Ieva Pētersone
Pārdomas
Tā tas ir, mīļie alūksnieši, novada iedzīvotāji, kas notiek mūsu prātos? Vai tiešām ar kurlumu, prāta kurlumu sisti, sirds un dvēseles samaitātību, ka nevar vairs saprast vienkāršāko – cieni vidi, cieni otra darbu šajā gadījumā sētnieku, kuri jau no agra rīta strādā, lai sapostu pilsētu dienai. Vai tiešām šajā digitālajā laikā, to tik grūti apjaust?
Nevainosim citus, tikai paši sevi un godīgi sakot jābrīnās, ka tieši pilsētā tas notiek? Ne vienā lauku pagastā tā nedara, cik esmu braukusi izsmēķus nav gadījies redzēt. Pat ne kaimiņu pilsētās Balvos un Rēzeknē. Biju aizbraukusi uz Liteni, nekā tāda nemanīju. Vai tad viņiem citas smadzenes? Nedomāju gan, tikai lielāka cieņa pret darba darītāju. Der pamācīties no suņu īpašniekiem. Viņiem līdzi ir maisiņš vai smēķētājam arī nevar būt līdzi kur ielikt smēķus. Jaunie ļaudis, vai tiešām jāsāk vainot vecāki, skola, ka neesat iemācīti nemest zemē papīrus? Droši vien arī kāds pieaugušais vainojams, grūti izsvērt, bet pirms sākam smēķēt der padomāt- kur es likšu izsmēķi? Kur likšu pudeli, papīru? Ja godīgi, tad tā ir sevis nemīlēšana, necienīšana, zems pašapziņas līmenis. Bet to var mainīt! Man ļoti gribas ticēt, ka tā būs! Šodien ejot pa pilsētu saskāros ar tādām nepriecīgām ainām. Lai diena nebeigtos tik drūmi, nogāju garām Primārās aprūpes centram un atguvu dvēseles mieru, tur bija tīrs un priecēja ziedi.
Lai izdodas cienīt vidi un sētnieku darbu!
Reklāma