Mācīties var arī savādāk

Skolu reforma Alūksnes novadā nesusi pārmaiņas. Slēgtas vairākas mazās lauku skolas, un diemžēl tas skāra arī Alūksnes novadu. Noslēdzoties 2022./2023. mācību gadam, Bejas, Malienas, Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas pievienoja Alūksnes vidusskolai. Alūksnes novada vidusskolu un Alūksnes pilsētas sākumskolu apvienoja, izveidojot jaunu iestādi – Alūksnes vidusskolu. Tas bija neziņas un lielas pretestības periods vecākiem, skolēniem, kā arī pedagogiem.

Ir svarīgi, lai lauku skolu ēkas neaiziet postā un tiek apdzīvotas, tādēļ entuziastes Baiba Tīce un Lidija Stebere vēlas Bejas skolā īstenot alternatīvu izglītošanās iespēju. Šobrīd abām ir tikai plāni, darbība vēl ēkā nenotiek, bet viņas labprāt piekrita sarunai, lai ieskicētu savu nākotnes redzējumu – kas sazin, varbūt kāds vēlētos piebiedroties ar savām idejām.

Ne visi var mācīties lielā bērnu kolektīvā

Ar Baibu Tīci un viņas meitu Elzu tiekamies pie zemnieku saimniecības “Sprogas” veidotās puķu dobes Alūksnes ezera pakājē. “Šī dobe tapa man ļoti nozīmīgā laikā. Man piedzima meita Elza, tad pirmo reizi piedzīvoju sajūtu – ja cilvēks ir ļoti laimīgs, tad viņš grib ar kaut ko dalīties. Man gribējās kaut ko uzdāvināt pilsētai. Ar vīru vienojāmies, atradām piemērotāko vietu un ierīkojām šo puķu dobi,” atceras B. Tīce. Viņa atzīst, ka nav nojautusi, cik ļoti dzīve izmainās, kad ģimenē ienāk bērniņš. Bet to, ka viņas ceļš aizvedīs līdz skolām, pat iedomāties nevarējusi.

Šis ir stāsts par to, ka mācīties ir iespējams dažādos veidos. “Kad piedzima Elza, es nedomāju, ka viņa kādreiz mācīsies tālmācībā. Uz to aizgājām pakāpeniski, jo bērnudārza gaitas meita sāka Alūksnes pirmsskolas iestādē, kā jau visi,” viņa stāsta. Jau bērnudārza pēdējā posmā Baiba jutusi, ka meitai vajadzētu mācīties savādāk – viņa redzēja, ka bērns īsti nespēj iekļauties 25 bērnu kolektīvā. “Bet es vēlējos, lai viņa socializējas. Kad meita sāka apmeklēt toreizējās Alūksnes novada vidusskolas pirmsskolas grupu, redzēju, ka viņa atplaukst,” mamma atceras.

Daudz ko var paveikt aktīvi vecāki

“Es piekritu sarunai laikrakstam, jo sapratu, ka kāpju pāri tai sajūtai, ka neiekļaujos lielajā pūlī, redzu pasauli savādāk. Domāju, ka es neesmu tāda vienīgā. Zinu, ka ir daudz jūtīgāki un empātiskāki bērni, kas ienāk ģimenēs, kur vecāki dzīvo pēc viena standarta – savādāk nevar. Es vēlos parādīt, ka var savādāk. Ir dažādas iespējas,” savā pieredzē dalās B. Tīce. Šobrīd viņas meita Elza mācās tālmācībā “VisLatvijas vidusskolā” septītajā klasē, mācības tur apgūst kopš piektās klases otrā pusgada, savukārt, dēls Haralds zinības apgūst Alūksnes vidusskolā.

Vecāku iniciatīva tālmācības vidusskolā ir, lai bērni vairāk satiktos. “Vecāki izveido reģionu grupas. Kopš pagājušā mācību gada reizi mēnesī visi satiekas, tie ir sadraudzības pasākumi. Ar vecākiem esam runājuši par to, lai bērni tiktos dažādās Latvijas vietās, sarīkojot kādas nometnes,” par meitas mācībām stāsta B. Tīce. Šādas nometnes varot apvienot arī ar mācīšanos klātienē. “To var paveikt aktīvi vecāki un tas var notikt jebkurā Latvijas pusē,” viņa saka.

Jādibina biedrība

Kādreizējās Bejas skolas skolotājas Lidijas Steberes ceļi sakrustojās ar B. Tīci, un nu abas domā, kā atdzīvināt pamestībā atstātās skolas ēku. “Būtu labi, ja tālmācības skolēni varētu satikties arī Alūksnes novadā. Kad satiku Lidiju, viņa mani atveda uz Beju. Man bija ideja, ka varēja savādāk paskatīties uz mazajām lauku skolām, pirms tās slēgt. Sapratu, ka tas nav tik vienkārši,” atzīst B. Tīce.

“Skolas gars un dvēsele ir un būs! Kaut te arī šobrīd vairs nekā nav, tas mīļums ir palicis, to nevar nepamanīt,” izsakās L. Stebere un atzīst, ka, diemžēl, viss apstājās pie finansēm. Ir jādibina biedrība, ko B. Tīce arī darīs.

Domubiedru satikšanās vasaras sākumā

L. Stebere atzīst, ka domāt ir viens, ideju ir ļoti daudz, bet vajadzīgi cilvēki. Viņa dzīvo netālu no Bejas skolas, bieži dodas pastaigā gar to. “Man ir tā sajūta – te būs, te ir jābūt. Te nekas nepazudīs,” viņa pauž savu pārliecību.

Pateicoties Alūksnes novada pašvaldībai, vasaras sākumā Bejā notika sanāksme kopā ar citiem domubiedriem, kuriem Bejas skola svarīga. Cilvēki bija priecīgi, ka notiek idejiskā kustība. Kā atzīst L. Stebere, šī un arī otra tikšanās vasarā bija vērtīga komunikācija – katram klātesošajam šī skola saistās ar kaut ko īpašu. “Sapratām, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies. Bejas skola prasa pārvērtības,” stāsta B. Tīce. “Būs pašvaldības atbalsts, būs arī sekotāji. Tikšanās reizē, apmainoties vīzijām, šajā ideju ugunskurā veidojās arvien lielāka liesma. “Man šobrīd ir iekšējā sajūta, ka ir kaut kas, ko gribas sargāt. Kad mums pašām būs lielāka skaidrība, tad mums būs arī sekotāji. Es zinu,” viņa uzsver.

Domu sēkliņa jau ielikta

“Mēs tagad tiekamies Bejas skolā, jo vajadzīgi līdzīgi domājošie – kopā ir spēks. Ir taču cilvēki, kuri izvēlētos neformālo izglītību,” nosaka B. Tīce. “Domājams, ir cilvēki, kuri vēlētos palīdzēt, vienkārši, mēs viņus nezinām. Starp citu, finanses vienmēr atnāk – vajag idejas, darītājus,” pārliecināta ir B. Tīce. Viņa meklējusi atbalstu arī pašvaldībā un jūt, ka idejas varētu arī atbalstīt.

Abas vēlas parādīt, ka ir telpa, kura gaida – Bejas skola. “Mums ir vīzija, tikai jādara viss, lai nākamais solis būtu spēcīgs un stabils. Mazā domu sēkliņa ir ielikta,” piebilst B. Tīce.

Sāk ar mazumiņu, ar idejām

Vienmēr būs kāds, kurš mācīsies klātienes skolā, un būs tādi, kas izvēlēsies alternatīvo izglītību. “Šis nav stāsts, ka es domāju tikai par saviem bērniem, jo arī man viņi ir atšķirīgi – katrs mācās savādāk,” saka B. Tīce un uzsver – kad abas ar Lidiju ir uz viena viļņa, viss notiek. “Bejas skolai jādod otra elpa. Un ne klasiskā veidā. Ja vietējos cilvēkus iekustinās uz kaut ko savādāku, tas būs jaudīgi – alūksniešiem ir ļoti spēcīga enerģija. Visam ir savs laiks. Es negribu neko sasteigt, tāpēc sākam ar mazumiņu, ar idejām. Man interesē, cik mums ir bērnu vecāku, kuri domā līdzīgi,” viņa stāsta. Ja būtu kaut desmit, kuri sanāk kopā, tad jau varētu notikt lielas lietas.