Par sniegu šogad var priecāties gan bērni, gan ziemas sporta veidu cienītāji. Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija, 20. janvārī sniega segas biezums Alūksnē bija sasniedzis 31 centimetru. Ziema mūs lutina ar sniegu, bet tas nozīmē arī nemitīgas rūpes atbildīgajiem dienestiem, kuri gādā par ielu uzturēšanu.
“Spodrai” darba apjoms šoziem lielāks
“Šogad sniega ir ievērojami vairāk kā citus gadus un tas nozīmē ievērojami lielāku darba apjomu gan tehnikai, gan sētniekiem,” saka pašvaldības aģentūras “Spodra” direktora p. i. Mārtiņš Začests. “Spodra” organizē ielu tīrīšanas un uzturēšanas darbus saskaņā ar Alūksnes novada pašvaldības noteikumiem Nr. 6/2014 “Par Alūksnes pilsētas ielu ikdienas uzturēšanas un lietošanas kārtību”. Tajos ir atrodams gan ielu sadalījums pa klasēm, gan arī katras klases uzturēšanas noteikumi. Ar noteikumiem katrs interesents var iepazīties Alūksnes novada pašvaldības mājas lapā. Ielu attīrīšanai no sniega “Spodra” piesaista pakalpojumu un saskaņā ar publiskā iepirkuma rezultātiem tranzītielas, kuru uzturēšanai ir augstākas prasības, tīra VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU), bet pārējām ielu klasēm publiskā iepirkuma rezultātā par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ar zemāko cenu atzīts SIA “Viļņi un I.S.A” piedāvājums. Ar šo uzņēmumu “Spodrai” sadarbība turpinās jau vairākus gadus. Laiku kad un kādā secībā attīrīt ielas no sniega, atbilstoši noteikumiem nosaka un organizē “Spodra” .
Sniega tīrīšanā no ietvēm tiek iesaistītas četras pašvaldības aģentūras “Spodra” tehnikas vienības. Publiskos stāvlaukumus un iebrauktuves pilsētā tīra “Spodras” tehnika, daudzdzīvokļu māju iekšpagalmus – attiecīgās ēkas apsaimniekotāji, savukārt ielu stāvlaukumus, kas ir ielas sastāvdaļa – pakalpojuma sniedzējs. M. Začests skaidro, ka Alūksnes novadā nav tāda prakse, ka privātmāju īpašniekiem būtu jātīra ietves viņu īpašumam piegulošajā teritorijā – ietves tīra “Spodras” tehnika un sētnieki.
Sniega izvešana tiek veikta ielu posmos vai ielās, kur tas traucē automašīnu satiksmi, kā arī gājēju pāreju, krustojumu, autobusu pieturvietu tuvumā, lai uzlabotu redzamību. Uzmanība tiek pievērsta arī sniega daudzumam izglītības iestāžu tuvumā. Sniegs tiek vests uz pašvaldībai piederošām teritorijām Kārklu, Tālavas un Melnuma ielā.
Tranzīta ielu slīdamības samazināšanai tiek izmantota mitrā sāls, bet krustojumiem, atsevišķu ielu posmiem un atsevišķām ielām – smilts un sāls maisījums. “Spodras” darbinieki seko līdzi meteoroloģiskajiem laika apstākļiem, straujām temperatūras maiņām, lietum, slapjam sniegam un tāpat, ņemot vērā reālo situāciju, tiek pieņemts lēmums par slīdamības samazināšanu.
Arī snigšanā darbojas
Mērfija likums
“Šī ziema sētniekiem ir grūta, darba daudz. Izpētījām, ka šai līdzīga ar tikpat dziļu sniegu bija 2013. gadā, pēc tam sekoja vairākas “paplānas” ziemas. Bet cilvēkiem tas jau aizmirsies. Jāteic, ka 90 procenti sniega sasnieg sestdienās, svētdienās un svētku dienās. Tas ir kā Mērfija likums,” saka “Spodras” darbu vadītāja Ingrīda Ribozola.
“Regulāri sekojam laika prognozei. Kad snigšana ir apstājusies, traktoristi ar savu tehniku dodas darba uzdevumā. Katram ir savs maršruts. Ja turpina snigt arī naktī, tad ietves tiek notīrītas ar traktoriem, bet sētnieki pēc tam tās “pielīdzina”. Ja snigšana turpinās divas dienas pēc kārtas, tad sētniekiem ir uzdevums izdzīt eju pa ietves vidu, lai cilvēki var iziet. Tehniku pietaupām un tā neizbrauc divreiz, ja skaidri zinām, ka atkal snigs. Kad snigšana beidzas, sniegs tiek tīrīts neatkarīgi no diennakts stundas – arī septiņos, astoņos vakarā,” stāsta I. Ribozola.
Sētnieku pienākumi ziemas sezonā ir ietvju, gājēju pāreju un autobusu pieturu attīrīšana no sniega, ietvju slīdamības samazināšana, kaisot smilts – sāls maisījumu ar rokām, un atkritumu savākšana.
Darbu vadītāja saka – skaidrs, ka cilvēkiem nekad nebūs labi – vieniem ietve būs par daudz nokaisīta, jo nevar bērnus ar ragaviņām aizvilkt līdz bērnudārzam, tiek bojāti apavi. Citiem slīd nepārtraukti, bet vēl citiem šķiet, ka nevajadzētu tik daudz kaisīt ietves, jo mājas, iestādes vai veikali “pienēsājas” ar lieku mitrumu un smilti.
“Domāju, ka tiekam galā tīri labi, arī lielu sūdzību nav. Kādreiz gadās, ka kāds sētnieks saslimst vai iziet no ierindas, taču darbus cenšamies organizēt tā, lai tie nekavētos un ietves laikā no pulksten septiņiem līdz astoņiem būtu notīrītas, ja vien atļauj laika apstākļi. Ja snigšana beidzas pulksten sešos no rīta, tad gan nevaram paspēt visu iztīrīt,” saka I. Ribozola. Viņa lēš, ka pašlaik no pilsētas ir izvesti ap 5000 kubikmetru decembrī un janvārī sasnigušā sniega. Ir vietas, no kurām tas izvests jau divreiz. Sniega izvešana parasti tiek organizēta naktīs, lai netraucētu satiksmi. Izvedot sniegu, valnis ir jāpārbīda uz ielas braucamās daļas. Viena tehnikas vienība irdina vaļņus, viena to iekrauj mašīnā, kas sniegu pēc tam ved projām.
Portāla “Alūksniešiem. lv” apmeklētāji iesūtījuši foto, kurā redzami sniega vaļņi Kapsētas pussalā pie norādes uz skatu torni un rada nepievilcīgu ainu gan tiem, kuri dodas pastaigās, gan iebraucējiem. M. Začests skaidro, ka tie izveidojušies tāpēc, ka tiek tīrīts sniegs no stāvlaukumiem pie Lielajiem kapiem.
Šoziem uz māju jumtiem ir sakrājies daudz sniega. I. Ribozola atgādina, ka par tā tīrīšanu ir atbildīgs katras ēkas īpašnieks. Viņa arī atzīst, ka no jumtiem krītošais sniegs ne tikai apdraud gājējus. Tas ir papildu darbs sētniekiem, jo nokrītot uz ietves, pieblietējas un nav tik viegli notīrāms.
“Latvijas autoceļu
uzturētājs” uztur četrus tranzītposmus
Alūksnē noteikti četri tranzītposmi, kurus uztur “Latvijas autoceļu uzturētājs”, informē Valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” Komunikācijas daļas komunikācijas speciāliste Maija Eglīte.
• Pils un Rīgas ielas 2 km kopgarumā, kas atbilst reģionālā autoceļa P39 Alūksne – Ape 0 km – 2 km.
• Pleskavas iela 3 kilometru kopgarumā, kas atbilst reģionālā autoceļa P40 Alūksne – Zaiceva 0 km – 3 km.
• Pils iela divu kilometru kopgarumā, kas atbilst reģionālā autoceļa P41 Alūksne – Liepna 0 km – 2 km.
• Tālavas, Jāņkalna, Helēnas un Bērzu ielas 3 km kopgarumā, kas atbilst reģionālā autoceļa P43 Litene – Alūksne 24 km – 27 km.
Minētie autoceļu posmi tiek uzturēti atbilstoši A1 uzturēšanas klases prasībām, kas nosaka, ka mainīgos laika apstākļos (snigšana, apledojums, vējš) pieļaujamais sniega biezums uz brauktuves var būt 6 cm, savukārt puteņa laikā atsevišķās vietās līdz pat 12 cm. A1 klases autoceļa brauktuves no sniega attīra un to apstrādi ar pretslīdes materiāliem veic četru stundu laikā. Ziemas dienesta darbi tiek uzsākti, tiklīdz tiek konstatēts noteiktajai uzturēšanas klasei neatbilstošas prasības – tiek pārsniegts pieļaujamais sniega kārtas biezums, ir izveidojies apledojums – ziemas dienesta dežurants nekavējoties uzsāk darba organizāciju.
Tehnika atvieglo sētnieku darbu
Sētniece Maruta Karnīte pašvaldības aģentūrā “Spodra” nostrādājusi 14 gadus. Sākusi strādāt “Rūpē” uz līguma pamata, bet pēc tam pieņemta patstāvīgā darbā “Spodrā” un kopā nostrādāti vairāk nekā 20 gadi. “Kādreiz kupenas bija līdz ceļgaliem. Tad jau traktoru vēl nebija. Viss sniegs tika rakts ar rokām. Tas, ka “Spodrai” tagad ir traktori, kas tīra ietves, tomēr atvieglo sētnieka darbu. Ja sasnidzis daudz sniega, vispirms jāizdzen ar lāpstu, pēc tam tīra traktors,” stāsta sētniece.
Viņa tīra Tālavas ielu, ar rokām tīrāms laukums Gulbenes ielā pie santehnikas veikala, kā arī laukums pie veikala “Klaipiņš” un pie Bānīša stacijas bagāžas šķūņa. Maruta stāsta, ka lielākās grūtības sagādājot vaļņi. “Mūsu traktoriņš nobrauc pa priekšu un viss it kā ir labi, bet tad brauc greiders pa Tālavas ielu, kas ir tranzītiela, piedzen sniegu priekšā un atkal jātīra. Šogad gan vaļņus sākuši vākt nost, tad ir vieglāk. Būtu labi, ja varētu vienoties, ka vispirms greiders notīra ielu, pēc tam “Spodras” traktoriņš – ietvi, tad sētniekam arī būtu labāk,” spriež Maruta.
Sētnieces darba diena ziemā sākas pulksten piecos no rīta un turpinās līdz pulksten deviņiem, tad seko pārtraukums, un savā teritorijā jāatgriežas pulksten 14 un darba diena turpinās līdz pulksten 16. Vasarā jāstrādā no pulksten sešiem līdz pulksten 10 un no 13 līdz 16. Tagad biežāk jāpieskata Bānīša stacijas bagāžas šķūņa apkārtne, jo kopš ekspozīcijas atvēršanas tur rosība tagad lielāka.
“Darba apjoms ir tāds, kāds tas ir. Kad vairāk darāmā, man ir savs palīgs. Atceros tos laikus, kad Jāņkalna iela bija jātīra ar rokām. Šausmas! Tikai cepure bija ārā no kupenām! Kas to zina, kā vēl šoziem būs. Februāris ir puteņu mēnesis. Ir bijis tā, kamēr savu gabalu tīrot, esmu aizgājusi līdz vienam galam, atpakaļ nākot, ir jātīra vēlreiz. Man sava profesija patīk, tas nekas, ka kādreiz biju pavāre… Esi laukā, svaigā gaisā, atnāc mājās un esi pavisam cits cilvēks. Arī garastāvoklis – cits,” saka Maruta. Viņa ir pārliecināta, ka bez sētnieka darba nevarēs iztikt arī nākotnē. “Manu darbu cilvēki novērtē, nezinu, kā ir meitenēm, kuras strādā centrā. Cilvēki jau ir dažādi – daudz kas nav pa prātam… Ir pensionāri, kuri saka paldies un ir teikuši, ka nelaidīs mani projām no Tālavas ielas. Bet, ja pensijā laidīs 75 gados, diez vai būs pa spēkam sniega lāpstu cilāt… Katrā ziņā mēs cenšamies, lai pilsēta būtu tīra un sakopta, lai cilvēki būtu apmierināti. Tas ir mūsu pienākums. Kā teica mūsu bijušais direktors: “Jūs paši izvēlējāties šo darbu un ar to ir jārēķinās,” tā M. Karnīte.
Katram gadalaikam ir savs “knifs”
Igo Peipiņš ir viens no “Spodras” darbiniekiem kurš ar traktoru tīra pilsētas ietves. “Ir ko turēt!” viņš saka par šo ziemu. “Esam atkarīgi no laika apstākļiem. Kad snieg, gribas, lai no rīta ietves būtu tīras. Mums ir četras tehnikas vienības, katram ir savi objekti.” Igo maršruts ved no slimnīcas pa Pils ielu gar veikalu “Maxima”, līdz spēļu zālei “Joker”. Viņa pārziņā ir arī Brūža, Parka, Skolas iela, skvēri, Kanaviņu iela, Alūksnes pils parka strūklaku apkārtne, Ojāra Vācieša iela. Savos objektos, strādājot bez apstājas, paiet vismaz sešas stundas. Tad vēl nāk klāt kapsētas celiņi, stāvlaukums pie Alūksnes Kultūras centra un tā priekšpuse… Kad uzsnieg sniegs, darbā paiet pat deviņas, desmit, pat vienpadsmit stundas.
“Ziema ir ziema, tur nekā nevar padarīt. Tik dziļas ziemas sen nav bijis. Vistrakāk ir tad, kad saputina, un sniegs ir smags. Kad jātīra ietve Miera ielā gar privātmājām, saucu to par BMX trasi. Ja tā ir apledojusi pēc tam, kad nolijis lietus un uzsalis, ir grūti nobraukt. Kad izbraucu pa trotuāru un redzu, ka cilvēki iznāk tīrīt valni, nostumju sniegu malā, lai viņiem nav jānopūlas,” stāsta I. Peipiņš.
Viņš “Spodrā” strādā kopš tās dibināšanas un atzīst, ka materiāli tehniskā bāze pa šiem gadiem ir jūtami uzlabojusies. “Ir tikai viens mīnuss – tehnika nestāv vienuviet. Tā ir izmētāta pa pilsētu – garāžās Dārza ielā 11, Alūksnes slimnīcā, “Alūksnes namos”. Ja man ir jāremontē tehnika, kas atrodas garāžā pie slimnīcas, tad pēc instrumentiem jābrauc uz “Alūksnes namiem”. Bet nav jau telpu, kur novietot visu mūsu tehniku. Es būtu priecīgs, ja mēs tiktu tādā angārā, kāds ir Rūpniecības ielā, kur būtu silta, plaša garāža, kur uz vietas varētu veikt arī remontus…” saka I. Peipiņš. Runājot par savu darbu, viņš atzīst, ka tas patīk, jo nav vienmuļš. “Katram gadalaikam ir savi plusi un savi mīnusi. Katrs nāk ar savu pārsteigumu. Šoziem raksturīgas krasas laikapstākļu maiņas. No rīta silts, bet vakarā jau sals līdz mīnus 20 grādiem. Sētniekiem ir neapskaužami darba apstākļi. Piemēram, pa nakti līst, pēc tam uzsalst, ir jāskrien, jākaisa. Tādā laikā arī tehniku grūti novaldīt. Ir gadījies gan privātmājas sētā, gan dzīvžogā „ielidot”. Bet cilvēki grib ziemas laikā ar istabas čībām pa trotuāriem staigāt… Gribētos, lai viņi būtu saprotošāki, jo katram gadalaikam ir savs “knifs,” teic I. Peipiņš.
Ziema ir ziema
Par daudzdzīvokļu māju pagalmu tīrību ziemā rūpējas namu apsaimniekotāji. “Stāvlaukumu pie mūsu mājas tīra “Spodra” tad, kad piezvanu un pieprasu. Pirms tam ir jāatbrīvo laukums. Tad apstaigāju dzīvokļus, paziņoju, ka būs traktori sniegu tīrīt, lai mājas iedzīvotāji ir zinoši un nodzen mašīnas no stāvlaukuma. Sabrauc lielie traktori, sastumj sniegu stāvlaukuma galā un tā kaudze ir liela, pagaidām nav aizvesta (saruna notika trešdien, 23. janvārī – red.). Ja februārī būs puteņi, stāvlaukums būs jātīra atkal un nebūs, kur sniegu likt. Būs jāzvana “Spodrai” un jālūdz, lai izved,” stāsta Ganību ielas 1 mājas vecākais Imants Bertāns.
Viņš teic – cilvēku attieksme ir dažāda. Vieni paši iztīra stāvvietu, citi saka: “Es tāpat varu izbraukt.
“Pa Alūksni gan braucu ar mašīnu, gan staigāju kājām. Uz ietvēm lielāko daļu sniega notīra, bet kad uzsalst, tās ir diezgan slidenas. Jāuzmanās arī, braucot ar mašīnu. Piemēram, braucot pa Pils ielu, tā nav slidena, bet piebraucot pie krustojuma, nevar droši veikt manevru. Tās vietas ir diezgan slidenas. Bet tāda ir ziema, neko nepadarīsi. Un ziema šogad ir tāda, kā pienākas,” tā I. Bertāns.
Cieni citus – tad arī tevi cienīs!
Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons, jautāts par to, vai pašvaldības policijai ir pienākums kontrolēt ielu un ietvju tīrību ziemā, atbild noraidoši. “Par ielu un ietvju uzturēšanu pilsētā atbilstoši Alūksnes novada pašvaldības noteikumiem rūpējas pašvaldība, bet par privātmāju un daudzdzīvokļu māju pagalmiem – to īpašnieki un apsaimniekotāji,” norāda A. Tomsons. Viņš arī apstiprina, ka pašvaldības policijā šosezon vēl nav saņemta neviena iedzīvotāju sūdzība par netīrītām ielām vai ietvēm. Tomēr jāatceras, ka ārā ir ziema, jāvalkā piemēroti apavi, uzver A. Tomsons un iedzīvotāju uzmanību gan vērš uz to, ka ziemā kājāmgājējiem, velobraucējiem un autovadītājiem, piedaloties satik-smē, jābūt uzmanīgākiem. “Ziemā automašīnai palielinās bremzēšanas ceļš. Tas jāņem vērā visām satiksmē iesaistītajām pusēm. Pirms gājēji šķērso ielu uz gājēju pārejas, vispirms jāpaskatās pa kreisi, tad pa labi, jāpārliecinās, vai ir kontakts ar automašīnas vadītāju, un tad to darīt būs droši. Jāsaprot, ka tā ir katra paša veselība, kas tiks apdraudēta, ja neuzmanīsimies. Diemžēl ir tādi gājēji, kas, šķērsojot ielu, nepaskatās ne uz vienu pusi, uzskatot, ka uz gājēju pārejas viņam ir tik liela priekšrocība, ka visi citi satiksmes likumi tiek atcelti un autovadītāji uzreiz bremzēs. Ziemā, kā jau teicu, bremzēšanas ceļš ir garāks, jo iela, iespējams, ir slidena. Cieni citus, tad arī tevi cienīs – jāatceras būtu ikvienam satiksmes dalībniekam, lai izvairītos no negadījumiem,” saka A. Tomsons.
Teikšu godīgi – esmu
neapmierināts
Apbedīšanas pakalpojumu un piederumu sniedzēja SIA “Saulriets” vadītājam Intaram Ļebedevam ikdienā nākas braukt ne tikai pa Alūksnes ielām, bet arī uz kaimiņpilsētām un pat kaimiņu valstīm. “Teikšu godīgi – esmu neapmierināts ar pašreizējo ielu stāvokli Alūksnē! Centrā vēl iespējams izbraukt normāli, sniegs tiek no pilsētas pamazām izvests, taču nomalēs ielas ir vienkārši šausmīgas, liekas, ka tur par tīrīšanu vispār ir piemirsies. Vakar (22. janvārī – red.) man bija jābrauc pa Rūpniecības ielu, un jāsaka, tas bija vienkārši zem katras kritikas. Iela kļuvusi tik šaura, ka pretimbraucošām automašīnām ir kļuvis sarežģīti samainīties,” saka I. Ļebedevs.
Pavisam nesalīdzināmi ar Alūksni, viņš novērojis, izskatās mūsu ziemeļu kaimiņu valsts – Igaunijas – pilsētu ielas. “Tur patiešām redzams, ka nauda tiek atvēlēta ceļu un ielu uzturēšanai un kopšanai, tur rūpējas par cilvēkiem arī šajā jomā. Igaunijā sniega ir pat vairāk, nekā pie mums, bet tas viss ir no pilsētas izvests, ielas tīras, viegli pārvietoties gan kājāmgājējiem, gan autovadītājiem. Es nemaz nevēlos salīdzināt ar Lietuvu, tur pašlaik sniega tikpat kā nav, bet arī tur vienmēr ir sakopti ceļi un pilsētu ielas, šim nolūkam paredzētie finanšu līdzekļi tiek tērēti lietderīgi,” stāsta Intars un piebilst, ka nesaprot, kādēļ Alūksnē ielu tīrīšanai paredzētie līdzekļi, iespējams, nesasniedz tiem paredzēto mērķi. “Domāju, ka kādam tomēr vairāk būtu nepieciešams pasekot šīm norisēm līdzi,” tā I. Ļebedevs.
Dace Plaude, Aivita Lizdika
