Apes novadā darbu sākusi Apes novada domes Teritorijas attīstības nodaļas jaunatnes lietu speciāliste gaujieniete Klinta Bernarte. Lai arī jaunajā amatā viņa ir nepilnu mēnesi, Klinta jau paguvusi tikties ar jauniešiem katrā pagastā un izzināt risināmās problēmas. Viņa ir pārliecināta – pašiem jauniešiem jābūt aktīviem, jāgrib darboties, tad arī kopīgi izdosies uzlabot jauniešu dzīvi novadā.
Gaujiena – īstā vieta
Darbs ar jauniešiem un jauniešu dzīves organizēšana Klintai nav sveša, jo pirms tam aktīvi darbojusies Gaujienā – nodibinājusi Gaujienas jauniešu biedrību “Gaujas Dzirksts”, ko vada joprojām, organizējusi jauniešu dzīvi pagastā. Nešauboties piekritusi strādāt ar visa novada jauniešiem. Gaujienā Klinta ir ienācēja. Viņa ir dzimusi un augusi Alūksnes novada Mālupes pagasta Sofikalnā, taču nevienu brīdi, organizējot jaunieši dzīvi, nav jutusies neiederīga. “Gaujienā dzīvoja mans draugs, kurš nu jau ir vīrs, bija darba iespējas, tādēļ pārcēlos. Gaujienā jūtos iederīga, šī vieta man ir sirdij tuva, un esmu domājusi, ka man te acīmredzot bija jānonāk. Viss patīk! Cilvēki ir ļoti atsaucīgi. Arī jaunieši mani uzņēma kā savējo,” atceras Klinta.
Tiekoties pagastos ar jauniešiem, Klinta ir uzzinājusi un pārrunājusi viņu problēmas. “Katrā pagastā ir kāda problēma, kuru viņi cer atrisināt. Es zinu, kas uztrauc viņus, un viņi zina, ka var gaidīt atbalstu no manis. Interesanti, ka uz šīm tikšanās reizēm vairāk atnāca puiši, bet meiteņu bija ļoti maz. Arī paši puiši kā vienu no problēmām atzina meiteņu trūkumu pagastos. Kur viņas ir, nezinu. Var jau būt, ka vienkārši ir neaktīvas. Tas būs viens no maniem darba uzdevumiem – organizēt aktivitātes meitenēm un rosināt viņas būt aktīvākām. Iespējams, tās varētu būt tematiskas tikšanās, lekcijas saistībā ar skaistumkopšanu. Varētu aicināt par aktuālām tēmām runāt speciālistus,” stāsta Klinta.
Attīstīta sporta joma
Puiši ir aktīvi, viņiem ir iespējas sportot, taču jāuzlabo tikai dažas nepilnības. “Visā novada teritorijā ir ļoti labi attīstīta sporta joma. Puišu ir daudz, un viņiem ir iespējas sportot. Taču ir dažas lietas, ko viņi vēlētos, lai notiek labāk. Piemēram, Virešos puiši vēlētos, lai komandai būtu vienoti tērpi, transports, lai dotos uz sacensībām. Tie visi ir uzlabojumi, pilnīgi no jauna nekas nav jārada,” stāsta Klinta.
Tikšanās reizē Gaujienas jaunieši stāstījuši, ka vēlētos biedrībai savas telpas, kur varētu regulāri tikties un organizēt pasākumus. “Jaunieši ir gatavi darboties un izsaka ļoti labas idejas. Ja atrisinātos telpu jautājums, strādāt būtu daudz vieglāk un arī izdarīt varētu vairāk. Visos Apes novada pagastos un Apē sadarbībā ar “Gaujas Dzirksts” jauniešiem plānots organizēt vērienīgas foto orientēšanās sacensības, vairāk iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Tas mani patīkami pārsteidza,” stāsta Klinta.
Ko darīt meitenēm?
Vissliktākajā situācijā šobrīd esot Trapenes jaunieši. Tiesa gan, puišiem ir pieejams gan hokeja laukums, gan sporta klubs, taču meitenēm iespēju ir maz. “Trapenes jaunieši vēlas nodibināt biedrību, lai varētu rakstīt projektus un piesaistīt finansējumu ideju īstenošanai. Jaunieši vēlētos pagastā izveidot dabas taku, kur doties pastaigās vai braukt ar velosipēdu. Iespējams, šāda taka piesaistītu arī tūristus. Tā ir pašu jaunieši ideja. Viņi vēlas braukt ar velosipēdiem, taču nav īsti vietas, kur to darīt. Lai gan, viņuprāt, pagastā ir maz iespēju, ko jauniešiem darīt, tomēr uz tikšanos bija atnākuši salīdzinoši maz jauniešu, turklāt tikai divas meitenes. Liela daļa jauniešu nemaz nevēlas neko darīt un uzlabot situāciju, un tā ir aktuāla problēma visā novada teritorijā,” skaidro Klinta.
Visattīstītākā vieta ar visvairāk iespējām jauniešiem ir Ape, kur aktīvi darbojas biedrība “Sliedes”, kas organizē pasākumus un, piesaistot projektu finansējumu, īsteno dažādas jauniešu idejas. Uz Apē organizēto sapulci neieradās neviens jaunietis. Tas liek domāt, ka Apes jauniešiem, iespējams, nav problēmu.
Liks draudzēties
Šobrīd katrā pagastā jaunieši dzīvo savu dzīvi, tādēļ Klintai ir mērķis novada jauniešus apvienot, organizējot kopīgus pasākumus. Turklāt, organizējot aktivitātes, viņus sadalīs jauktās komandās, lai varētu iepazīties un sadraudzēties. “Domāju, ka man ar jauniešiem izveidosies laba sadarbība. Uz pirmo tikšanos viņi nāca vērtēt mani, redzēt, būs sabiedrotais vai tomēr ne. Daudzi pēc tikšanās reizes pienāca un teica paldies, ka es esmu, komunicēju un ieklausos. Viņi ir priecīgi, ka ir kāds, kas ir kopā ar viņiem. Mans uzdevums ir arī viņus iesaistīt sociālajā dzīvē, kultūras pasākumos, to organizēšanā, uzrunāt palīdzēt brīvprātīgi. Tomēr secināju, ka ne visi ir gatavi iesaistīties brīvprātīgajā darbā, jo saņēmu jautājumu – kas man par to būs?” viņa atklāj. Taču šie jaunieši aizmirst, ka daudz svarīgāk par saņemšanu ir došana. Labums vienmēr nebūs finansiāls.
Uzklausīs visas puses
Viens no būtiskākajiem darbiem būs stratēģijas izstrāde, arī gada plāna sarakstīšana. “Ar jauniešiem esmu tikusies, tagad jādomā, ko kopā darīsim. Jārisina viņu problēmas un vajadzības. Visas problēmas izanalizēšu un mēģināšu izprast. Iespējams, kādam sāpīgam jautājumam, problēmai ir iemesli, kādēļ notiek tieši tā, un to nemaz nevar atrisināt. To sapratīšu strādājot. Ir teiciens: cik cilvēku, tik viedokļu. Taču man ir jāveido objektīvs rezumējums,” viņa saka.
Klintai gribētos, lai jaunieši drošāk komunicētu un vairāk runātu par to, kas nepatīk un būtu uzlabojams. “Ideāli būtu, ja visi jaunieši būtu apmierināti ar to, kur viņi ir un ko var darīt. Visa pietiktu, un nebūtu nekādu pretenziju. Šobrīd tā nav un jaunieši nereti pat baidās runāt par to, kas viņiem nepatīk. Viņi jūtas nobīdīti maliņā. Jaunieši saka: “Nevienu neinteresē, ko mēs gribam.” Vai: “Esam teikuši, bet nekas nenotiek.” Tā nevajadzētu būt. Jauniešiem ir jājūtas labi un vajadzīgiem, tādēļ saprāta robežās jāīsteno viņu vēlmes,” viņa saka.
Jaunieši neatgriežas
Lauku pagastos liela problēma ir jauniešu aizplūšana uz lielpilsētām vai pat ārzemēm. “Ļoti daudzi pagastā deklarētie jaunieši nedzīvo uz vietas. Kā viņus atgriezt? Tas jāgrib viņiem pašiem. Ja ir motivācija, viņi redz pārmaiņas pagastā un jūt, ka var dot arī paši. Es no savas puses varu darīt jebko, bet, ja viņš negribēs, nenāks atpakaļ. Tas nav atkarīgs tikai no jauniešu lietu speciālista, bet jāmainās valdības līmenī,” viņa skaidro.
Šobrīd Klinta saskaras ar pamatskolas un vidusskolas vecuma jauniešiem, kuriem darba iespējas vēl nav aktuālas. “Jauniešiem pagastos ir mazas darba iespējas. Arī augstskolu beidzējiem nav lielu iespēju atrast labu darbu savā novadā vai pagastā. Jā, varbūt reizēm jauniešiem pašiem ir lielas prasības, vēlas lielu algu uzreiz, nevis sākt no mazumiņa, pierādot sevi,” teic Klinta.
Taču jauniešiem ir jāļauj “lidot” un izbaudīt dzīvi, lai tad, kad atgriežas dzimtajā vietā, viņi saprastu, ko vēlas darīt un kā var palīdzēt savam novadam vai pagastam. Lai gūtu šīs zināšanas un pieredzi – ir jāļauj izbaudīt dzīvi. “Jauniešu vecums ir grūts. Gribas izbaudīt dzīvi. Gribas “lidot” – dodas laimes meklējumos. Jauniešiem ir jāizbauda viss, kas liekas superforšs. Tikai vēlāk saprot, ka vislabāk ir dzimtajā vietā. Tas ir normāli, ka, beidzot pamatskolu vai vidusskolu, jaunietis īsti nezina, ko vēlas, un nepaliek dzimtajā pagastā, lai saimniekotu. Guvis pieredzi, viņš atgriezīsies,” viņa saka.
Sociālie tīkli – kā iespēja
Klinta izveidojusi Apes novada jauniešu lapu un domubiedru grupu “Facebook.com”, kur tikties neklātienē, apmainīties ar domām un idejām. Un viņi šo iespēju izmanto. “Tā ir lieliska iespēja, kā viņus visus uzrunāt vienkopus. Ievietoju tur svarīgu informāciju par notikumiem, aktualitātēm un iespējām. Ja arī jaunietis nedzīvo novadā un ir ārzemēs, viņš redz, kas notiek Apes novadā, un, iespējams, kāds vēlēsies atgriezties, jo redzēs, ka iespējas ir,” viņa teic.
Jaunieši ar Klintu var sazināties ne tikai sociālajos tīklos, bet arī savā pagastā. Klinta katru mēnesi divas reizes vairākas stundas pavada katrā pagastā, kad ikviens var tikties ar viņu un izteikt savas idejas. “Nāciet pie manis ar sūdzībām, vajadzībām, idejām, pat vistrakākajām! Es gribu palīdzēt, lai jauniešu dzīve būtu interesanta. Es strādāšu visam novadam, nevis vienai konkrētai vietai,” uzsver Klinta.
— Agita Bērziņa
