Alūksne ir iedvesmas pilsēta – šeit ir daudz iespēju, tikai jādara. Tā saka alūksniete Rūta Blūma, kura ir ļoti pozitīva, gaiša un idejām bagāta sieviete. Viņas nodarbošanās saistīta ar bērnu piepūšamajām atrakcijām. Viņasprāt, vissvarīgākie ir bērnu smiekli un neviltotais prieks. Dzīves lielākā vērtība ir ģimene – vīrs Ivars un abu dēli – četrgadīgais Jēkabs un divgadnieks Augusts.
Nenožēlo izvēli dzīvot Alūksnē
Rūta ir dzimusi un augusi Alūksnē. Spilgtākās bērnības atmiņas saistās ar svaigu gaisu no rīta līdz vakaram. “Štābiņi, paslēpes, skriešana, futbols – tās bija manas izklaides. Biju kā mazs razbainieks – man patika puišu kompānija, lēcu kopā ar viņiem līdz vēlam vakaram. Daudzdzīvokļu mājas pagalms bija pilns ar bērniem un smiekliem,” atceras alūksniete.
Vienīgais periods, kas pavadīts Rīgā, bija studiju gadi. Rūta apguvusi kultūras projektu vadību Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. “Kad beidzu studijas, man Rīgā klājās labi – bija karjeras iespējas, bet es izvēlējos ģimeni. Mans, nu jau vīrs, Ivars dzīvoja Alūksnē. Sapratu – ja es palieku Rīgā, tad mūsu ceļi varētu šķirties,” uzsver jaunā sieviete un piebilst, ka nevienu mirkli nenožēlo savu izvēli, kas ir par labu ģimenei. “Kad atgriezos, bija atpūtas brīdis no mācībām mēneša garumā. Tad sākās darba meklējumi, kas beidzās bezcerīgi. Man nācās pieņemt bezdarbnieka statusu, bet, kā jau vienmēr, beigās izrādījās, ka tas nebija slikti. Ar izcilību pabeidzu menedžmenta kursus,” stāsta Rūta. Dzīvojot mājās, viņa iemācījās gatavot ēst, kas pirms tam nepatika un nepadevās. “Tagad viens no maniem hobijiem ir gatavošana. Es labprāt apgūtu pavāra profesiju. Man ļoti patīk mācīties un apgūt ko jaunu. Piemēram, esmu sejas kopšanas estētikas speciāliste – divus gadus šajā jomā nestrādāju, bet domāju atsākt,” saka alūksniete.
Negulētās naktis atmaksājas
Ideja par piepūšamajām atrakcijām radās māsas meitiņas kristībās, kur tādas bija noīrētas. Līdz realizācijai gan pagāja kāds laiks. “Kad manam dēlam tuvojās trīs gadu jubileja, sapratu, ka arī vēlos šādu izklaidi. Bērni tā ir nodarbināti, atrodas kustībā un svaigā gaisā! Kad vēlējos nomāt atrakcijas, sapratu, ka tas ir dārgi un Alūksnes tuvumā nekā tāda nav… Kopš tās dienas es sāku naktīs negulēt – man galva bija pilna ar domām un jautājumiem, kā lai es ko tādu realizēju. Man pašai vajadzēja savas atrakcijas!” stāsta Rūta un piebilst, ka šāda domāšana turpinājusies pusgadu. Viņa daudz interesējās, konsultējās ar profesionāļiem šajā jomā, līdz pati iegādājās pirmo lielo piepūšamo atrakciju. “Tagad man ir mikrouzņēmums. Protams, sākuma periodā izdevumi bija lielāki nekā ienākumi, bet, kaut ko uzsākot, tā mēdz būt,” sākuma posmu atceras alūksniete. Ar laiku viss ir stabilizējies, bet viņa nav cilvēks, kurš tendēts uz naudu, tāpēc arī piedāvā ģimenēm draudzīgus noteikumus.
Piedāvā alternatīvu datoram
Viņas galvenais mērķis ir, lai mūsu novada bērni ir priecīgi. “Zinu, tas skanēs dīvaini, bet es esmu uzņēmēja, kurai peļņa nav svarīgākais. Galvenais, lai bērnu ballītes ir izdevušās, jo arī vecāki ir laimīgi, redzot un dzirdot mazo smieklus. Tas ir mans gandarījums. Kad ar bērniem dzīvoju pa mājām, sapratu, ka man kaut kas jāsāk darīt – bija svarīgi justies dzīvē noderīgai, realizēt savas ieceres,” par biznesa pirmsākumiem saka R.Blūma.
Pirmajā vietā ir bērnu drošība, tāpēc atrakciju apzīmējums PVC ir būtisks – tas nozīmē, ka materiāls ir izturīgs. “Es neizprotu cilvēkus, kuri izvēlas lētāku preci un piedāvā to izmantot citiem – tā taču ir milzīga atbildība! Esmu par kvalitāti, nevis kvantitāti,” saka alūksniete. Svarīgi, lai bērni nesēž mājās un neizmanto tik daudz mūsdienu modernās tehnoloģijas. “Protams, es apzinos, ka bez tā nevar – tās ir mūsdienas. Bet ir labi piedāvāt alternatīvu sēdēšanai pie datora, un es tādu varu piedāvāt,” saka alūksniete un piebilst, ka vislabāk ir redzēt bērnišķību un neviltotu prieku.
Precības kā pārsteigums visiem
Viņa ir laimīga, ka dzīvo Alūksnē, ka te ir visa viņas ģimene. Stāsts par to, kā apprecējušies, Blūmiem ir īpašs. „Mēs sarakstījāmies sava dēla kristībās. Neviens neko nenojauta, jo visi bija atbraukuši uz bērna svētkiem. Tas bija pārsteigums! Negribējām lielo kāzu balli, bet mums bija svarīgi būt ģimenei oficiāli – ar vienādiem uzvārdiem,” atceras jaunā sieviete. Aizbraukuši uz dzimtsarakstu nodaļu kopā ar vedējiem, sarakstījušies, bet pēc kristībām dārza ballītē visiem paziņojuši, ka tagad viņi ir precēts pāris. „Tas bija skaists un saviļņojošs mirklis! Jau baznīcā kristību ceremonijā es sapratu, ka šī ir mūsu īpašā diena. Iestādījām vīra vecāku mājas pagalmā ģimenes koku, kas paliks kā simbols mūsu savienībai,” skaisto stāstu turpina R.Blūma. Mēnesi pēc kāzām ģimenē pieteicās otrais bērniņš. “Tā bija kā dāvana,” uzsver alūksniete.
Bērnu vārdu izvēle bija būtiska – vēlējušies tos latviskus. „Interesanti, ka Jēkabs pats izvēlējās savu vārdu. Kā es pateicu – Jēkabs, tā mazais vēderā iespēra. Tas atkārtojās vairākas reizes. Un par Augustu – jau skolas laikā zināju, ka man būs dēls ar šādu vārdu,” saka R.Blūma.
Tepat ir labi – Turciju nevajag
Sarunas laikā no jaunās sievietes izstaro labestība un patiesums. Var redzēt, ka R.Blūma ir ļoti mīlēta sieviete. „Īstas mīlestības noslēpums ir atbalsts. Es varbūt pati nebūtu izdarījusi daudz ko, bet vīrs man ticēja – viņš vienmēr man bijis blakus un atbalstījis. Ivars ir ne tikai foršs vīrs, bet arī fantastisks tēvs! Es vienmēr varu uz viņu paļauties. Es kā sieviete esmu lutināta un mīlēta – to pašu sniedzu arī pretī,” stāsta alūksniete. Dzīvē vissvarīgākie simtprocentīgi ir savējie. „Nav vērtības mantām, ar naudu saistītām lietām. Kas ir dzīve, ja nav ģimenes? Man patīk, ka visi dodamies izbraukumos – mēs apceļojam Alūksnes novada dabas takas. Bērni jau prasa, kur atkal brauksim. Jaunannā ir fantastiska dabas taka! Nav jādodas nekur tālu – būtiski ir iepazīt savu novadu un valsti. Man nevajag Turciju – esmu laimīga, kopā ar ģimeni doties uz tuvākām ekskursijām. Mēs esam ļoti draudzīgi, un tas ir svarīgi. Man prieks, ka bērniem ir labi vecvecāki. Mīlestības mums netrūkst,” priecājas alūksniete.
Pārāk augstas īres maksas
Rūta tic dažādām zīmēm un dzīves situācijām – viss, kas notiek, notiek uz labu. „Ļoti svarīgi ir sevī ieklausīties, paciesties un vienmēr cerēt, ka viss izdosies. Es ļoti ātri uzticos cilvēkiem. Reizēm tā bijusi nepatīkama pieredze. Esmu patiesa, bet tas ne vienmēr ir ērti – saku, ko patiesībā domāju, neslēpju savas emocijas,” par sevi stāsta sieviete. Viņai, kā jau mums visiem, ir patīkami dzirdēt labus vārdus.
„Kritiku gan es ļoti pārdomāju, daudz analizēju. Bet tas man liek sasparoties. Esmu spītīga – visu gribu izdarīt saviem spēkiem,” turpina Rūta. Viņai ir daudz ideju, bet diemžēl nākas atdurties pret kādu problēmu. „Alūksnē nav telpu par cilvēcīgām īres maksām. Tās ir kosmiskas summas, ko prasa telpu īpašnieki! Iesācējam nemaz tas nav pa kabatai. Nav jēgas strādāt, ja visa peļņa jāatdod par īri. Man nav skaidrs, kāpēc tas tā ir – telpa taču netiek apdzīvota, pēc tam vajadzīgi vēl lielāki ieguldījumi! Tā ir ačgārna situācija,” pārdomās dalās Rūta un uzsver, ka tieši tas visu nobremzē.
Smagie brīži padara stiprāku
Pēdējie pieci gadi viņas dzīvē ir bijuši arī skumji. „Vislabākais ir tas, ka man ir ģimene – mīlošs vīrs un jauki bērni. Diemžēl esmu piedzīvojusi arī lielu zaudējumu, ko nevaru vēl pārdzīvot. Bet tā situācija mani padarīja stiprāku, es nesalūzu. Esmu ļoti emocionāla, tāpēc man grūti par to visu runāt,” skumji stāsta sieviete un atzīst, ka dzīve vairs nekad nebūs tāda kā iepriekš. „Nezinu, kas ar mani notiks rīt vai parīt. Kopš man divi ļoti tuvi cilvēki saslima, esmu novērtējusi katru sekundi. Svarīgs ir katrs mirklis, kas mums dots. Viss šis laiks mani ļoti mainīja. Diemžēl, tikai smagas situācijas pārdzīvojot, cilvēks tā pa īstam novērtē viens otru, skaistos mirkļus. Ir jāstrādā ar sevi, lai iemācītos pozitīvāku domāšanu. Ir jāpriecājas par ikdienas sīkumiem,” iesaka jaunā sieviete.
Var just, ka viņā ir daudz spēka. „Es visiem novēlu priecāties par pilsētas attīstību – Alūksne ir paradīze! Dzīvi vajag baudīt, te ir, no kā iedvesmoties! Protams, pašiem arī daudz jāiegulda, lai kaut kas notiktu. Mani skumdina, ka ir pārāk daudz neapmierinātu cilvēku – domāju, ka mazāk vajadzētu “pukstēt”, jo tas neko un nekad neatrisina,” saka Rūta un piebilst, ka viņa gaidot brīnumu. „Viss, kas šobrīd ir sarežģīti, nokārtosies. Es gaidu skaistus notikumus. Es dzīvoju ar prieku,” smaidot saka alūksniete.
Teksts un foto: Laura Felša
