Strādāt patversmē un rūpēties par cilvēku pamestajiem četrkājainajiem draugiem ir dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas” veterinārārstes Liānas Pelšes sirdsdarbs. Viņa jau pusotru gadu dāvā savu mīlestību un rūpes patversmes dzīvniekiem.
Izvēlas Alūksni
Liāna ir rīdziniece, taču kopā ar dzīvesbiedru alūksnieti Aldi Drikānu, kurš arī ir veterinārārsts, izlēmuši, ka viņu dzīvesvieta būs Alūksnes novada Malienas pagastā. Pamatdarbs viņiem abiem ir Smiltenē, tāpēc katru darbdienu nākas mērot ceļu uz Smilteni un atpakaļ, bet nedēļas nogalēs Liāna paliek Alūksnē un dodas uz dzīvnieku māju “Astes un Ūsas”, kur veic ne tikai patversmes veterinārārstes pienākumus, bet iesaistās arī dažādās sabiedriskajās aktivitātēs, lai patversmes dzīvniekiem klātos labāk. Liāna ir priecīga, ka viņai ir iespēja strādāt tieši Alūksnes patversmē. “Alūksnes patversmē ir ļoti labi organizēts darbs, akurāti tiek izpildītas visas prasības. Esmu strādājusi patversmē Rīgā un redzējusi, kā strādā citur,” viņa atklāj. Uz jautājumu, kādēļ patīk darbs patversmē, Liāna atbild, ka tā ir iespēja uzlabot un sakārtot kāda dzīvnieka dzīvi.
Uzņem savās mājās
Arī viņa pati atvērusi sirdi un savas mājas durvis vairākiem patversmē nonākušiem dzīvniekiem. “Mūsu mājās ir pieci mazie mājdzīvnieki. Mazā kucīte Elvīra ir no patversmes. Kaķis Zemguss patversmē nonāca jau ar acs traumu. Zemguss uz pasauli lūkojas ar vienu aci, taču viņam ar visu lieliski palīdz tikt galā, jo Elvīra viņu pamatīgi uzrauga visās gaitās. Esam uzņēmušies rūpes arī par taksīti Dinu, kura jau tajā mājā dzīvoja, pirms mēs ievācāmies. Man ir arī maza auguma sunītis Meredita, kuru jau studiju laikos paņēmu uz ielas, atstātu kastītē. Mērķtiecīgi pirkta ir vienīgi kaķene Kate – Abesīnijas jauktene,” stāsta Liāna. Kuplo mājas mīluļu pulciņu papildina arī divi zirgi.
Jāārstē arī govis un bites
“Izvēlējos mācīties veterināriju, jo gribēju strādāt ar zirgiem. Zirgi man vienmēr bijuši mīļi. Sākumā domāju, ka kļūšu par zirgu veterinārārstu, bet tam nav pieprasījuma, jo lielākoties zirgu saimnieki ar visu paši tiek galā, bet, ja ir nopietnākas problēmas, dodas uz klīniku. Mācības man nemaz tik ļoti nepatika, jo jāmācās bija ilgi un daudz, taču šobrīd esmu apmierināta ar savu izvēli,” teic Liāna. Vispatīkamākie brīži viņas darbā ir tad, kad dzīvnieki izveseļojas. “Ir prieks, ja izdodas izdarīt ko labāk, piemēram, veikt veiksmīgu, ļoti labu sterilizāciju, atklāt slimību, noteikt pareizo diagnozi vai veikt kādas citas sarežģītas veterinārās darbības. Tad ir forša sajūta!” saka Liāna.
Viņa uzskata, ka jauniešiem, kuri izvēlas studēt veterināriju, jābūt ar lielu gribasspēku un jāsaprot, ka nebūs jāmācās tikai par sunīšiem un kaķīšiem, bet arī par lielajiem dzīvniekiem, piemēram, govīm, kas ne vienmēr esot saistoša mācību tēma. “Profesija ir ļoti vispusīga, un ir iespējas strādāt dažādi. Jāārstē arī gan govis, gan pat bites,” viņa skaidro.
Risina dažādas situācijas
Patversmes veterinārārsta darbs tomēr ir nedaudz sarežģītāks kā vienkāršas veterinārās klīnikas veterinārārsta darbs. “Reizēm dzīvnieki, ar kuriem saskaros patversmē, ir agresīvi. Ir bijuši “lidojošie” kaķi, kuri, nebrīvē esot, skrien un lec pa sienām. Viņi tā ir raduši dzīvot dabā, tādēļ mūsu rokās uzvedas pavisam traki. Kopā ar citiem patversmes darbiniekiem dodos izbraukumos, piemēram, noķert kādu pa pagastu klaiņojošu suni vai arī dodamies uz lauku sētām, par kurām kaimiņi saka, ka tur esošie dzīvnieki netiek pietiekami aprūpēti. Situācijas ir ļoti dažādas – tas pilnīgi noteikti nav darbs tikai kabinetā,” stāsta veterinārārste. Tomēr viņa arī piebilst, ka cilvēki maldīgi domā, ka patversmē esošie dzīvnieki ir agresīvi. Tas ir mīts!
Kaķim vajag brīvību
“Runājot par kaķiem, cilvēkiem gribētos, lai visi bezsaimnieka kaķi dzīvotu patversmē, nevis brīvībā. Taču tas nav pareizi. Nav vērts iespundēt kaķi būrī vai četrās sienās, ja viņš audzis kā savvaļas dzīvnieks. Viņš nebūs istabas mīlulis, viņa vieta ir dabā. Neviens tādu neadoptēs. Viņš arī neizbaudīs to, ka ir zem jumta un siltumā, būs nelaimīgs. Protams, ir kaķi, kuri var būt mīļi un ļaujas ņemt rokās un glāstīt, taču tādi nav visi. Cilvēkiem šie savā vaļā augušie kaķi nav bīstami, jo viņi no cilvēkiem bēgs,” skaidro Liāna. Ja cilvēki ir sākuši barot šos kaķus, tad ir jāturpina tas darīt un ievietošana patversmē nebūs labākais risinājums. “Kaķi dodas turp, kur viņus baro. Ja viņus nebaro, tad viņi nenāks sētā un neklauvēs pie loga. Viņi meklēs citu vietu, kur viņus pabaros. Ir svarīgi savus dzīvniekus barot telpās, nevis ārā, tad arī nepieklīdīs citi kaķi, kuri meklē pārtiku,” viņa teic.
Aizbrauc, bet dzīvnieki paliek
Jaunākā tendence, kādēļ dzīvnieki nonāk patversmē, ir saimnieku nonākšana pansionātā vai došanās labākas dzīves meklējumos. Ne vienmēr tās esot ārzemes, reizēm laukos dzīvojošie pārceļas uz dzīvi pilsētā, bet savus mājdzīvniekus atstāj vienus. “Mums zvana un saka, ka cilvēki pārcēlušies, bet dzīvniekus atstāj. Šie dzīvnieki nonāk patversmē. Parasti tas nav viens dzīvnieks, bet gan vairāki kaķi un suņi vienā saimniecībā. Kādēļ tā, mums nav izskaidrojuma… Acīmredzot neviens no tuviniekiem nav gatavs uzņemties rūpes un jaunajā dzīvesvietā visiem vietas nepietiek. Manuprāt, Alūksnē un apkārtnē dzīvojošie cilvēki ir nedaudz izlaisti, jo zina, ka te ir patversme un gan jau palīdzēs. Piemēram, Smiltenē cilvēki nāk par savu naudu sterilizēt ielas kaķus. Paši ķer un nes šos kaķus, jo grib sakārtot teritoriju sev apkārt. Alūksnē zina, ka to izdarīs patversme, un neviens par savu naudu ielas kaķi nesterilizēs. Alūksnē ir ļoti laba situācija ar bezsaimnieku dzīvniekiem, ir daudz izdarīts,” salīdzina Liāna.
Klaiņo saimnieku suņi
Taču liela problēma Alūksnē ir saimnieku suņi, kuri pa pilsētu klaiņo nepieskatīti. Šiem dzīvniekiem ir saimnieki, taču viņi neuzskata to par problēmu, ja suns viens pats skraida pa pilsētu. Šiem suņukiem nonākot patversmē, nereti darbiniekiem nākas dzirdēt lamas – ka suns tā dzīvojis un dzīvos un tādēļ nav jāved uz patversmi. “Tā nedrīkstētu darīt, taču cilvēki tā dara. Un no kļūdām nemācās,” teic Liāna. Ja situācija neuzlabosies, patversme būs spiesta piesaistīt pašvaldības policiju un šos saimniekus sodīt.
Patversmē šobrīd uzturas 20 suņi un 60 kaķi – tas ir ļoti daudz! Ik nedēļu kāds no kaķiem dodas uz jaunām mājām, taču tikpat ātri citi nāk vietā. “Īpaši ziemas laikā. Cilvēki pamana bezsaimnieka kaķi un zvana, lai steidzamies palīgā, jo kaķītim ir auksti. Viņi kaķīti pabaro, ielaiž pasildīties, taču nevēlas ņemt pilnīgā savā aprūpē. Parasti patversmē mitinās 40 kaķi, bet šobrīd ir krietni vairāk,” teic Liāna.
