Otrajā Latvijas Jaunatnes forumā, kas maija sākumā notika Rīgā, piedalījās arī jaunietes no Alūksnes rajona – Dana Ēķe, Elīna Musta un Inga Mitrofonova.
Otrajā Latvijas Jaunatnes forumā, kas maija sākumā notika Rīgā, piedalījās arī jaunietes no Alūksnes rajona – Dana Ēķe, Elīna Musta un Inga Mitrofonova. Meitenes labprāt par forumā redzēto un dzirdēto izteica viedokli laikrakstam.
Nebijām domājušas, ka šīs divas dienas būs tik saspringtas. Visu laiku bija jāspicē ausis un jātur acis vaļā, lai kaut ko nepalaistu garām. Strādājām darba grupās un veidojām rezolūciju, ko nesām uz Saeimu.
Ir atšķirīgas problēmas
Strādājot grupās, atklājām, ka jauniešiem novados ir atšķirīgas problēmas. Latgalē uztrauc nesaskaņas starp latviešu un krievu tautības jauniešiem. Mums tas bija jaunums, jo Alūksnē nekā tamlīdzīga nav. Kurzemē, īpaši Ventspilī, jauniešu organizācijām ir laba sadarbība ar vietējām pašvaldībām. Pašvaldības un uzņēmēji dāsni piešķir līdzekļus skeitparku izveidošanai un domā par to, kā jaunieši daudzveidīgāk un interesantāk varētu pavadīt brīvo laiku. Brīžiem šķita, ka kurzemnieki mūs, pārējos jauniešus, nesaprot, jo viņi nespēja aptvert, ka jauniešiem var arī kaut kā nebūt un ka visur nav vienādi apstākļi un brīvā laika pavadīšanas iespējas.
Pilsēta ir tikai Rīga
Forumā spraigas diskusijas izvērtās par to, kas ir lauki un kas pilsēta. Bija trīs versijas. Kāda meitene uzskatīja, ka pilsēta ir tikai Rīga un pārējā Latvijas daļa ir lauki. Otra versija bija, ka pie pilsētām var pieskaitīt tikai lielākās Latvijas pilsētas – Liepāju, Daugavpili, Rīgu, Ventspili un Rēzekni, bet pārējā teritorija ir lauki. Es kā trešo versiju izvirzīju viedokli, ka katra rajona lielākās pilsētas ir pilsētas, bet lauki ir visa pārējā rajona daļa. Kopēju viedokli tā arī neatradām.
Izklaidējas ventspilnieki
Secinājām, ka daudzveidīgas izklaides iespējas ir tikai jauniešiem, kas dzīvo Rīgā un Ventspilī. Citās vietās valda vienveidība, bet jaunieši alkst pārmaiņas. Lielākā jauniešu organizāciju nelaime ir finansējuma trūkums, jo bez naudas mūsdienās neko nevar uzsākt. Pieaugušie runā un uzskata, ka jaunatne ir viņu nākotne, bet nedomā, kā bagātināt jauniešu ikdienu. Arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā uzrunā to atzina, deva garīgo stimulu. Nav tā, ka mēs tikai gaidām naudu un tad nu darīsim. Nē, mēs ejam, darbojamies un mācāmies, jo pašlepnums neļauj iet un diedelēt: “Iedodiet mums naudiņu.” Trūkst arī jaunatnes lietu koordinatoru, jo visi izvēlas tādus darbus, kur maksā vairāk.
Sūta atbildes pa pastu
Manuprāt, jauniešu foruma gājienu nelaida līdz Saeimai, jo ministriem ir bail no jaunatnes. Viņi zina, ka nespēs atbildēt uz mūsu konkrētajiem jautājumiem. Bet kurš tad spēs, ja ne viņi? Arī ģimnāzijā ir viesojušies daudzi ministri. Tad, kad mēs viņiem uzdevām konkrētus jautājumus, viņi atbildēja izvairīgi, caur puķēm. Ja aizrādījām, lai nenovirzās no tēmas, tad atteica, ka atbildi nosūtīs vēlāk pa pastu. Vai tāds cilvēks, kas nepārzina jautājumus, kas saistīti ar viņa ieņemamo amatu, tajā vispār var strādāt? Valstī ir jāmaina likumdošana, jo ar streikiem, forumiem un piketiem maz ko var panākt.
Jaunieti vajag iekustināt
Liela problēma Latvijā ir arī pašu jauniešu pasivitāte. Ja viņiem nav informācijas, tad paši īpaši nepiepūlas, lai to iegūtu. Tāpēc ir jādomā par informācijas daudzveidību, lai ieinteresētu jaunieti un rosinātu darboties. Tagad deju festivāla “Enku-Drenku” laikā interešu centrs rīkos akciju “Izglītība un brīvais laiks”, kur jauniešiem būs unikāla iespēja uzzināt par brīvā laika pavadīšanas iespējām Alūksnes rajonā. Domāju, ka skolu direktoriem vajadzētu rast iespēju, lai jaunieši var stundu laikā apmeklēt šo akciju. Reizēm jaunieti vajag tikai iekustināt, un viņš saprot, ka brīvo laiku nedrīkst pavadīt, sēžot tikai pie televizora. Protams, jauniešiem ir grūti izbraukāt uz pilsētu un iesaistīties visās aktivitātēs, bet viņi var veidot savu jauniešu grupu pagastā.
