Kas ir mūsdienu vērtības?

Laikam ritot, cilvēks attīstījies un mainījies, un, paldies Dievam, ka tā, jo ir jāiet laikam līdzi. Mainījušās arī vērtības – vien nevar apgalvot, ka uz labo pusi. Negribu izklausīties kā padzīvojusi kundzīte, kura saka: “kad mēs augām, tā nebija”, bet, manuprāt, sabiedrība krīt tādā kā bezdibenī.

Spilgtākais pēdējā laika notikums, kas liecina par vērtību maiņu, ir “Eirovīzija”. Sagaidot uzvarētājus, sabiedrības liela daļa uzdod jautājumu – vai šāds cirks, kas notika starptautiskā dziesmu konkursā, ir pieņemams? Kur šeit paliek ģimenes vērtības? Ko no šī var mācīties mūsu bērni? Ja tā turpināsies, turpmāk “Eirovīzijas” konkursam vajadzētu padomāt par vecuma ierobežojumu, lai varētu to skatīties. Pazudusi arī ētika – man kā skatītājai nav patīkami redzēt vienu priekšnesumu pēc otra, kur akcentē tikai un vienīgi kailumu. Varbūt nespēju tikt līdzi mūsdienu skrējienam?

Atceros savus pusaudžu gadus. Nekad pat neiedomājos ignorēt vispārpieņemtās uzvedības normas, pedagogu aizrādījumus vai necienīgi pret viņiem izturēties. Protams, neesmu nekāds baltais rīsa grauds, arī man bija un ir savi asumiņi, bet visatļautības nebija. Par šo tēmu runāsim kādā no nākamajiem laikrakstiem, jo situācija šobrīd gandrīz visās Latvijas skolās ir līdzīga – skolas vecuma bērni kļūst arvien nežēlīgāki ne tikai viens pret otru, bet arī pret pieaugušajiem, zudusi elementāra pieklājība un cieņa vienam pret otru.

Šonedēļ bija Starptautiskā ģimenes diena. Kas tad ir mūsu lielākā vērtība? Ģimene! Ticiet man, neviens ne darbā, ne paziņu lokā nemīlēs, nenovērtēs vairāk kā ģimene. Kā lasu wikipedia.org: “Ģimene ir divu vai vairāku cilvēku kopums, ko saista laulība vai asinsradniecība. Vairākas, no viena kopīga senča cēlušās ģimenes veido dzimtu.” Lūk, lielākā mūsu vērtība – sargāsim to! Priecāsimies par katru jaunizveidoto ģimeni, leposimies ar katru bērniņu, kurš nācis šajā pasaulē.

Vēl svarīgi ir mīlēt un godā turēt savu zemi, savu dzimteni. Mūsu Latvija ir maza, bet stipra. Man liels prieks par jauniešiem, kuri izzina un pēta mūsu valsts vēsturi. Lepojos ar politiski represēto kluba “Sarma” veikumu
– liecības par traģiskajiem vēstures notikumiem Latvijā netiek aizmirstas, katru gadu noteiktos datumos mēs pieminam tos, kuri cieta no deportācijām, rakstām par to avīzē. Arī šajos piemiņas pasākumos aktīvi piedalās jaunieši – paldies viņiem, viņu pedagogiem un vecākiem. Lūk, vēl viena no svarīgajām vērtībām – mūsu pagātnes saglabāšana, ko turpina jaunā paaudze.

Mīlestība. Cieņa. Godīgums. Pieklājība. Iesaku katram aizdomāties un uzdot sev jautājumu: “Kas ir manas dzīves vērtības?” Bet atbildiet sev pavisam godīgi. Izsijājiet zelta graudiņus no smilts saujas.

Zinu, beigās tomēr sanāca “kad es augu, tad tā nebija”, bet ceru, ka mūsu sabiedrība piedzīvos augšupeju vērtību sistēmā. Tikai mēs paši varam veidot sevi un apkārtējo vidi. Tikai mēs paši.