Dalās publisko ūdeņu apsaimniekošanas pieredzē

Sniedze Sproģe: “Pašvaldības pienākums ir radīt vidi, kurā cilvēkiem laukos gribētos dzīvot.”

Latvijas pašvaldību izpilddirektoru sanāksmes notiek ik mēnesi, un jūnija sākumā tāda notika Alūksnē. Sarunu tēmas Alūksnē bija publisko ūdeņu apsaimniekošana, meliorācija, vides jautājumi un pašvaldību budžeti.

Sanāksmes dalībniekus uzrunāja un ar Alūksnes novada pašvaldību iepazīstināja domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers un izpilddirektors Ingus Berkulis. Pašvaldības iestādes “ALJA” ēkā sanāksmes dalībnieki uzklausīja “ALJA” vadītāju Māri Lietuvieti par pieredzi publisko ūdeņu apsaimniekošanā un pilsētvides veidošanā pie publiskajiem ūdeņiem. Alūksnes un Apes novada fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece iepazīstināja ar fonda darbību.

Trūkst apsaimniekotāju

Par Alūksnes novada ūdeņu apsaimniekošanu jau 14 gadus atbild Alūksnes novada pašvaldības iestādes “ALJA” direktors Māris Lietuvietis. Tikšanās reizē viņš pašvaldību izpilddirektorus iepazīstināja ar aģentūras darba specifiku un paveikto šo gadu laikā. “Iestādes apsaimniekošanā ir publiskie ūdeņi – ezeri un upes. Murata ezers dalīts ar Igauniju, arī Ilgāja ezers, kur, kā tradīcija ir makšķerēšanas festivāls. Pededzes un Vaidavas upe. Ezeri, kur zvejas tiesības pieder valstij, bet nav publiskie, bet arī tos mēs pieskatām, papildinām ar zivju resursiem. Te licencētā makšķerēšana vēl nav ieviesta, kam par iemeslu varētu būt tas, ka tā ir lauku teritorija, līdz ar to tur nav tādu pieskatīšanas un apsaimniekošanas iespēju. Dabas liegumu teritorijā esošie ezeri ir seši,” informē M. Lietuvietis.

Izaicinājums – mūsdienīgā būve

M. Lietuvietis uzsvēra Alūksnes ezera veiksmes stāsts ir tas, ka krasta josla pieder Alūksnes novada pašvaldībai. “Svarīgi, lai visiem būtu pieejama sakopta vide – ezera krasti, celiņi un laipas. Tas veicina uzņēmējdarbību. Katru gadu plānojam krasta līnijas sakopšanas darbus, piemēram, apauguma novākšanu pa sektoriem,” stāsta “ALJA” direktors. “Kad tika veidota Alūksnes Pilssalas infrastruktūra, runājām ar iedzīvotājiem sākums nebija viegls. Pirms aģentūras ēkas celtniecības te bija gana mežonīgs skats. Šī ir uz attīstību vērsta būve, ar mūsdienīgu dizainu, ko varbūt sākumā ne visi novada iedzīvotāji pieņēma. Paldies visiem, kuri noticēja šim grandiozajam projektam, jo šobrīd iedzīvotāji ir apmierināti,” uzsver M. Lietuvietis.

Ar pludmales zonu nav gājis tik gludi, jo iedzīvotāji bija pieraduši gulēt mauriņā. “Bija atsevišķi protesti, bet mērķis bija uzlabot šo vidi, nevis otrādi. Tagad pludmales zona ir apdzīvota, te vienmēr ir cilvēki,” stāsta M. Lietuvietis. Pašlaik ir vien sabiedriskās tualetes trūkums. “Plānojam, bet nevēlamies “sauso tualeti”, te vajadzīgas modernas un ērtas labierīcības. Tāpat jādomā par kopšanu un pieslēgšanos pilsētas komunikācijām, tas prasa laiku,” stāsta apsaimniekotājs.

“Šādas sanāksmes notiek reizi mēnesī, katru reizi citā novadā pēc plāna. Izpilddirektoriem parasti ir kāda tēma, ko vēlas izzināt un pielāgot savās pašvaldībās, tādēļ svarīgi redzēt kolēģu pieredzi. Vērtība ir tā, ka mēs ne tikai paklausāmies, ko stāsta ministri vai valsts iestāžu darbinieki, bet iespēja dalīties ar savām personīgajām pieredzēm un izaicinājumiem. Šādas tikšanās ir kā pievienotā vērtība, lai pašvaldības attīstītos un augtu. Pašlaik lielākais izaicinājums pašvaldībām ir tas, ka sarunās ar valdību nav izdevies panākt labāku finansējumu kā 16,2 % no kopējās publiskās naudas. Nekad nav bijis tik zems procents kopējā budžetā. Pašvaldībām pienākumi nāk klāt, bet birokrātija palielina ikvienu darbību. Eiropas vietējo pašvaldību harta ir unikāla pašvaldību kompetence – veidot savu pārvaldību struktūru tā, lai tā efektīvi darbotos konkrētajā novadā. Deputāti kopā ar darbiniekiem sēž un spriež, uzklausot iedzīvotājus, kā labāk darboties. Regulāri sekoju līdzi Alūksnes pašvaldības darbībai. Alūksne lieliski attīstās, īpaši pilsētvidē. Nav tā, ka pilsēta aizmirst laukus, šī problēma ir visā valstī. Par situāciju lauku teritorijās alūksniešiem nevar pārmest, jo valstī kopumā nav apdzīvotības un reģionālās politikas. Tas ir svarīgi arī no drošības politikas viedokļa – tukšas teritorijas nav drošas. Faktiski, vienīgais fonds, kas pieejams lauku iedzīvotājiem, ir vietējo rīcību grupu stratēģijās finansējums, ko var ietvert dažādos projektos. Visu var ierobežot, bet svarīgi atbalstīt katru investoru ar publisko finansējumu, lai radītu jaunas darba vietas, piesaistītu ģimenes. Nepietiek tikai ar maizi – uz tās jāuzliek arī desa! Svarīgi ir ne tikai fiziski, bet arī garīgi paēst. Alūksnē, iespēju robežās, vide laukos tiek uzlabota. Pašvaldības pienākums ir radīt vidi, kurā cilvēkiem laukos gribētos dzīvot.”