Alūksnes muzejā notika Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves (LFK) izbraukuma seminārs, ko vadīja LFK digitālā arhīva speciāliste Elvīra Žvarte. Viņas dzimtas saknes ir no Kalncempjiem, jo tur dzīvo viņas vecmāmiņa, līdz ar to E.Žvartei bijis īpaši svarīgi pētīt tieši Alūksnes novada folkloru.
Iesaistīties var ikviens
LFK ir Latvijā lielākais folkloras vākšanas, izpētes un uzglabāšanas centrs, kurā ir aptuveni trīs miljoni folkloras vienību – rokraksti, zīmējumi, fotomateriāli, skaņu un video ieraksti. Bez latviešu folkloras vākumiem LFK atrodamas arī citu Latvijā dzīvojošo tautu (lībiešu, krievu, vācu, ebreju, igauņu, čigānu un baltkrievu) folkloras kolekcijas. “Ar šādiem semināriem mēs apceļojam Latviju jau trešo gadu. Man ir īpašs prieks būt Alūksnē, jo man šis novads ir tuvs. Folkloras digitalizēšanas process notiek gandrīz katru dienu, tas ir ļoti laikietilpīgs darbs. No vairāk nekā 200 kolekcijām pagaidām ir digitalizēti tikai 15 procenti,” stāstīja E.Žvarte un piebilda, ka šis ir nebeidzams un garš process.
Interneta vietnē „Garamantas.lv” var atrast dažādu vēstures liecību digitalizēto versiju, kas visiem viegli pieejama. E.Žvarte aicināja ikvienu iepazīties ar digitālajām vēstures liecībām. Ir iespēja arī pašiem piedalīties digitalizācijas procesā, pārrakstot manuskriptus.
Aicina neturēt sveci zem pūra
semināru organizēja Alūksnes muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Jolanta Baldiņa, kura devusi arī savu artavu vietnei „Garamantas.lv”.
“Pētot Bejā nacionālo partizānu darbību, izlasīju Sanitas Reinsones grāmatu “Meža meitas”, noskatījos Valmieras teātrī izrādi. Sāku sekot S.Reinsones aktivitātēm un iepazinu interesantu LFK digitālo arhīvu,” laikrakstam “Alūksnes Ziņas” teica J.Baldiņa. Tādā veidā viņa uzzinājusi arī par jauno projektu – autobiogrāfiju krājuma veidošanu, kura realizācija uzsākta 2018. gada sākumā ar mērķi saglabāt dzīves pierakstīšanas tradīciju Latvijā, dokumentēt to un veicināt šīs tradīcijas turpināšanos.
“Bejas novadpētniecības centrā gadu gaitā ir vākti dažādi folkloras pieraksti un atmiņu stāstījumi. Sazinājos ar LFK darbiniekiem un vienojos par tikšanos. Tālāk mana sadarbība veidojās ar Elvīru Žvarti. Viņa iepazinās ar materiāliem, no kuriem kādu daļu paņēma digitalizācijai, vēlāk oriģinālus atgriežot atpakaļ,” informēja J.Baldiņa. Viņa priecājas, ka Bejas materiāli ir vēl vienā veidā saglabāti nākamajām paaudzēm, un LFK digitālais arhīvs nodrošina to pieejamību plašākai auditorijai. “Aicinu arī citus novada vēstures krātuvju, bibliotēku, skolu darbiniekus un novada iedzīvotājus būt aktīviem un dalīties ar savu kultūrvēsturisko mantojumu. Tā mēs visi kopā tikai iegūsim,” teica J.Baldiņa.
Alūksnes pusē savulaik bijuši ļoti daudzi čakli folkloras vācēji, pateicoties kuriem tagad varam daudz ko redzēt digitālā formātā.
Viens no īpašākajiem folkloras vācējiem, kuru nevar nepieminēt, ir skolotājs Dāvis Ozoliņš. Viņš bija viens no tiem, kuri spodrinājuši Ziemeļvidzemes tēlu. Materiāls tapis aptuveni 19. gadsimta asoņdesmitajos, deviņdesmitajos gados. Vērā ņemami ir arī Kārļa Susses, Otto Timana un Emmas Rābes folkloras vākumi.
