Gulbenes mākslas skola pārceļas uz renovēto ēku, kur savulaik atradās Bērzu sākumskola. “Te ir ļoti gaišas telpas – beidzot ir gaiss, ko ieelpot! Mums audzēkņu netrūkst – nevaram sūdzēties. Bērniem ir jāmācās atraktīvā, mobilā, pārveidojamā vidē,” saka Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane.

Viņa piebilst, ka projekts, kas realizācijas gaitā ir piedzīvojis drāmas, beidzies tomēr labi un tas ir pats galvenais. Mākslas skola gan jaunās telpas dalīs ar Mūzikas skolu, kurai šajā ēkā atradīsies klases pūšamo instrumentu audzēkņiem, sitamo instrumentu nodarbībām, kā arī skolas orķestrim.

S. Dikmane piebilst: “Mums ir jāpāriet uz jaunu apmācības programmu – mediju pamati. Mērķis: attīstīt audzēkņos interesi par dažādiem audiovizuālajiem medijiem, praktiski apgūt digitālās tehnikas un programmas, lai iegūtu pieredzi izmantot vizuālās komunikācijas līdzekļus savā radošajā darbībā. Mēs pēc savas iniciatīvas jau sen to visu mācām, bet tagad tas ir kļuvis obligāts pasākums.”

Laikraksts “Dzirkstele”

Valkas pusē bagātīga sēņu raža

Pašlaik viena no aktuālākajām tēmām ir sēņošana. Sociālajos tīklos ieraugot naskāko sēņotāju pilnos grozus ar skaistām baravikām un apšu bekām, rodas jautājums – kur atrodamas tik daudz šīs meža “delikateses”. Šovasar Valkas puses mežos ir bagātīga gaileņu raža, bet baravikas un apšu bekas tikai tagad tā pa īstam sāk parādīties.

Bagātīgā gaileņu raža ietekmē tos sēņotājus, kuri salasītās sēnes nodod uzpircējiem. Šonedēļ uzpircēji par vienu kilogramu gaileņu maksā vien 1,50 eiro kilogramā.

Taču vien pārsimts metrus tālāk, šķērsojot Latvijas – Igaunijas robežu, lielveikala “Selver” plauktos pircējiem pārdod 300 gramu iepakojumu ar diezgan neizskatīgām gailenēm par ļoti augstu cenu. Igauņu lielveikalā 300 grami maksā 5,75 eiro, kas kilogramā ir 19,30 eiro.

Gaileņu lasītāji “Ziemeļlatvijai” atzina, ka iepirkšanas cena esot smieklīga, bet tā esot katru gadu – ja mežos gaileņu daudz, cena krītas. Lai čaklākie mežā gājēji pielasītu 20 litru spaini, tam jāvelta vismaz trīs stundas.

Sēņotāja Astra Kalve novērojusi, ka Valkas pusē meži ir izcirsti. Līdz ar to ir zudušas vairākas iecienītas sēņošanas vietas, bet, ja labi pacenšas, varot atrast arī jaunas sēņu augšanas vietas. Valcēniete ir viena no tām, kas savā ceļā pie Kokšu ezeriem ir sastapusies aci pret aci ar vairākiem maziem lācēniem. Ir manītas arī lūša pēdas.

“Meža dzīvnieki vairās no cilvēkiem, ja vien nav ievainoti vai nav māte ar mazuļiem,” mierina A. Kalve.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Cīnās par ābeļu saglabāšanu

Sākoties būvdarbiem 14 kilometru posmā uz reģionālā autoceļa Cesvaine – Velēna, vietējie Tirzas pagasta iedzīvotāji netīšām no strādniekiem uzzināja, ka nolemts nogriezt blakus ceļam augošās ābeles Tirzas ciema teritorijā.

“Latvijas Valsts ceļi” skaidro, ka šis ir “nosacīti vienkāršotais būvprojekts” un sabiedriskās apspriešanas par ābeļu zāģēšanu nebija. Tomēr vēl varot paspēt izvērtēt, vai nogriezt tikai tās ābeles, kuras ir ļoti sliktā stāvoklī. Iedzīvotājiem esot jāraksta vēstule “Latvijas Valsts ceļiem”. No trijām sabiedriskajām organizācijām tāda jau tapusi un notiks arī iedzīvotāju parakstu vākšana. Vēstulē, kas adresēta “Latvijas Valsts ceļiem”, teikts: “Latvijā tradīcija apstādīt ceļa malas ar ābelēm pastāv vismaz kopš 19. gadsimta sākuma. Vislielāko popularitāti šī tradīcija sasniedza 1930. gados pēc tam, kad uz to aicināja toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis – ceļiniekam ābeles sniegs paēnu vasarā, ziedus pavasarī un augļus rudenī. Šī tradīcija nav apsīkusi pat visdrūmākajos padomju okupācijas gados. Nav izņēmums arī Tirzas ciema ceļa malas, kur ābeles stādīja vietējās kopienas pārstāvji 1930., 1950., 1960. gados. Pēdējā ābeļu stādīšana Tirzā notika 2021. gadā. Koku stādīšanas un atjaunošanas tradīcija gar Latvijas ceļiem atbilst “Latvijas Valsts ceļu” stratēģijai. Tāpēc vēl jo pārsteidzošāk bija uzzināt par “Latvijas Valsts ceļu” plānoto vēsturisko ābeļu stādījumu iznīcināšanu Tirzas ciemā.”

Laikraksts “Dzirkstele”

Koknesē viesojas muižnieku dzimtas pēcteči

“Mums ikdienā gadās arī negaidīti pārsteigumi, ko varam izmantot turpmākajā darba procesā,” stāsta Aizkraukles novada Tūrisma nodaļas vadītāja Anita Šmite.

Viens no tādiem bija Kokneses muižas īpašnieku fon Lēvenšternu pēcteces Simonas fon Lēvenšternas un viņas vīra ciemošanās Kokneses tūrisma informācijas centrā. Viņi apceļo Baltijas valstis un iegriezās Koknesē. “Ļoti patīkami bija saņemt atzinīgus vārdus no viņiem par to, ka mums pēdējo gadu laikā vērojama liela izaugsme, ir paveikti daudzi labi darbi, lai saglabātu vēsturi, ka joprojām izskan Lēvenšternu vārds. Mums ir digitālie stendi, sadarbībā ar biedrību “Pērses krasts” tapis Kokneses Jaunās pils 3D modelis,” teic Anita Šmite.

Kokneses muiža fon Lēvenšternu īpašumā bija no 1780. līdz 1920. gadam.

Tūrisma informācijas centrā darbiniecēm ar fon Lēvenšternu dzimtas pēcteci norisinājās saruna saistībā ar ģimenes vēsturi. Pirms pāris gadiem centrā tika apkopota informācija par fon Lēvenšterniem. Tikšanās laikā bija iespēja precizēt datus, iegūt jaunas ziņas un skatīt fotogrāfijas. Simona fon Lēvenšterna apmeklēja arī savu senču atdusas vietas Kokneses Baznīcas kapos.

Laikraksts “Staburags”

Bauskas novadā – nav reģistrēti 234 bērni

Bauskas novadā 2023. gada 1. septembrī nevienā novada mācību iestādē nebija reģistrēti 234 bērni, informē Izglītības nodaļas vadītāja Baiba Šumina.

Viņa piemin, ka novada bērni mācās arī tālmācības skolās. Taču uzsver, ka tālmācības un neklātienes jomā varot operēt vien ar Valsts informācijas izglītības sistēmas datiem, kuri ir pieejami tikai par pašvaldībā reģistrētām izglītības iestādēm, un tādas ir divas tālmācības skolas – Eiropas Tālmācības vidusskola un Rīgas 1. tālmācības vidusskola.

Izglītības nodaļas vadītāja skaidro: “Skolēnu skaits tālmācībā šajās divās mācību iestādēs Bauskas novadā 2020. gadā bija 50, savukārt 2023. gadā – 73 izglītojamie. Skaits pieaugs. Mums nav informācijas, vai bērnus atskaita no tālmācības programmām, bet ir gadījumi, kad izglītības iestāde paziņo, ka bērnus atskaita, jo viņi dodas uz ārzemēm.”

Atsevišķi netiek izdalīts, vai tas ir bērns invalīds vai audzēknis, kam nepieciešama speciāla izglītības programma, vai tas ir bērns, kam ir jāmācās vispārizglītojošā programmā. B. Šumina uzsver, ka esot svarīgi saprast, kāpēc bērns neapmeklē izglītības iestādi: “Bijuši gadījumi, kad noskaidrojas, ka vecāki nevēlējās invaliditātes dēļ sūtīt bērnu skolā vai nav sakārtotas formalitātes, un tad iesaistām sociālo dienestu, pedagoģiski medicīnisko komisiju un mēģinām palīdzēt vecākiem nokārtot problēmas.”

Ārzemēs mācās 190 Bauskas novada bērnu, teic Izglītības nodaļas vadītāja. Sadarbībā ar dienestiem meklējuši, kur ir skolās nereģistrētie bērni, tā atklājusies šāda grupa. “Tomēr ir arī Latvijas tālmācības skolas, par kurām mums nav informācijas,” piebilst B. Šumina.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”