Latvijas valsts karogs uzskatāms par vienu no senākajiem mūsdienās izmantotajiem valsts karogiem pasaulē – tas radīts jau 19.gadsimtā. Latvijas valsts vēsturē bijuši dažādi laiki, arī karogs daudz pārcietis, mainoties varām. PSRS okupācijas laikā karogs bija aizliegts, un no jauna par valsts karogu tas kļuva 1990.gadā. Vai mūsdienās iedzīvotāji ir patriotiski un pietiekami izrāda cieņu šim simbolam?
Svarīga ir iekšējā pārliecība un cieņa
Ardis Tomsons, Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks
“Alūksnē ir ļoti daudz neapdzīvotu māju, arī citās pilsētās situācija ir līdzīga. Katras mājas īpašniekam jānodrošina karoga izlikšana. Tam ir jābalstās nevis uz bailēm no iespējamā soda, bet gan ir jābūt cilvēka iekšējai pārliecībai, izpratnei par svētkiem, par svarīgajiem valsts notikumiem. Ja cilvēks atceres vai svētku dienā nav izlicis karogu – par to iestājas administratīvā atbildība un sods ir brīdinājums. Alūksnes novada pašvaldības policija kontrolē un piemēro soda mēru. Lielākoties cilvēki ņem vērā brīdinājumu. Ir situācijas, kad policists iet palīgā izlikt karogu, jo daudzās mājās dzīvo vecāki cilvēki, kuriem pašiem to ir grūti izdarīt. Dažreiz cilvēki aizmirst karogu izlikt vai arī ir vēlāk pamodušies. Prakse rāda, ka iedzīvotāji skatās, vai kaimiņam ir izlikts karogs – tātad jāpaskatās kalendārā. Lielākā daļa iedzīvotāju ir apzinīgi. Karoga kvalitāte daudzviet ir atšķirīga – tie mēdz būt pabalējuši, mainījuši krāsu. Saplēstu karogu nedrīkst izlikt. Tā ir necieņa pret valsti. Mēs aizrādām cilvēkiem, ja karoga kvalitāte neatbilst prasībām, bet bieži vien dominē cilvēciskais faktors – iedzīvotājiem nav tik labs materiālais stāvoklis, lai varētu iegādāties jaunu karogu. Cenšamies saprast šos cilvēkus, bet sekojam arī līdzi, lai kāds to neizmantotu ļaunprātīgi. Karogs ir valsts simbols, un es kā Latvijas patriots to cienu. Man iekšējā pārliecība ir, ka mūsu valstij svētos brīžos karogam jābūt. Ir skaisti, ja karogs tiek lietots arī ikdienā. Tas nav aizliegts – ja cilvēkam ir tāda iekšējā pārliecība, tad tas ir apsveicami. Mans ieteikums – pirms karoga izlikšanas apskatīties arī karoga kātu, vai tas nav apbružāts, un atcerēties, ka karogā ir baltā krāsa. Šis simbols ir jātur augstā cieņā.”
Modris Račiks, alūksnietis
Šeit dzīvo latvietis!
“Pie mājas plīvo speciāli man pagatavots karoga masts. Man šķiet, ka tas ir augstākais privātmājas karoga masts tuvākajā apkaimē – tā garums ir desmit metri. Parasti karogu mastā uzvelku 1.maijā, un tas pie mājas plīvo līdz ziemai, kad to noņemu, izmazgāju un izgludinu nākamajam gadam. Karogs jāmaina apmēram reizi divos trīs gados. Ziemas periodā svētku un atceres dienās karogu izlieku pie mājas. Būtu skaisti, ja pie vairākām privātmājām būtu mastā uzvilkts karogs, bet saprotu, ka izmaksas nav lētas. Izvēlējos pagalmā turēt karoga mastu, jo tas izskatās skaisti, svinīgi un patriotiski – tas ir simboliski. Bieži saņemu komplimentus, jo tas ir pamanāms. Ar laiku vēlētos arī masta kātā ievilkt elektrību, lai vakaros un naktīs karogs būtu izgaismots – lai var redzēt, ka šeit dzīvo latvietis! Valsts svētkus vienmēr atzīmējam, un šis karogs piešķir svinīgumu arī ikdienā. Esmu īstens Latvijas patriots – man svarīga ir gan valsts, gan tās simbols, gan mūsu valoda.”
Vairis Pētersons, Latvijas Republikas Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieks
Valsts karogs – visās robežšķērsošanas vietās
“Turpmāk Latvijas karogs būs pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu. Šī norma nav jaunums, jo tā likumā iekļauta jau no tā stāšanās spēkā brīža, un valsts karogs kopā ar Eiropas Savienības karogu ir visās robežšķērsošanas vietās. Vienīgi pašreizējā likuma redakcijā ir noteikts, ka „robežkontroles punktos un robežpārejas punktos”, nevis „robežšķērsošanas vietās”. Par valsts karoga izvietošanu uz iekšējo robežu šķērsojošiem galvenajiem valsts autoceļiem A1, A2, A3 varu teikt tikai par Latvijas-Igaunijas valsts robežu – pie visiem šiem autoceļiem bijušo robežkontroles punktos ēkas ir, līdz ar to vieta, kur izvietot valsts karogu, ir, bet šobrīd tas nav izdarīts, izņemot bijušo robežkontroles punktu Valkā.”
