Instagram Ziemassvētki

Svētkiem, tāpat kā visiem citiem notikumiem mūsu dzīvē, nav varas mūs padarīt īpaši laimīgus vai nelaimīgus. Laimīgi vai nelaimīgi mēs jūtamies dēļ saviem pieņēmumiem un pārliecībām par lietu kārtību, savu un citu uzvedību. Un tieši Ziemassvētki saistīti ar ļoti precīzām gaidām par to, kā visam būtu jānotiek un kā mums vajadzētu justies.

Ziemassvētku laikā ir JĀDOMĀ gaišas domas. Ziemassvētku laikā ir JĀSARŪPĒ dāvanas saviem mīļajiem. Ziemassvētkos JĀIZDEKORĒ māja un, protams, īsi pirms Ziemassvētkiem ir vajadzīga visskaistākā egle. Ziemassvētkos Tev JĀBŪT kopā ar savu ģimeni un JĀSKŪPSTĀS zem āmuļiem. Tad JĀDZIED Ziemassvētku dziesmas (vēlams, lai kāds arī spēlē pavadījumu uz klavierēm). Tad visiem JĀVAKARIŅO pie skaista, bagātīgi klāta galda un, protams, JĀAPDĀVINA citam citu. Un noteikti nedrīkst aizmirst to visu ielikt Instagram. Šos priekšstatus lieliski tiražē arī neskaitāmās Ziemassvētku filmas, kurās aktrises jau pamostas ar lūpukrāsu un ieveidotiem matiem, un tad šīm atliek vien ieņemt pareizo vietu sarkanzaļajā Merry Cristmas interjerā. Tāpat pirmssvētku drudzī var ievilkt pacilājošā tonī skandinātās iepirkšanās reklāmas – kad jau sāc uztraukties par to, vai, ja nepagūsi uz lielveikalu tādu un tādu, Ziemassvētki patiešām pienāks.

Lieki piebilst, ka retais patiešām piedzīvo šādu Ziemassvētku idilli, un vēl mazāks ir cilvēku skaits, kuri tajā jūtas patiesi laimīgi. Vai nomāktību rada tas, ka nespējam realizēt šādu ideju par Ziemassvētkiem? Nē, grūtsirdība rodas dēļ tā, ka paši esam šiem uzstādījumiem noticējuši.

Tāpat ir ar Ziemassvētku brīnumiem, kurus visi gaida. Diemžēl man jūs jāapbēdina – brīnumi notiek pārāk reti, parasti labais mūs piemeklē tad, kad esam kaut ko paši darījuši lietas labā. Pirmais solis uz priecīgiem Ziemassvētkiem ir pajautāt sev: kādus Ziemassvētkus es GRIBU, kas man sagādās prieku? Jā, varbūt tās ir skaistas Ziemassvētku dziesmas vai kopīga piparkūku cepšana, bet var arī būt, ka šajos Ziemassvētkos vēlies vienatnē palasīt grāmatu, iegrimt dīvānā un noskatīties “Cieto riekstu”, nešmorēt svētku galdam līdz spēku izsīkumam, bet aizbraukt uz mežu un nobristies līdz sārtiem vaigiem un slapjām zeķēm. Nudien reizēm ar vienu lietu ir gana, lai sevi iepriecinātu. Pieļauju, mēs visi droši vien būtu priecīgāki, ja viens otram un paši sev neuzspiestu tik daudz VAJAG un JĀBŪT. Jāatzīst, ka ne vienmēr var no svētku virpuļa izvairīties un arī es Ziemassvētkos reizēm virpuļoju visiem līdzi, taču gadās arī, ka zem segas skatos slepkavību seriālus.

Bet kāds varbūt šī mana skarbā referāta vidū bailīgi ceļ roku un jautā: vai tad, ja visi Ziemassvētkos darīs, ko gribēs, tie vairs būs Ziemassvētki? Būs, jo kaut kur starp piparkūku un mandarīnu smaržu, svecēm egļu zaros, sentimentālām melodijām un dāvanām droši vien mājo ticība labajam, cerība, ka viss būs labi un mīlestība – pāri šim visam. Lai jums tāds svētku gaidīšanas laiks, kādu JŪS GRIBAT!