaigājoties, ogojot vai
sēņojot.
SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta
Kauliņa atgādina, ka ērces nekur nav pazudušas un viens no svarīgākajiem
uzdevumiem ir vakcinēties pret ērču encefalītu. M. Kauliņa informē, ka
arī Alūksnes slimnīcā uzņemšanas nodaļā jau vērsušies pirmie pacienti ar
ērču kodumiem, tāpēc ārste aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un
ievērot nepieciešamos piesardzības pasākumus, pavadot laiku brīvā dabā,
lai pasargātu sevi, savus bērnus un mājdzīvniekus no ērču piesūkšanās.
Jāatgādina,
ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu, bet
nepasargā no citām ērču pārnēsātām slimībām, piemēram, Laimas slimību.
Viņa atgādina, ka vakcinēšanās ir par maksu un, saņemot pirmo vakcīnu,
pēc mēneša to veic atkārtoti. Šajā vakcīnas iedarbības periodā vajadzētu
sevi pasargāt no iespējas, ka piesūcas ērce. Atkarībā no vecuma un
vakcīnas, cilvēks var atkārtoti potēties ik pēc pieciem gadiem. Pēc 60
gadu vecuma – reizi trīs gados.
M. Kauliņa rekomendē mežā vilkt
gaišas krāsas apģērbu, lai ērci būtu vieglāk savlaicīgi pamanīt un
noņemt. Pēc pastaigas ieteicams drēbes novilkt, apskatīt ķermeni,
apģērbu. Ērces meklē vietu, kur piesūkties. Ja ērce nespēs atrast vietu,
kur aizlīst aiz apģērba, tā, visticamāk nokritīs. Bet, ja zem tērpa
varēs pakļūt, tad ērce meklēs vietu uz ķermeņa, kur āda ir maigāka,
mīkstāka, vieglāk caurdurama, tad piestiprināsies un sāks baroties.
Reklāma