* * *

Cik savādi! Ko gan dzīve ar mums dara!

Cik savādi!
Ko gan dzīve ar mums dara!
Tai visu pārgrozīt ir vara.
No lielas laimes nelaimē tā grūž,
No nelaimes tā laimes saulē ceļ.
Liek draugu satikt,
Ko redzēt neceram,
Un izšķir mūs,
Kad mēs to negribam.
Dzīves viļņu vērpetēs,
Mēs tā kā oļi
Viens gar otru beržamies.
Un arī tā kā oļi
Mēs izmaināmies,
Gan izskatā, gan darbos,
Ka citreiz grūti vairs ir pazīt
Kādu draugu – senu, mīļu, labu.
* * *
Cilvēka rokas var aizstāt
Visus nepateiktos vārdus.
Cilvēka rokas pa savam
Skaidri runāt prot.
Viens rokasspiediens
Var vairāk pasacīt
Kā gara oratora runa.
Tāds ašs un zibenīgs
Var pateikt tikai to:
“Mans mīļais draugs,
Ko darīt varēju
Tas bija viss,
Un tagad ej
No kurienes tu nācis.”
Rokasspiediens var būt arī
Silts un maigs,
Ko bēdās sagaida
No drauga tikai draugs.
Nepasakot vārda it ne viena,
Var sajust, līdzās nostājies
Vissirsnīgākais draugs,
Kas bēdās saļimt
Tev nekad neatļaus.
Viens rokasspiediens pateic
Tik bezgala daudz!
Tikai viens rokasspiediens…
Ina Siliņa