Jaunlaicenes pagastā ir folkloras kopa, kurai ir sava kapela. Mūsdienās kapelas jau kļuvušas par retumu.
Jaunlaicenes pagastā ir folkloras kopa, kurai ir sava kapela. Mūsdienās kapelas jau kļuvušas par retumu.
Kapelā darbojas viens no vecākajiem Latvijas muzikantiem – ziemerietis Konstantīns Mucenieks, kurš 3.novembrī atzīmēs 81 gada jubileju.
Pieredzējušais muzikants nāk no muzikālas ģimenes, viņa vecāki savulaik dziedājuši pareizticīgo baznīcas korī un arī bērnus mudinājuši mīlēt dziesmu. “Mēs pat vēl skaidri nemācējām izrunāt vārdus, kad mamma lika dziedāt,” laikrakstam stāsta K.Mucenieks.
Ejot ganu gaitās, viņš sameklējis pulksteņa atsperi, kam pievienojis koku un mēģinājis no pašdarinātā instrumenta izvilināt dažādas skaņas. Skaisti esot skanējis. Citreiz pie lūpām licis parastu ķemmi, un arī tā skanējusi. Viņam bijuši 15 gadi, kad pirmo reizi spēlējis kāzās. “Mums bija pašiem sava kapela, tajā darbojās arī trīs mani brāļi . Ar Edgaru spēlējām vijoles, Boriss un Jānis spēlēja cītaru un kontrabasu. Atceros, ka uz afišas tolaik bija rakstīts “Uzstājas brāļi Mucenieki”. Es biju vecākais no brāļiem, no kuriem tagad pārējie jau miruši,” skaidro K.Mucenieks.
Spēlējuši ballītēs un kāzās, arī muzikanti izjutuši dažādu varu maiņu un repertuāra ierobežojumus, jo katrai gaume bijusi atšķirīga.
K.Mucenieks muzicēt iemācījies pašmācības ceļā, spēlējot pēc dzirdes. Tēvs vēlāk sev esot pārmetis, kāpēc dēlu neesot sūtījis mācīties mūzika skolā.
Jaunlaicenes kapelā viņš spēlē vijoli. “Esmu vecākais mūziķis kapelā, pašam jau sirmi mati. Reizi nedēļā braucu uz mēģinājumu,” stāsta ziemerietis.
No vecajiem instrumentiem viņš prot spēlēt arī mandolīnu, dūru cītaru un akordeonu. Pašam vislabāk patīkot jautra un asa mūzika. Darba gados strādājis par mehanizatoru un ilgus gadus spēlējis kolhoznieku ballēs un saietos.
“Kad vīrs spēlē pasākumos, tad man jādara mājas darbi,” sarunā iesaistās dzīvesbiedre Anna.
“Visu mūžu mani ir pavadījusi mūzika, bez tā sevi nevarētu iedomāties. Agrāk jau nebija tādu iespēju kā tagad – nospiež pogu un skan. Tad bija jāspēlē. Mājās, ja ir brīvs laiks, allaž paņemu kādu instrumentu rokās un kaut ko uzspēlēju. Tas palīdz arī tumšos dzīves brīžos,” atzīst viņš.
