Aitkopis ar jurista diplomu

Ir laiks, kad vairums cilvēku pārdomā katru savu pirkumu veikalā, jo cenas ir augstas. Šāda situācija veicina daudzus radīt ko pašiem savām rokām. Pāvels Melnis jau gadiem pats saimnieko Jaunalūksnes pagastā - dzīvo ekoloģiski, audzē vistas un gaiļus, nodarbojas ar aitkopību un nu jau kādu laiku maizi veikalā nepērk, jo to cep pats. Viņam ir sava pārliecība, kā dzīvot un izdzīvot. Maizes cepšanas procesā pārrunājam viņa ceļu uz “zaļāku” domāšanu, runājam par izaicinājumiem pasaulē, Latvijā un arī viensētā dzīvojot.

Pāvels dzimis Krievijā, Maskavā, jo tēvs bija profesionālajā militārajā dienestā un dienesta vietas bija ārpus Latvijas. “Pirms manas dzimšanas tēvs rakstīja lūgumu pārcelt viņu dienēt uz Latviju, bet viņš tomēr tika nosūtīts uz Maskavu. Savādāk es būtu piedzimis Tambovā (Krievijas apgabalā),” viņš stāsta. Līdz astoņu gadu vecumam audzis Maskavā, tad 1991. gadā visa ģimene atgriezās Latvijā, Alūksnē. “Līdz sestajai klasei mācījos toreizējā Alūksnes vidusskolā, kur mācījās arī skolēni, kuriem krievu valoda bija dzimtā, latviešu valodu nezināju. Vecākiem bija svarīgi, lai es integrētos latviešu sabiedrībā, tāpēc uzsāku mācības Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā,” atceras Pāvels. Tolaik viņš uztraucies, jo sapratis – visi viņu uzskatīs par tādu kā krievu okupantu, bet tik traki nebijis. “Bija reizes, kad man pateica, ka esmu krievu cūka. Tas gan bija vairāk kā tāds slikts joks, neviens mani fiziski neaizskāra. Starp citu, kad mainīju skolas, izjutu, ka latvieši izturas pret mani krietni draudzīgāk, pat, ja vēl tik labi nezināju šo valodu,” viņš izdara secinājumus.