No viena grāvja citā

Stājies spēkā Izglītības likums, kas paredz tiesības skolēniem, kuri apgūst vispārējo pamatizglītības programmu, jau šogad rakstveidā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Iesniegums par atteikšanos no krievu valodas apguves skolēna vecākiem jāiesniedz izglītības iestādei rakstveidā, informē Saeima.

Pēc atteikuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā ar nākamā mācību gada sākumu izglītības iestādei jānodrošina skolēnam iespēja apgūt citu svešvalodu. Turklāt 4., 5., 6., 7. vai 8. klases skolēnus, kuri atteiksies no krievu valodas apguves, pārcels nākamajā klasē bez vērtējuma mācību priekšmetā “Svešvaloda 2”. Pārējiem skolēniem, kuri ir uzsākuši un vēlas turpināt apgūt krievu valodas kā otrās svešvalodas zināšanas, šāda iespēja būs jānodrošina līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām. Tomēr pašreizējie statistikas dati par trim iepriekšējiem mācību gadiem rāda, ka gandrīz pusē Latvijas izglītības iestāžu kā otro svešvalodu īsteno tikai krievu valodu.

Izlasot šo ziņu, kārtējo reizi nākas secināt, ka “braucam no viena grāvja citā”. Laikā, kad Latviju okupēja Krievija, bērniem jau no pirmās klases bija jāapgūst krievu valoda. To mācīja katru dienu, bija jākārto arī eksāmeni, lai pārbaudītu valodas apguves līmeni. Un ne tikai – arī pieaugušajiem tā bija jāzina, jo dokumenti un iestāžu veidlapas bija tikai krievu valodā. Turklāt, cits citu uzrunāja vārdā un tēva vārdā, kā tas ir pieņemts Krievijā, un tas nebija vienīgais mūsu tautas pārkrievošanas mēģinājums.

Atmodas laikā, paldies Dievam, viss mainījās. Taču tagad esam nonākuši otrā galējībā. Protams, Krievijas rīcība, realizējot genocīdu pret ukraiņu tautu, nekādā gadījumā nav attaisnojama, tomēr pie vainas nav valoda. Krievija ir lielākā valsts pasaulē, un šajā slāvu valodā sazinās cilvēki visā pasaulē. Nav noslēpums, ka daudzi Kremļa politikas neatbalstītāji šo zemi sen jau ir pametuši, rodot mājvietu un biznesa iespējas ārzemēs. Aizbrauciet uz Spāniju, Turciju, arī tepat, uz Briseli, Varšavu, visur dzirdēsiet krievu valodu, un, ja nepratīsiet sazināties angliski vai franciski, vienmēr atradīsies kāds, kurš kaut vai nedaudz, bet zina krievu valodu.

Tomēr, piemēram, darba sludinājumos vairs nedrīkst norādīt, ka potenciālajam darbiniekam jāzina krievu valoda. Toties angļu valoda gan ir visai biežs nosacījums darba meklētājam, lai kvalitatīvi varētu pildīt amata pienākumus. Tā vietā, lai ierobežotu Latvijas sadarbību ar Krieviju, kas nes peļņu okupantu valstij ieroču ražošanai, mēs cenšamies “nogriezt” ceļu valodas apguvei. Ko skolas mazpilsētās bērniem var piedāvāt kā otro svešvalodu bez angļu valodas? Franču? Itāļu? Spāņu? Jā, labprāt, bet, vai šo valodu apguvei ir atbilstoši pedagogi?