Valsts Zobārstniecības centrs gatavo informāciju presei, ka Alūksnes rajonā ir nepieciešami zobārsti.
Valsts Zobārstniecības centrs gatavo informāciju presei, ka Alūksnes rajonā ir nepieciešami zobārsti. Zobārstu trūkumu citos rajonos neizjūt, bet ir citas problēmas.
“Rīgā ir vieglāk veidot zobārstniecības kabinetu un atmaksāt tehnoloģisko iekārtu iegādi, bet galvaspilsētā ir liela zobārstu konkurence. Tāpat ir Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Cēsīs, Daugavpilī un citās lielākajās pilsētās. Alūksne ir skaista pilsēta, bet atrodas tālu, un arī ekonomiskā situācija rajonā nav labvēlīga. Tāpēc tur ir problēma atrast zobārstus,” atzīst Valsts Zobārstniecības centra direktors Andis Paeglītis.
Viņš uzskata, ka nav nekas briesmīgs, ja trūkst četru vai piecu zobārstu. Pamazām zobārstu “vilnis” velsies uz reģioniem un zobārstu skaits valstī izlīdzināsies. Alūksne ir pašā malā, un tāpēc ir vēl ilgi jāgaida, kamēr zobārsti nonāks te.
Jāpiedāvā darba un sadzīves apstākļi
“Ja neko nedarīs, tad tā notiks. Alūksnes rajona padome ir gatava sadarboties. Tai ir iespēja piedāvāt dzīvokli, palīdzēt iekārtot zobārstniecības kabinetu uz nomaksu. Tas ir priekšnoteikums līgumam, ko var slēgt ar jauno speciālistu,” norāda A.Paeglītis. Tādu iespēju daudzi izmantoja, pārveidojot poliklīnikas. Ja zobārsts izmanto pašvaldības telpas un iekārtas, tad var prasīt slēgt līgumu ar slimokasi.
Sadarbības formas var būt dažādas. Nepieciešams saskaņot, kas ir pašvaldībai izdevīgi un kas ir svarīgi zobārstam. “Studente interesējās par situāciju Alūksnē. Mēs varam aģitēt braukt strādāt, bet konkrētus priekšlikumus var izteikt tikai rajona pašvaldība. Kādreizējā sadales mehānisma tagad nav, bet varbūt tas atjaunosies, kad būs studentu kreditēšana,” prognozē A.Paeglītis. Tad varēs izvirzīt prasību atstrādāt noteiktu laiku reģionā.
Līgums nodrošina stabilu finansējumu
A.Paeglītis domā, ka bēdīgāk ir, ja zobārsti neslēdz līgumus ar slimokasi par zobu ārstēšanu bērniem. “Valkā un Gulbenē arī situācija nemaz nav tik spīdoša, bet tur acīmredzot pārmaiņu gados labāk prata piesaistīt zobārstniecības speciālistus. Tomēr nevar noliegt, ka problēma pastāv reģionu izvietojumā,” saka A.Paeglītis. Viņš uzskata, ka satraucošāka ir Alūksnes zobārstu nevēlēšanās slēgt līgumus ar slimokasi par zobu ārstēšanu bērniem. Tādi ir tikai diviem zobārstiem.
“Gulbenē visi zobārsti ir noslēguši līgumus ar slimokasi. Tāpēc, manuprāt, situācija ir laba. Astoņi zobārsti ir sapratuši, ka viņi saņem stabilu finansējumu par bērnu zobu ārstēšanu un slēdz līgumus. Visi bērni var tikt pie ārsta bez problēmām,” stāsta Ziemeļaustrumu slimokases Gulbenes nodaļas vadītāja Inta Luguze. Viņa atzīst, ka pieaugušajiem ir jāstāv rindā pie zobārsta, un domā, ka, iespējams, darba organizācija varētu būt citāda. Iedzīvotāji var būt “puslīdz apmierināti”. “Pieaugušajiem tas ir maksas pakalpojums, bet galvenais, lai ir aptverti bērni, par ko ir atbildīga slimokase,” akcentē I.Luguze.
Studenti atturīgi vērtē iespējas
Alūksnes pamatskolas skolotājas Ainas Albertiņas meita apgūst zobārstniecības specialitāti, bet mācās tikai trešajā kursā. “Viņa nesaka, ka neatgriezīsies Alūksnē, bet arī nesola to darīt. Galvenais ir pabeigt mācības, pēc tam vēl ir jāpraktizējas pie speciālista. Trīs gadu laikā vēl daudz kas var mainīties,” secina A.Albertiņa. Viņa atzīst, ka te ir trīsistabu dzīvoklis, viss pazīstams un tuvs, bet kredītu zobārstniecības kabineta iekārtai gan meita baidās ņemt.
Zobārstes Ņinas Zorinas meita ir pēdējā kursā. Viņai ir vīrs un mazs bērniņš, tātad jārēķinās arī ar ģimenes locekļu interesēm un vajadzībām. Māte neprognozē, kāds būs jaunās ģimenes lēmums. Trešais students ir no Apes. A.Paeglītis pieļauj, ka zobārsta kabineta iekārtošanu var daļēji kreditēt reģiona slimokase. “Nezinu teikt, vai slimokase ir tiesīga to finansēt. Bet tā ir lieta, ko varētu darīt,” saka A.Paeglītis.
