Ieva Pētersone
Ar satiksmes autobusu aizbraucu uz Mālupi. Vispirms devos uz kapiem apraudzīt, kā Dieva mierā dus kādreizējie iemītnieki no sociālās aprūpes centriem ”Alūksne” , “Pīlādži” un citi vairāk vai mazāk pazīstamie. Neliegšos, ka gribējās arī redzēt, kā notiek kapsētas sakopšana pirms kapusvētkiem. Tie būs 27. jūlijā. Vai būs tāpat glīti sakopti, kā katru gadu. Nevīlos. Kapsēta ir labi uzturēta, pieejams ūdens un arī pievestas smiltis. Bija arī kādi piederīgie, kuri uzposa kapu kopiņas. Ja kādi vēl nezina, tad varu pateikt, ka ir vieta, kur pēc bērēm ieturēt mielastu – šim nolūkam ir mājīga laubīte. Tāpat ir sakārtota kapliča izvadīšanai.
Biju patīkami pārsteigta, ka kapos satiku savus bijušos kolēģus sociālo aprūpētāju Adrianu Preimani un sociālo rehabilitētāju Māru Zihmani, kuras bija atvedušas iemītnieci Dzintru, lai palīdzētu viņai sakopt piederīgo kapus. Tā nav pirmā reize, kad darbinieki palīdz sakopt kapus, viņi bijuši arī Ezeriņu kapos. Iestāde ļoti rūpējās par saviem aizbilstamajiem. Izvadā iespēju robežās, kur vien vajag un notiek arī citas aktivitātes. Drīz piebrauca mašīna, kolēģi ar iemītnieci aizbrauca, bet es vēl uzkavējos un pārstaigāju kapus. Drīz arī devos uz centru un pa ceļam no sirds priecājos, kā tiek nokopti lauki, izravēti dārzi un pagalmus rotā ziedi. Arī centrs nebija zaudējis savu sakoptību. Gods kam gods, neredzēju mētājamies izsmēķus un kādu iereibušu cilvēku. Bija norādes par pasākumiem. Brauca mašīnas, ļaudis gāja iepirkties pie mājām siltumnīcas, mazdārziņi. Sakoptība un dzīvība pulsēja apkārt. Mana pārliecība, jau braucot projām ar autobusu, palika tāda, ka Mālupe un tāpat pārējie novada pagasti ir ilgdzīvotāji, ņemot vērā, ka katrā no tiem notiek Kopienas svētki, kuri saliedē iedzīvotājus un top jauni plāni dzīves kvalitātes uzlabošanai. Lai tot!
Reklāma