Jelgavā bērnu zobārstniecības pakalpojumus, ko apmaksā valsts, sniedz medicīnas kapitālsabiedrība “Optima 1”. Tā ir iestāde, kas medicīnisko aprūpi, ne tikai zobārsta pakalpojumus, primāri nodrošina bērniem un par valsts finansējumu, taču iespēju robežās par maksu tiek pieņemti arī pieaugušie pacienti. Pašreiz ir jārēķinās, ka šajā medicīnas iestādē rindā pie bērnu zobārsta jāgaida līdz 2025. gada janvāra beigām.

Ilgāku laiku “Optima 1” zobārstniecības kabinets gan stāvēja tukšs, jo vienkārši nebija speciālistu, kas pieņemtu pacientus. Nebija risinājuma, līdz sākās Krievijas uzbrukums Ukrainai. “Ja tā drīkst teikt, mums laimējās saistībā ar notikumiem Ukrainā, jo mūsu iestādē pieteicās darbā ļoti pieredzējusi zobārste Halina Suranta, kurai nebija problēmu strādāt ar bērniem. Tā nu mūsu zobārstniecības kabinets atsāka darbu,” stāsta uzņēmuma valdes locekle Ingrīda Budrēvica. “Ar ukraiņu dakteres profesionalitāti esam ļoti apmierināti, jo kolēģe tiek galā ar jebkura vecuma bērniem, turklāt savu darbu padara godprātīgi.” Īsi pēc tam, kad H. Suranta Jelgavā uzsāka darbu, zobārstniecības kabinets tika aprīkots ar digitālo rentgena aparātu.

Ar zobu higiēnistu tik lielu problēmu nav bijis, jo medicīnas kapitālsabiedrībā “Optima 1” šis speciālists bijis pieejams visu laiku.

Valdes locekle neslēpj, ka pat vēl lielākas problēmas par bērnu zobārsta meklējumiem radās brīdī, kad jāpiesakās uz likumā noteikto finansējuma ieguvi. Tā kā ārstniecības iestādē vairākus gadus nav bijis bērnu zobārsta, tai nepienākas arī valsts finansējums. “Saņēmām atbildi, ka mūsu iestādei nauda par bērnu zobārstniecības pakalpojumiem nepienākas, jo tā nav tikusi ieplānota.” Vienīgi ar lielu neatlaidību, iesaistot kolēģus un veicot pārrunas, medicīnas kapitālsabiedrība 2023. gadam no septembra līdz decembrim finansējumu tomēr izcīnīja. “Naudu piešķīra salīdzinoši nedaudz, bet strādāt varēja,” atceras I. Budrēvica. “Taču jaunais 2024. gads nāca ar pārsteigumu. Izrādās, mūsu birokrātiskā sistēma nepieciešamo finansējumu nākamajam gadam aprēķina no iepriekšējā gadā izpildītā, kas mūsu gadījumā bija četri mēneši. Piešķīrums bija tik niecīgs, ka varbūt vienu dienu nedēļā bērnu zobārsts varētu strādāt. Nekas neatlika, kā sākt cīnīties par papildu finansējuma iegūšanu. Tas izdevās, un pārējo finansējumu saņēmām 2024. gada augustā, kad jau pamatīgi bijām pārstrādājuši kvotas, jo mūsu gadījumā finansējums bērnu zobārstniecībai ir kopā ar zobu higiēnistu. Lai kādas pūles tas prasīja, kopš augusta mums finansējums ir!”

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Aizkrauklē ceļos iegulda sešus miljonus

Aizkraukles novada ceļu uzlabošanā šogad ieguldīts ap sešiem miljoniem eiro. Šogad Aizkraukles novadā atjaunoti vairāki autoceļi visās pagastu apvienībās, izņemot Neretas. Vieni no lielākajiem darbiem veikti Jaunjelgavas apvienībā. Kopējā ieguldītā summa ir 3 miljoni eiro. Pārbūvēts ceļš Robežnieki – Bajāri – Aprāni Seces pagastā. Tam vien bija nepieciešams 1,1 miljons eiro. Pārbūvēts ceļš Daudzese – Tapaskrogs četru kilometru garumā par pusmiljonu eiro. Tāpat par pusmiljonu eiro veikta Daudzeses pagastā esošā ceļa Pelši – Strautiņi pārbūve 3,7 kilometru garumā.

Kokneses apvienībā šogad veica ceļa Bilstiņi – Atradze divu posmu – no A6 šosejas līdz viesu namam “Divas upes”, un arī līdz Atradzes kapiem, seguma atjaunošanu un dubulto ceļa virmas apstrādi. Šie darbi izmaksāja 1,35 miljonus eiro. Turpat, Kokneses apvienībā, izbūvēts jauns ceļš – Pīlādžlauki. Tam bija nepieciešami 200 tūkstoši eiro. Ceļš ir īss, tikai ap 250 metru, bet tas noderēs uzņēmējdarbības attīstībai. Plānots, ka tuvākajā laikā uz šo vietu pārcelsies uzņēmums, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem, kā arī, iespējams, šeit degvielas uzpildes staciju būvēs uzņēmums “Circle K”.

Salīdzinoši mazāk darba bija, bet turpmāk lielāki paredzēti Skrīveru pagastā. Skrīverieši un pagasta viesi būs gandarīti, kad noslēgsies ceļa Klidziņa – Skrīveri ceļa remonts. Lai darbu veiktu, nepieciešami 800 tūkstoši eiro. Šī summa ir no pašvaldības un paredzēta ilgi gaidītā gājēju celiņa ierīkošanai. Brauktuves remontu veiks uzņēmums “Latvijas valsts ceļi” par saviem līdzekļiem. Ar ES finansējuma atbalstu Skrīveru centrā remontēs dzelzceļa stacijas laukumu un ielu, kas ved uz to no Daugavas ielas. Šeit plānots izveidot rotācijas apli, ierīkot interaktīvos stendus, soliņus.

Būtiski uzlabojumi veikti Pļaviņās, Daugavas ielā, par kopējo summu 2 miljoni eiro, un pēc vairāk nekā gadu ilgušajiem remontdarbiem iela beidzot atvērta satiksmei.

Lielākā daļa naudas, kas ieguldīta pārbūves darbos, ir pašvaldības, kas iegūta, aizņemoties Valsts kasē, kā arī piesaistīti ES fondu līdzekļi. Darbi saplānoti arī nākamajiem diviem gadiem.

Laikraksts “Staburags”

Smiltenes apkārtnes teikas apkopos grāmatā

Jau divu gadu garumā latviešu folkloras, dzīves stāstījumu un digitālo humanitāro zinātņu pētniece, LU Humanitāro zinātņu fakultātes asociētā profesore Sanita Reinsone strādā pie projekta “Smiltenes apkārtnes teikas”.

Projekta īstenošanas laikā apzinātas un sistematizētas vairāk nekā 1300 teikas, kas pierakstītas Smiltenē, Aumeisteros, Bilskā, Palsmanē, Mēros, Blomē, Launkalnē, Grundzālē un citviet. Daudzas no tām pierakstītas vietējā izloksnē, kas ir viens no vērienīgākajiem Smiltenes apkārtnē runātās valodas fiksējumiem no simt gadu senas pagātnes.

Apkopojot un apstrādājot teiku materiālu, veicot izpēti arhīvos un Smiltenes novadā uz vietas, projekta laikā sagatavots manuskripts, ko plānots papildināt ar kartēm un citiem materiāliem un publicēt grāmatā “Smiltenes apkārtnes teikas”, kas dienas gaismu varētu ieraudzīt nākamgad.

“Smiltene ir Latvijas zemākās mitoloģijas jeb tautas demonoloģijas epicentrs. Pateicoties vairākiem ļoti aizrautīgiem folkloras vācējiem 1920. un 1930. gados, Smiltenes apkārtnē fiksēts ļoti daudz teiku par vadātājiem, raudātājiem, lietuvēniem, žņaudzējiem, raganām, velniem, ērmiem, ķēmiem, vilkatām, pūķiem, vilcēm, nogrimušām naudas mucām, maldugunīm un citām savādām parādībām. Latviešu folkloras krātuvē un tās digitālajā arhīvā garamantas.lv glabājas simtiem “tumšo” teiku un ticējumu no Smiltenes apkārtnes,” stāsta S. Reinsone.

Projekta laikā viņa guvusi apstiprinājumu, ka mums ir unikāls teiku mantojums un teju katrā vietā var atrast īpašus un neatkārtojamus stāstus, kas cieši sasaistīti ar apkārtnes ainavām.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Bauskas Mūzikas un mākslas skola saņem 1000 eiro naudas balvu

Bauskas Mūzikas un mākslas skola (MMS) par izciliem rezultātiem konkursā “Talants Latvijai” 2023./2024. mācību gadā ieguvusi 1000 eiro līdzfinansējumu no Latvijas Bērnu fonda. Minētā naudas balva tiks novirzīta jauna saksofona iegādei, “Bauskas Dzīvi” informē Bauskas MMS direktore Anita Velmunska.

Viņa pastāstīja, ka konkursa “Talants Latvijai” 33. sezona tika atklāta ar svinīgu koncertu 1. decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā, kurā uzstājās konkursa laureāti kopā ar Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas kamerorķestri “Armonico” diriģenta Normunda Dreģa vadībā. Šo koncertu klātienē baudīja arī skolas direktore Anita Velmunska. Tur arī tika saņemts Bauskas MMS augstais novērtējums un balva.

A. Velmunska atzīmē, ka Bauskas MMS piedalās šajā konkursā jau vairāk nekā desmit gadu. “Audzēkņiem un pedagogiem gatavošanās šim konkursam prasījusi lielu pašatdevi un pacietīgu darbu. Paldies viņiem par to!” teic A. Velmunska.

Jāmin, ka koncertcikls – konkurss “Talants Latvijai” iedibināts 1991. gadā, un ik gadu visa mācību gada garumā šajā konkursā tiekas vairāk nekā 300 bērni – spoži jaunie talanti no vairāk kā 20 Latvijas mūzikas skolām.

Konkursa mērķis ir veicināt un sekmēt Latvijas mūzikas skolu audzēkņu profesionālo iemaņu attīstību, kā arī dot iespēju jaunajiem un topošajiem mūziķiem apliecināt savu talantu, uzstājoties Rīgas Latviešu biedrības nama koncertzālēs.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

No Azerbaidžānas uz Gulbeni

Gulbenes novada jauniešu centrā “Bāze” un Stradu pagasta jauniešu centrā “Ligzda” kā Solidaritātes korpusa brīvprātīgā darbu sākusi 22 gadus vecā Sudaba Gulmammadova no Azerbaidžānas, kura gūs šeit pieredzi līdz pat nākamā gada jūnijam.

Sudaba pēc izglītības ir vēstures skolotāja, taču viņa sapratusi to, ka formālā izglītība viņu nebūt nesaista tik ļoti kā neformālā. “Sapratu, ka man nepieciešama pieredze un īpaši tāda, kādu sniedz dzīvošana ārzemēs. Ieraudzīju projekta pieteikumu Gulbenē un nolēmu doties uz šejieni. Tīmekļvietnē bija pieejami projekti arī no citām valstīm, taču man šķita, ka Latvijā nejutīšos tik sveši, jo arī šī ir postpadomju valsts,” stāsta Sudaba. Viņa strādā kā brīvprātīgā ne tikai jauniešu centros, bet arī Stāķu pirmsskolas izglītības iestādē. “Jauniešu centrā veidoju aktivitātes bērniem un jauniešiem, bet bērnudārzā palīdzu skolotājiem un mācu bērniem apgūt angļu valodu. Trešdienās mēs kopā ar jaunatnes darbinieci Eviju Krivmani dodamies uz Stāķu pamatskolu, kur kopā dejojam ar bērniem,” stāsta Sudaba. Viņai ļoti patīk Latvijas daba, taču klimats Latvijā, salīdzinot ar Azerbaidžānu, ir auksts un pie tā ir grūti pierast. “Protams, jūtu arī kultūras atšķirības un valodas barjeru, bet man patīk šejienes cilvēki, un viņi šķiet draudzīgi,” stāsta Sudaba.

Brīvprātīgo kustība ir populāra arī Azerbaidžānā, un tā norit ne tikai projektu ietvaros, bet brīvprātīgie tiek piesaistīti arī dažādu lielu pasākumu rīkošanā.

Laikraksts “Dzirkstele”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Reģionu ziņas: Finansējumu bērnu zobārstniecībai dabūt nav viegli“Alūksnes un Malienas Ziņas”