Radošo ideju
centrā Apes tautas namā 14. septembrī pulksten 17.00 atklās
Anitras Bērziņas gleznu izstādi “Kāpostu un atmiņu lauki”.
Darbi būs apskatāmi līdz 4. novembrim, katru dienu no plkst. 10.00
līdz 18.00.
Anitra Bērziņa bieži strādā plenērā, glezno no dabas arī
savā studijā, un kāposti jau ilgstoši piesaistīja viņas
uzmanību. Ar savu slideno, jēli zaļo un violeto krāsu tie
savdabīgā veidā meta radošu izaicinājumu māksliniecei. Tomēr
kāpostos Anitra atrada ne tikai glezniecisku uzdevumu.
Kāpostu
laukus pārklāj atmiņas. Dažādu anonīmu fotogrāfu tēli –
kompozīcijas fragmenti slēpjas starp kāpostu lapām, gaisa
burbuļos lido pār laukiem, ieņem savu vietu kompozīcijā līdzās
kāpostiem.
Dejojošu dāmu kājiņas, atsegtas zeķes, zēnu kora skaisti
safrizētās galviņas, portreti – jauna sieviete, māte ar bērnu
– veido savu – atmiņu lauku, ar mums nezināmiem, bet
apjaušamiem stāstiem. Kāposts ir fons tēliem, vai varbūt tēli
stāsta par kāpostiem – “gaišajām kāpostgalvām”,
“naudīgajiem kāpostiem” vai gluži vienkāršiem
sentimentāliem un poētiskiem laukiem, kuros atrodas arī kāposti,
kas bagāti ar C vitamīnu un ir visai svarīgs dārzenis katra
latvieša uztura piramīdā.
Gluži kā sirreālistu
kompozīcijās, Anitras gleznās it kā ikdienišķās un tik
pašsaprotamās, necilās kāpostgalvas stāsta par mūžīgo,
garīgo, veido komiskas replikas, kā arī demonstrē brīvu
glezniecisku pieeju ainavai.
Anitra parasti glezno
ciklus, katra izstāde tādejādi ir kā izstāstīta doma, izdomāts
stāsts. Izteiksmē tuvs Anitrai ir krievu rakstnieks Daņila Harms,
un viņa turpina absurdo.
Kārtojot ikdienišķus, pat
banālus priekšmetus –atspīdumu ūdenī, mežģīņu mundierus,
ābeļu ziedus, Parīzes ainavas ar rakursu, detaļu pat nosaukumu
palīdzību tiek radītas avangarda kompozīcijas. “CocaColas”
skārdenes starp mākoņu atspīdumu ūdenī, maza lidojoša
katedrāle debesīs, kabarē kāpostos ir kā nelielas replikas
klasiskajai, nopietnajai ainavai, arhitektūrai, figūrai.
No
21. gs. mākslinieka gaida skaidru koncepciju, idejas izklāstu,
projekta valodu par mērķiem un uzdevumiem, tomēr Anitra,
neskatoties uz savu enerģisko darbošanos Latvijas mākslas tirgū,
projektos, starptautiskās izstādēs, nekautrējas atsaukties uz
Imanta Kalniņa teikto, ka “māksliniekam bieži vien labāk ir
turēt muti, t.i. mākslas darba kvalitātei bieži nav saistīta ar
mākslinieka izteikumu kvalitāti”.
