Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz ar novadu reformu rosina
noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to
filiālēs.
Ministrija izstrādājusi un valdība atbalstījusi grozījumus Izglītības
likumā, kas paredz deleģējumu valdībai atbilstoši administratīvi
teritoriālajam iedalījumam noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo
skaitu pamatizglītības un vispārējās izglītības pakāpē pašvaldību,
valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.
Tāpat tie paredz noteikt, kādam ir jābūt izglītojamo skaitam katrā
pamatizglītības programmas īstenošanas vietā, ja iestāde šo programmu
piedāvā dažādās adresēs jeb filiālēs. IZM pati atzīst, ka atsevišķos
gadījumos izglītības iestādes īsteno programmas vairākās adresēs, lai
nodrošinātu iespēju izglītojamiem, īpaši mazākajās klasēs, apgūt
programmu tuvāk savai dzīvesvietai.
Izglītojamo skaitu plānots noteikt, ņemot vērā iedzīvotāju un
izglītojamo skaitu konkrētajās teritorijās, tostarp ievērojot
administratīvi teritoriālo reformu, uzsver IZM. Ministrija atzīst, ka
izglītojamo skaita noteikšana ir komplekss jautājums, kas skatāms
vairāku Ministru kabineta noteikumu kontekstā, turklāt norādot dažādu
izglītojamo skaitu.
Vienlaikus valdībai paredzēts uzdevums noteikt kvalitātes kritērijus
vispārējās izglītības programmas īstenošanai vidējās izglītības pakāpē.
Ja privātā izglītības iestāde neatbildīs noteiktajām prasībām, tā
varēs turpināt programmu īstenošanu, taču tiekot finansētai tikai no
dibinātāja budžeta, paredz grozījumi.
Tie arī paredz, ka izglītojamo skaita vai kvalitātes kritēriju
(vidējās izglītības pakāpē) neizpildes gadījumā netiks piešķirts
finansējums pedagogu darba samaksai.
IZM plānojusi, ka jaunās normas vidējās izglītības pakāpē piemērotu
no 2021.gada 1.septembra, savukārt pamatizglītības pakāpē – no 2022.gada
1.septembra.
Minētie grozījumi Izglītības likumā ir iekļauti 2020.gada valsts
budžeta paketē, kas nozīmē, ka Saeima tos skatīs steidzamības kārtā.
Grozījumu anotācijā ministrija skaidro, ka Latvijas Pašvaldību
savienība (LPS) konceptuāli atbalsta izglītības iestāžu tīkla
sakārtošanu, ievērojot teritoriālo iedalījumu un izglītojamo skaitu.
Ministrija apgalvo, ka kopš 2019.gada augusta pašvaldības notikušajās
sarunās un arī LPS neesot izteikušas būtiskus iebildumus.
Tikmēr LPS šodien paziņojusi, ka likumprojekts ar to nav saskaņots un
nav bijis izsludināts arī valsts sekretāru sanāksmē. Tā nosūtījusi
vēstuli Saeimas frakcijām, paužot savas bažas un lūdzot likumprojektu
Saeimai nodot izskatīšanai vispārējā kārtībā trīs lasījumos.
LPS ieskatā šie grozījumi ir pretrunā Bērnu tiesību aizsardzības
likumam, kā arī vairākām starptautiskām vienošanām un tiesībām, kā arī
Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam.
“Latvijas Pašvaldību savienība iebilst likumprojekta virzībai
piedāvātajā redakcijā vairāku apsvērumu dēļ, taču vislielākās bažas ir
par jaunajām normām, kas rada apdraudējumu daudzu pamatskolu
pastāvēšanai,” norāda LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos
Ināra Dundure.
LPS uzskata, ka piedāvātie grozījumi ir pretrunā Satversmes 112.pantā
noteiktajām ikviena cilvēka tiesībām uz izglītību. Savienības ieskatā
norma, kas attiecas uz izglītības programmu īstenošanu dažādās filiālēs
faktiski paredz ierobežot pieeju izglītībai un ir pretrunā principam, ka
sākumskola un pamatskola ir pēc iespējas tuvāk mājām.
“Gadījumā, ja skola nevarēs izpildīt prasības par minimālo skolēnu
skaitu arī filiālēs, pašvaldībām var nākties slēgt daudzas izglītības
iestāžu filiāles,” nobažījusies LPS.
Organizācija uzskata, ka tādā veidā tiek ierobežotas gan bērna
tiesības uz izglītību, gan arī pašvaldības pienākumi attiecībā uz
autonomās funkcijas īstenošanu.
Dundure arī piebilst, ka tik nozīmīga jautājuma virzībā būtu
jāiesaista gan vecāki, gan nevalstiskais sektors un visa sabiedrība.
Tikmēr premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) otrdien publiskotājā
ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību
minējis, ka skolu sistēmas optimizācijas procesā, risinot izglītības
pieejamības jautājumus, izstrādāts piedāvājums četru reģionu bloka
modelim ar dažādiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem sākumskolas,
pamatskolas un vidusskolu klasēs.
Lai gan šajā likumprojektā nav minētas konkrētas iespējamās prasības
skolēnu skaitam, maijā valdība izskatīja IZM informatīvo ziņojumu, kurā
tika piedāvāts četru reģionu bloka modelis ar dažādiem minimālā skolēnu
skaita kritērijiem sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas klasēs.
Kā LETA iepriekš vēstīja, viens no reģionālajiem blokiem būtu
pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Otru reģionālo bloku
veidotu administratīvo teritoriju attīstības centri un Pierīgas novadi.
Nākamais bloks būtu pagastu teritorijas, savukārt ceturtajā blokā
ietilptu teritorijas pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās
teritorijas, no kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir
vismaz 25 kilometri.
Latvijas pilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – Rīgā,
Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā sākumskolas, jeb 1.-6.klases posmā IZM
rosināja noteikt minimālo skolēnu skaitu – 400, kas nozīmē, ka skolām
būtu jānokomplektē vidēji 22 skolēni trīs klašu komplektos. 1.-9.klases
posmā minēto pilsētu skolām tika rosināts noteikt minimālo skolēnu
skaitu – 450 un nokomplektēt vidēji 25 skolēnus 2 klašu komplektos,
savukārt vidusskolas posmā par minimālo skolēnu skaitu tika piedāvāts
noteikt 150 un īstenot divu klašu komplektus ar 25 skolēniem katrā
klasē.
Otrajā reģionālajā blokā sākumskolas, jeb 1.-6.klases posmā IZM
rosināja noteikt minimālo skolēnu skaitu -300 un īstenot divu klašu
komplektus ar 25 skolēniem katrā klasē, 1.-9.klases posmā par minimālo
skolēnu skaitu rosināja noteikt -360 un nokomplektēt vidēji 25 skolēnus 2
klašu komplektos, turpretī vidusskolas posmā – 120 un tāpat
nokomplektēt vidēji 25 skolēnus 2 klašu komplektos.
Pārējā Latvijas teritorijā, izņemot attālās vietās reti apdzīvotās
teritorijās minimālais skolēnu skaits sākumskolā varētu būt 35, rosināja
ministrija. IZM piedāvāja veidot klases ar vidēji sešiem skolēniem sešu
klašu komplektos. Tomēr šīm izglītības iestādēm būtu jādarbojas kā
citām izglītības iestādes filiālēm bez atsevišķas administrācijas un
atbalsta personāla un jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas.
1.-9.klases posmā IZM rosināja noteikt minimālo skolēnu skaitu – 80
ar vidēji deviņiem skolēniem deviņu klašu komplektos, savukārt
vidusskolā noteikt minimālo skolēnu skaitu – 45 ar vidēji 15 skolēniem
katrā klasē.
Turpretī reti apdzīvotas teritorijas, to attiecinot uz mazpilsētām un
ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur
iespējams iegūt vidējo vai pamatskolas izglītību, IZM rosināja
sākumskolās noteikt vidēji piecus skolēnus klasē un šīm izglītības
iestādēm būtu jādarbojas kā citām izglītības iestādes filiālēm bez
atsevišķas administrācijas un atbalsta personāla un jāīsteno arī
pirmsskolas izglītības programmas. Savukārt minimālais skolēnu skaits
šajā izglītības posmā būtu 15. Pamatskolas posmā IZM rosināja noteikt
skolēnu skaitu – 70 ar vidēji astoņiem skolēniem klasē, turpretī
vidusskolas posmā – 30 ar vidēji 10 skolēniem klasē 10.-12.klašu posmā.
Informatīvajā ziņojumā IZM uzsvēra, lai viens izglītojamais nebūtu kā
robežpunkts, kuru nesasniedzot skola vairs nevarētu pastāvēt, nosakot
minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādē, IZM pieļauj 10% svārstību
skolēnu skaita ziņā.
