Latvijas Botāniķu biedrība par 2018.gada augu izvēlējusies madaras
jeb “Galium” ģinti, aģentūru LETA informēja biedrības valdes
priekšsēdētāja Rūta Sniedze-Kretalova.
Lai gan madaras dabā ir sastopamas retāk nekā baltais āboliņš vai
pienene, tās ir vienas no biežāk pieminētajām Jāņu zālēm tautasdziesmās.
Tās atrodamas ne vien pļavās, bet arī mežos, purvos un ūdeņu malās.
Latvijā sastopamas kopskaitā 17 madaru sugas, no kurām visizplatītākā
ir baltā madara, kas aug pļavās un ganībās, ceļmalās un mežmalās.
Ziemeļu madara un īstā jeb dzeltenā madara sastopama retāk – galvenokārt
citām sugām bagātos dabiskos zālājos. Miešķis jeb smaržīgā madara
sastopama platlapju mežos, bet Šultesa madara reti konstatējama Latvijas
dienvidaustrumos un tā ierakstīta Sarkanajā grāmatā.
Izņemot dzelteno madaru, visām pārējām Latvijā sastopamajām šīs ģints
sugām ir sīki, balti ziedi. Vairākām sugām to augļi, stublāji un lapas
ir klātas ar sīkiem āķīšiem, ar kuriem šīs auga daļas pielīp dzīvnieku
vilnai, lai tiktu aiznestas uz citu vietu. Ar dzīvnieku pasauli madaras
ir saistītas, ne vien izmantojot tos kā izplatīšanas aģentus, bet arī
tāpēc, ka madaras ir nozīmīgs dabisko zālāju augs, kuru labprāt ēd
ganību dzīvnieki. Tāpat arī dažādu sugu kukaiņi iecienījuši madaras kā
barības augu, tostarp naktstauriņi.
