Ieva Pētersone
Mediķu loma un misija bijusi svarīga un neaizstājama visos laikos- tās ir rūpes par cilvēku veselību. Gudrs, lietderīgs padoms. Palīdzība. Dzīvības glābšana.
Dzīvības glābšana ir un paliek ārsta, pārējo medicīnas darbinieku rokās. Ja neizdodas, tad bieži vien tiek vainots ārsts – bet arī viņš nav dievs, vismaz šajā ziņā, bet ticu, ka strādā ar Dieva palīgu.
Man ar ārstiem ir ļoti laimējies un nevienu sliktu vārdu nevaru sacīt, tiesa, ir bijuši gadījumi, ka pati pie traumām vai citas kaites esmu bijusi vainīga. Bet nevienu reizi, arī mūsu slimnīcā neesmu saņēmusi nosodījumu.
Tuvojoties šai Balto eņģeļu dienai, jo citādi es viņus nevaru dēvēt, tikai lielā pateicībā noliekt galvu ārstu un pārējo medicīnas personāla priekšā.
Vispirms jau mana visdziļākā sirds pateicība ir manai pirmajai ģimenes ārstei Ausmai Miningai, kura vēl joprojām strādā SIA “Alūksnes slimnīca” uzņemšanas nodaļā. Tiesa, ar atvieglotiem noteikumiem, ņemot vērā viņas cienījamo vecumu. Paldies, ka viņa strādā. Paldies manai tagadējai ģimenes ārstei Dainai Ozolai, kura piekrita pārņemt dakteres Miningas praksi. Jo ļoti labi zinām, ka uz Alūksni ne visi vēlas braukt strādāt.
Paldies visiem pārējiem ārstiem- dakterei Mārai Liepiņai- viņa man daudz savā laikā palīdzēja ne tikai pie redzes saglabāšanas, bet arī sniedza psiholoģisko atbalstu.
Ar cieņu un mīlestību atceros dakteri Juksi Lidiju no Zeltiņiem. Ļoti iecietīga un saprotoša daktere bija. Bet ārste viņa tāpat paliek, jo diplomu viņai neviens nav noņēmis.
Pateicība ģimenes ārstei Aritai Prindulei, viņu iepazinu, kad vēl strādāju sociālās aprūpes centrā “”Alūksne” viņa nāca pie iemītniekiem. Ar siltumu sirdī atceros Gunitu Kučiku – cik gan daudzām sievietēm viņa nav palīdzējusi un, gan jau arī šobrīd ar savu padomu var kādai sniegt palīdzību. Mūsu stiprā un saprotošā Irēna Greivule. Tāpat paldies dakterēm Ārijai Bertukai, Rūtai Vanagai, ar visiem savā laikā, vairāk vai mazāk, ir nācies saskarties.
Vēl gribas izcelt ļoti erudīto ārstu Pēteri Kučiku, arī ar viņu savā laikā ceļi krustojās, apbrīnojams cilvēks. Protams, ka liela pateicība visam SIA “Alūksnes slimnīca” kolektīvam, sākot ar valdes priekšsēdētāju Marutu Kauliņu. Jo vadīt slimnīcu, piesaistīt jaunos ārstus pie šodienas prasībām nav viegli. Kaut nu vēl viņa noturētu grožus kādus gadus, lai pietiktu spēka un veselības. Paldies visām medicīnas māsām sociālās aprūpes centros “Alūksne” un “Pīlādži”. Lai spēks un izturība tiem mediķiem ,kuri traucas palīgā pēc izsaukuma – tautā dēvētajiem “ātrajiem” .
Bet šoreiz ilgāk gribu pakavēties pie Ināras Dukules – kādreizējās Alūksnes tuberkulozes slimnīcas galvenās ārstes. Atceros, 1985. gada 12. janvāra toreizējā laikraksta “’Oktobra Karogs” rakstu, kurā daktere aicina saglabāt savu veselību. Toreiz uzsāku darba gaitas kā zootehniķe kolhozā “Ilzene” un man bija saskare ar dakteri Dukuli, jo biju atbildīga par lopkopējām un citiem lopkopībā strādājošiem. Citēju dakteres rakstīto: “Savlaicīgas iedzīvotāju profilaktiskās apskates ar tām sekojošu dispanserizāciju var novērst saslimšanu un priekšlaicīgu darba spēju zudumu. Obligāta izmeklējamās personas medicīniskās apskates sastāvdaļa dispanserizācijā ir fluorogrāfiskā krūšu kurvja pārbaude. Lai šinī gadā ( 1985.) lauku iedzīvotājiem būtu iespēja savlaicīgi iziet pārbaudes, fluorogrāfs darbosies ciemos šādās vietās no pulksten 9.00 līdz 12.00. Būsi apzinīgi! Savlaicīgi pārbaudīsim savu veselību un negaidīsim īpašu uzaicinājumu.’’ Paldies dakterei par ļoti lielo darbu, tāpat visa cieņa tiem medicīnas darbiniekiem, kuri toreiz bija kopā ar viņu. Tas bija ļoti grūts un atbildīgs darbs, ieskaitot šoferus. Viņu devums ir naudā neizmērojams. Pateicība un vēlreiz pateicība.
Tāpat paldies tiem medicīnas darbiniekiem, kuru vairs mūsu vidū nav. Nupat klusībā pieminēju Ligitu Višķeri, kurai 9. jūnijā bija vārda diena. Bet 7. jūnijā savus vārda svētkus svinēja mūžībā aizgājusī daktere Gaida Jansone. Visu ārstu, pārējo medicīnas darbinieku vārdu, kuru vairs nav, ir ierakstīti Lielajā Debesu grāmatā. Tāpat nemirstības vārdus ieraksta vēl šodienas praktizējošie un jau darba gaitas beigušie ārsti un medicīnas māsas, un pārējais apkalpojušais personāls. Viņi ir sekojuši savam aicinājumam no Dieva un kalpo kā Dieva sūtņi no debesīm. Izturību un vēlreiz izturību jaunajiem ārstiem, medicīnas māsām un citiem, kuri strādā šajā profesijā, arī aptiekās strādājošiem.
Paldies par ļoti grūto darbu, paldies par uzticību, paldies par mīlestību pret darbu. Tas nebūt nav viegli, sevišķi ja gūtas traumas. Sargāsim savu veselību. Jo ārstam, medicīnas personālam ir jātiek galā ar visu esošo smagumu, skumjām ,kuras ienāk līdz ar pacientu ciešanām. Tas viss skar divtik un var radīt gan bailes, gan bezpalīdzības sajūtu līdz pat izdegšanai. Saudzēsim savu un medicīnas darbinieku veselību. Jo nelaime jau tāpat reizēm piezogas, bet neizsauksim to, rīkojoties pārgalvīgi. Lai mums izdodas!
Reklāma