Sabiedrībai
jābūt gatavai klimata pārmaiņu radītajām sekām – laika
apstākļu anomālijām, kas var ietvert karstuma viļņus, kā arī
ilgstošu nokrišņu izraisītus plūdus un lokālas ekstremālas
lietusgāzes.
Šajā
vasarā esam pieredzējuši tveici, sausumu, meža ugunsgrēkus, kas
lika sabiedrībai saliedēties, lai pārvarētu laika apstākļu
radītās problēmas. Lielākā daļa Ziemeļvalstu un Baltijas
valstis ir pieredzējušas viskarstāko vasaru laika apstākļu
novērojumu
vēsturē,
bet atsevišķos Islandes reģionos bija novērojams nepieredzēti
augsts
lietaino
dienu skaits.
Vai tas bija ārkārtas notikums vai klimata pārmaiņu radītās
sekas? Ja tas saistīts ar klimata pārmaiņām – ko varam darīt?
Ziemeļu
un Baltijas valstu nacionālajiem meteoroloģiskajiem dienestiem ir
unikāla un ilglaicīga sadarbība klimatisko apstākļu analīzes un
laika apstākļu prognožu nodrošināšanā. Šogad augustā tika
pieņemts lēmums par vēl ciešāku sadarbību nākotnē. Tā kā
šajā vasarā esam novērojuši līdz šim nepieredzētus laika
apstākļus, tika nolemts nākt klajā ar kopēju paziņojumu par
klimata pārmaiņām.
2018.
gada vasara
Zemāk
uzskaitītas dažas izteiktākās laika apstākļu anomālijas
Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs 2018. gada vasarā:
-
Dānija:
maijā, jūnijā, jūlijā un augustā reģistrēti jauni saules
spīdēšanas ilguma rekordi. Maijs bija rekordsilts, turklāt
maijs, jūnijs un jūlijs bija arī ļoti sausi. -
Igaunija:
maijs un jūlijs bija īpaši silti. Jūlijs bija viens no
sausākajiem mēnešiem kopš 1961.gada. -
Somija:
maijs un jūlijs bija karstākie un vieni no sausākajiem mēnešiem
laika novērojumu vēsturē, bet jūnijs bija atbilstošs normai.
Maija-augusta perioda vidējā gaisa temperatūra pārsniedza
agrākos novērojumu rekordus. -
Islande:
ārkārtīgi mazs saulaino dienu skaits un lietaini laika apstākļi
valsts dienvidos un rietumos, bet saulaini, silti un sausi laika
apstākļi valsts ziemeļaustrumos. Novēroti vairāki diennakts un
mēnešu nokrišņu daudzuma rekordi. -
Latvija:
2018. gada maijs bija siltākais novērojumu vēsturē un pirmais,
kurā novērota vidējā gaisa temperatūra virs +15°C. Arī visi
vasaras mēneši bija siltāki par normu, kā rezultātā šī bija
otrā siltākā vasara novērojumu vēsturē (kopš 1924.gada).
Turklāt 2018. gada vasara bija arī sausāka, nekā ierasts. -
Lietuva:
maijs un periods no 20. jūlija līdz 10. augustam bija vissiltākais
kopš 1961. gada. Maijs un jūlijs bija arī izteikti sausi. -
Norvēģija:
novērota karstākā un sausākā vasara novērojumu vēsturē (kopš
1900.gada). -
Zviedrija:
maija un jūlija vidējās gaisa temperatūras ievērojami pārspēja
agrākos rekordus. Zviedrijas dienvidos
arī
jūnijs un augusts bija ļoti silti.
Kopumā
2018. gadā
Skandināvijā
un Baltijā tika novērots silts un sauss pavasara noslēgums, kā
arī vasara ar daudziem karstuma rekordiem. Savukārt Islandē,
Reikjavīkā, maijā katru dienu tika novēroti nokrišņi (šāds
gadījums fiksēts pirmo reizi kopš novērojumu sākuma 19.
gadsimtā) un novēroto saulaino dienu skaits jūnijā sasniedza
zemāko vērtību 104 gadu laikā.
Klimata
pārmaiņas?
Šīs
vasaras anomālijas daļēji noteica bloķējošas augsta spiediena
apgabalu sistēmas, kas ilgstoši atradās virs Ziemeļvalstu un
Baltijas reģiona, lietusmākoņus novirzot uz Islandi. Šādi
noturīgi augsta spiediena apgabali ir ierasti, jo īpaši pavasara
mēnešos. Tomēr šogad šādi apstākļi saglabājās krietni
ilgāku laika periodu. Ļoti līdzīgi apstākļi tika novēroti arī
1889. un 1947.gadā. Tomēr šāgada laika apstākļus ietekmēja arī
ilgtermiņā novērotā klimata pasiltināšanās. Tādējādi
rekordaugstās gaisa temperatūras ir rezultāts noturīgu augsta
spiedienu apgabalu, sausuma un pakāpeniskas vidējās gaisa
temperatūras paaugstināšanās kombinācijai.
Ziemeļu
un Baltijas valstīs laika apstākļi gadu no gada ievērojami
atšķiras. Šāda laika apstākļu mainība būs novērojama arī
nākotnē, tomēr, klimatam mainoties un kļūstot siltākam,
visticamāk, ziemas sezonas būs mazāk aukstas, savukārt vasaras
sezonas kļūs vēl siltākas. Mērenu un bez-sniega ziemu ietekmē
samazināsies novēroto ekstremāla aukstuma gadījumu skaits.
Savukārt garāka siltā perioda ar augstu gaisa temperatūru un
salīdzinoši nelielā nokrišņu daudzuma pieauguma vai pat
samazinājuma ietekmē vasarās kļūs biežāki karstuma viļņi un
sausuma periodi. Citi, daudz nenoteiktāki liela mēroga atmosfēras
cirkulāciju ietekmējoši faktori, ieskaitot zema spiediena apgabalu
biežuma mainību un augsta spiediena apgabalu noturību, varētu vēl
papildus pastiprināt iepriekš minētās izmaiņas.
Esi
gatavs!
Sabiedrībai
jābūt gatavai klimata pārmaiņu radītajām sekām – laika
apstākļu anomālijām, kas var ietvert karstuma viļņus, kā arī
ilgstošu nokrišņu izraisītus plūdus un lokālas ekstremālas
lietusgāzes.
Tāpēc
nepieciešami precīzi un savlaicīgi
ekstremālu
laika apstākļu brīdinājumi, sabiedrības un dažādu
tautsaimniecības jomu pielāgošanās plāni, kā arī siltumnīcas
efektu izraisošo gāzu izmešu samazinājums. Laika prognozes un
atmosfēras stāvokļa novērošana ir nozīmīgs ieguldījums
sabiedrības drošības garantēšanai. Savukārt līdzšinējo
klimata pārmaiņu analīze kopā ar nākotnes klimata pārmaiņu
scenāriju modelēšanu nepieciešama, lai noteiktu nelabvēlīgu
laika apstākļu radītos apdraudējumus un riskus.
Ir
nepieciešams
pievērst
uzmanību arī klimata pārmaiņu iespējamajām sekām, sākot ar
tiešu ietekmi uz tautsaimniecības jomām, piemēram, būvniecību,
lauksaimniecību un enerģētiku, beidzot ar netiešu ietekmi uz
valstu politiku (piemēram, klimata bēgļi). Un ir nepieciešamas
publiskas diskusijas par mūsu gatavību rīkoties drosmīgi, lai
pielāgotos nākotnes laika apstākļiem, kas būs siltāki un
mitrāki. Ir nepieciešams gan mazināt klimata pārmaiņas, gan
pielāgoties to izraisītajām sekām.
Ziemeļvalstu
un Baltijas valstu sadarbības stiprināšana
Klimata
pārmaiņas un laika apstākļi ir globālas parādības. Lai tām
sagatavotu sabiedrību, mazinātu postošās sekas, kā arī
stiprinātu spēju pielāgoties, nepieciešama starptautiska
sadarbība visos līmeņos. Meteoroloģiskie dienesti var piedāvāt
sabiedrībai nepieciešamo klimatisko un meteoroloģisko informāciju
un pielāgot savus pakalpojumus atbilstoši tās vajadzībām.
Sadarbība norit gan globālā līmenī, ko organizē Pasaules
meteoroloģijas organizācija (WMO), gan reģionālā līmenī.
Ziemeļu
un Baltijas valstu meteoroloģiskie dienesti uzlabos savu sabiedrībai
sniegto pakalpojumu kvalitāti, izstrādājot vienotu skaitliskās
laika apstākļu modelēšanas platformu, tajā iekļaujot arī
sadarbības institūcijas Īrijā un Nīderlandē. Pētniecisko
resursu apvienošana ļaus uzlabot meteoroloģisko dienestu sniegto
pakalpojumu kvalitāti un nodrošinās mums lielākas iespējas
prognozēt ekstremālus laika apstākļus un to izmaiņas.
Tomēr
sabiedrībai galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvākā veidā
izmantot šo informāciju, pielāgojoties laika apstākļu un klimata
pārmaiņu radītajiem riskiem.
Roar
Skålin, ģenerāldirektors, Norvēģijas Meteoroloģijas
institūts
Rolf
Brennerfelt, ģenerāldirektors, Zviedrijas Hidrometeoroloģijas
institūts
Marianne
Thyrring, ģenerāldirektors, Dānijas Meteoroloģijas
institūts/NordMet padomes priekšsēdētāja
Juhani
Damski, ģenerāldirektors, Somijas Meteoroloģijas
institūts
Árni
Snorrason, ģenerāldirektors, Islandes Meteoroloģijas
birojs
Kristaps
Treimanis, valdes priekšsēdētājs, Latvijas Vides, ģeoloģijas
un meteoroloģijas centrs
Saulius
Balys, ģenerāldirektors, Lietuvas Hidrometeoroloģijas
dienests
Taimar
Ala, ģenerāldirektors, Igaunijas Vides aģentūra
