Šonedēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija prezentēja gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas ieceri un sākotnējo karti par Latvijas teritoriālo iedalījumu. Ministrijas izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35. Šā brīža versijā Alūksnes novads atstāts esošajās robežās, savukārt Apes novads iezīmēts kā Smiltenes novada sastāvdaļa līdz ar Raunas novadu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce uzsver – tas ir vēl tikai informatīvais ziņojums. Visu vasaru Latvijā notiks sabiedriskās apspriešanas sanāksmes – gan ar pašvaldību deputātiem, gan ar iedzīvotājiem, un šobrīd tapusī karte, risinot diskusijas, tiks mainīta. Septembrī un oktobrī apkopos apspriešanas rezultātus, taps piedāvājums virzībai uz valdību likumprojekta formā, decembrī likumprojektu plānots iesniegt Saeimā.
“Mērķis ir nākamajās pašvaldību vēlēšanās balsot jau par jauno teritoriju vietvarām. Iedzīvotāju viedoklis būs ļoti svarīgs. Visus priekšlikumus izvērtēs un skatīs no potenciālā modeļa viedokļa. Pašreizējais teritoriālais iedalījums ir suboptimāls – starp pašvaldībām ļoti lielas atšķirības piedāvāto pakalpojumu klāstā. Ar reformu jānodrošina, lai visā teritorijā būtu pieejami samērīgi pakalpojumi. Jāizstrādā arī jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma – ministrija pie tā darbu jau sākusi. Intereses ir ļoti pretrunīgas – būs daudz diskusiju. Jāizstrādā arī jauns pašvaldību likums. Pašlaik Latvijā pašvaldības ir ļoti dažādas, tostarp iedzīvotāju skaita ziņā, un tām ir daudz funkciju,” prezentācijā pauda J. Pūce.
Ministrija izstrādājusi kritērijus jauno pašvaldību teritoriju izveidei. Tie paredz, ka novada teritorijai ir jābūt ģeogrāfiski vienotai, tai jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram, izņemot Pierīgu.
Ikvienai pašvaldībai jāspēj pastāvīgi nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādāk.
Turpinās no 1. lappuses
Novadā jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskai attīstībai un spējai piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kā arī vismaz vienai perspektīvai vidusskolai. Vēl novadā jābūt iespējai izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu. Pašvaldībai jāspēj nodrošināt arī piemērotu ceļa infrastruktūru nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram.
Ministrijas izstrādātais teritoriālais iedalījums tagad nodots izvērtēšanai pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm. Publiskajā telpā jau izskanējuši dažādi viedokļi par prezentēto karti un ziņojumu. Piemēram, banku analītiķi atzīst, ka pašvaldību skaita samazināšana Latvijas ekonomiku būtiski neietekmēs, bet Latvijas Pašvaldību savienība pauž bažas par to, ka no šādas reformas nebūs ieguvumu. Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs atzinis, ka ministrijas piedāvājums par reģionālajiem centriem ir optimāls, bet par pašvaldību robežām vēl var diskutēt.
Arī “Alūksnes un Malienas Ziņas” aptaujāja Alūksnes un Apes novadu iedzīvotājus, amatpersonas, lai izzinātu viņu domas. Aicinām arī citus lasītājus izteikt viedokļus šajā jautājumā, rakstot vai zvanot redakcijai.
Nedrīkst zaudēt malēnisko identitātiAnita Rozniece, agrāk gaujieniete, tagad Alūksnes iedzīvotāja:
“Mani visvairāk uztrauc skatījums no etnogrāfiskā viedokļa. Šīm trīs zvaigznēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei – tomēr būtu vēsturiski jāpaliek, jo katram novadam ir gadsimtiem ilgas savas tradīcijas. Alūksnes novadam pagājušā gadsimta 60. gados no Latgales tika pievienots Liepnas pagasts, kas arī nebija pareizi. Tagad Apes novadam nevajadzētu apvienoties ar smilteniešiem, jo arī apeniešiem ir savas – Ziemeļaustrumvidzemes tradīcijas, valodas īpatnības, kas neatbilst tīri vidzemniekiem. Tā būs malēniskās identitātes zaudēšana.
Protams, ir arī vienojošās lietas, piemēram, Vidzemes šoseja, kas saista tūrisma jomā. Tomēr Alūksnes novadā ir veselības pakalpojumu pieejamība – sava slimnīca, Alūksnē ir augstas kvalitātes vidējās izglītības iespējas, kas Apes novada bērniem būtu tuvāk mājām, nekā Smiltenē. Tās ir vērtības, kuras apeniešiem būtu nopietni jāapsver. Jādomā arī par sabiedriskā transporta izmantošanas iespējām, kur tas ir pieejamāks iedzīvotājiem. Iespējams, pie Smiltenes vēl varētu būt Virešu, Gaujienas pagasti, Trapene, kas savulaik tomēr bija pie Gaujienas, bet ne pārējā Apes novada teritorija, kas robežojas ar Alūksnes novadu.”
Vispirms vajag izvērtēt iepriekšējoValdis Skulte, SIA “Alūksnes slimnīca” valdes loceklis, ķirurgs:
“Diemžēl svarīgs ir tikai process, nevis rezultāts. Līdz šim tā ir noticis ar medicīnu – tās nav bijušas reformas, bet tikai katrs īstenojis privātas intereses, nevis vērtējis visu valstiski.
Jaunajiem politiķiem, kuri nāca rudenī pie varas, visi vēl tic, tāpat kā tam, ka viņi grib kaut ko mainīt. Bet tas nav tik vienkārši. Te jāpiekrīt Aivaram Lembergam, kurš teica, ka nevienai no līdzšinējām reformām nav bijusi analīze, ar kuru iepazīstas tie, kurus tā skar, un tad ataino rezultātu, ko no reformas grib iegūt. Pretējā gadījumā tā ir tikai līdzekļu šķērdēšana un pēc laika būs nākamā reforma, jo šī nebūs izdevusies. Bet uz to var attiecināt arī teicienu, ka aitas vieglāk cirpt ir barā jeb, kā atzīst investīciju baņķieris Ģirts Rungainis: visiem, kuri vēlas labāk dzīvot, jāpārceļas dzīvot lielajos centros. Tas nozīmē: ja aitas ir aplokā, visas var ātri nocirpt, nevis skriet pa pļavu pakaļ katrai aitai!
Ir bažas, ka šī būs kārtējā reforma, kas nav vērsta uz iedzīvotāju, tikai process – naudas un teritorijas pārdale. Protams, pārmaiņas vajag, bet tā nav reforma, ja kaut ko likvidē. Vajadzētu noraut stopkrānu un tad paraudzīties atpakaļ, kas un kā ir bijis, kādi bijuši mērķi, kas sasniegts un kas nē, kāpēc? Un tad, izejot no šā rezultāta, plānot jaunu reformu. Tā mūsu valstī ir liela nelaime, ka neviens neatbild par rezultātu.”
Zīlēšana beidzas, sākas reāls darbsArturs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs:
“Trešdien klātienē piedalījos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotajā pašvaldību reformas prezentācijā. Pozitīvi, ka mums tagad ir skaidrs, kāds ir valdības darba grupas sākotnējais viedoklis šajā jautājumā. Visi līdzšinējie minējumi – kas, kur, kā un kāpēc – nu ir uzlikti uz papīra. Ja runājam, tad arī darām, jo līdz šim klīda tikai dažādas baumas, tika zīmētas dažādas kartes. Zīlēšana kafijas biezumos ir beigusies, sākas reāls darbs.
Bija izskanējis viedoklis, ka Apes novads reformas laikā tiks dalīts, daļu pievienojot pie Alūksnes, daļu – pie Smiltenes novada. Tagad redzam, ka Apes novads ir “piezīmēts” pie Smiltenes novada. Taču – to prezentācijā uzsvēra arī ministrs – tas ir tikai sākotnējais variants, lai tiktu atvērtas debates par konkrētu jautājumu. Tagad tām pašvaldībām, kuru reģionālā piederība tiks mainīta, arī Apei, konkrēti būs jāpasaka saviem iedzīvotājiem, ko tā vēlas. Alūksnes pašvaldība šajā viedoklī ieklausīsies un būs atvērta debatēm, ja mūs, piemēram, Apes pašvaldība uz tām aicinās. Tādā pašā situācijā kā mēs, kur neko nepievieno, neko neatdala, ir arī Gulbenes novads.
Kopīgajā sapulcē, prezentējot karti, tika nosaukti arī kritēriji, pēc kādiem karte tikusi zīmēta. Ar šiem materiāliem gan mēs netikām iepazīstināti, tie ir nonākuši Pašvaldību Savienībā, tālāk ceļos uz Saeimu, un, kā uzsvēra ministrs, ne ātrāk kā ap 15., 16. maiju šajā jomā tikai sāksies reālā darbība. Vēl būs interesanti uzzināt citu ministriju viedokli par izstrādāto priekšlikumu – vai, apvienojot novadus, dāvanā viņiem, kā izskanējis, tiks nodrošināta savienojošo ceļu kvalitātes uzlabošana? Ko dāvanā saņems tie novadi, kur viss paliks pa vecam?”.
Ir jāmaināsAstrīda Harju, Apes novada domes priekšsēdētāja vietniece:
“Viedokļi ir dažādi – par šo reformu ir daļēji apmierinātie, ir pavisam neapmierinātie. Priecē, ka Apes novads nav sadalīts, to mēs ļoti nevēlējāmies, jo gribējām būt kā viens veselums. Tam ir arī liela nozīme uz nākamajām vēlēšanām. Tas ir pozitīvais. Protams, ka iedzīvotāju domas dalījās, bija, kas vēlas Alūksni, bija, kas vēlas Smilteni. Mums bija arī neformālas tikšanās ar uzņēmējiem, viņi izteica viedokli par labu Smiltenes novadam argumentējot, ka jau ir sadarbība ar būvvaldi, Smiltene ir pa ceļam no vai uz Rīgu, ja viņiem ir vajadzība pēc kaut kā, viņi ieskrien Smiltenē un vairs nav nepieciešams braukt uz Alūksni. Taču mentālā saikne ir ciešāka ar alūksniešiem. Piemēram, es pati paņēmu rokās biļetenu “Smiltenes Novada Vēstis” un nevienu nepazīstu, un saprotu, ka tur visi ir mums sveši. Bet skatoties uz to, kā jaunais uzņēmējs to redz, mums jāmainās. Turklāt es domāju, ka tas vēl nav galīgais lēmums, jo bija ļoti daudz neapmierināto ar administratīvi teritoriālās kartes plānojumu. Piemēram, Strenču un Rūjienas novadi uzstāja, ka nevēlas būt pievienoti Valkai.”
Jāiet tur, kur mazāk parādu
Dzintars Raibekazs, Apes novada uzņēmējs:
“Uzskatu, ka Apes novads jāpievieno pie tā novada, kur ir mazāk parādu. Alūksnei ir lieli plāni, daudz naudas, bet arī liela nauda jāatdod. Ja pievienotu Api vai vēl kādu novada pagastu Alūksnei, tad domātu vairāk par Alūksnes attīstību. Pašlaik Alūksnes novadā esošo deputātu sastāvā pamatā ir alūksnieši, līdz ar to viņi “velk deķīti” tuvāk savai vietai, piemēram, likvidējot iestādes pagastos, tādējādi piesaistot vairāk finansējuma sev. Strautiņu skolā ir 120 bērni, skaitliski nevar likvidēt šo iestādi, tie ir cilvēki un ar viņiem tā nevar izrīkoties. Bet kā alūksnieši nolemj, tā ir. Man kā uzņēmējam nepieciešamās iestādes atrodas Gulbenē. Un tāpat vairs nav pat no mājas jāiziet, jo viss notiek virtuāli. Vienīgais, kas Alūksnē ir – zināmāki cilvēki un skaista, sakārtota vide, bet svarīgi, lai arī mēs Apē un pagastos spējam dzīvot tālāk.
Apes novads nevienu skolu nav likvidējis, pat pagastos, kur pati mazākā skoliņa ir Vidagā. Apē ir skolai piebūve, bērnudārzs, infrastruktūra sakārtota, tiek sakārtots tautas nams, ceļu tīkli, viss notiek. Ja Apes novadu pievienotu Alūksnei, svarīgi zināt, ko viņi sola, kāds viņiem ir redzējums par Api. Savukārt Smiltene saredz Api kā novada tālāko centru un viņi centīsies attīstīt to. Kādreiz bija Apes rajons, Alūksnes rajons, bija Valkas rajons, būtībā jau ir pilnīgi vienalga, kam tiksim pievienoti. Svarīgi zināt, ka netiekam aizmirsti. Man kā uzņēmējam ir vienalga, kur tiekam pievienoti, tāpat būsim Alūksnes vai Smiltenes nomale.”
Līga Vīksna, Aivita Lizdika, Loreta Jargane
