Ieva Pētersone
25. martā atcerēsimies komunistiskā genocīda upurus. Svešumā tika izsūtīti, tostarp sievietes, bērni un sirmgalvji, 44 tūkstoši Latvijas valsts piederīgo. Dziļi galvu noliecu mūsu ārstes Ausmas Miningas priekšā, kura kopā ar ģimeni tika izsūtīta, kad viņai bija tikai četri gadi. Izturēja un bez ļaunuma sirdī turpina dzīvot, strādāt un piedot pāri nodarījumus. Tāpat cieņā un pazemībā galvu noliecu Alūksnes un Apes novada represēto kluba ,,Sarma’’ vadītājas Dzidras Mazikas priekšā un to cilvēku, kuri vairs neatgriezās. Paldies Baibai Berkoldei par atmiņām laikrakstā – “Mana dzīve, tava dzīve – mūsējā”.
Dzīve ir nebeidzams ceļš. Katra cilvēka rokās ir izvēle, pa kuru ceļu iet – mīlestības vai baiļu. Būt savas dzīves noteicējam vai turpināt spēlēt upura lomu. Ticu, ka daudzi rīt ies pa mīlestības un piedošanas ceļu ar lūgšanos, lai miers ienāk Ukrainā – vietā, kur ļaunums ienācis.
Ir arī cita diena, kuru der atcerēties. Citēju Maiju Kadiķi, eņģeļu praktiķi un terapeiti: “25. martā, kad pēc mūsu kalendāra Māras un Mārītes svin vārda dienu, tiek atzīmēta arī Pavasara Māra par godu dabas atmodai.”
Ja Dievs mūsu tautas rakstos ir Tēvs, tātad vīrišķais pirmsākums, tad Māra ir Māte – sievietības aizbildne.
Tā kā Māra savus svētkus svin pavasara atnākšanas laikā, tas dod iespēju vēl vairāk pamosties arī mums – latvju zemes sievietēm, godinot Māru un lūdzot Viņas aizbildniecību.
Tādā veidā mēs parādam cieņu savai ģimenei, dzimtai un senčiem. Izgaismojot senatni, varam veidot citādu Tagadni un Nākotni.
Pieņemot Māru, kā mūsu zemes jaunās sievišķās enerģijas nesēju, un sadarbojoties ar Viņu, mēs dodam iespēju mainīties visai zemei, jo Latvija ir Māras Zeme. Tātad, šeit vadošās ir sievišķās enerģijas. Strādājot ar tām, transformējot sevī un ievadot jaunā apziņas gultnē, mēs, sievietes, varam izmainīt ne tikai sievišķās, bet arī vīrišķās enerģijas dievišķo plūsmu sevī, savā ģimenē un uz Zemes. Tā mēs atveram ceļu latvju zemes vīriešiem pie viņu patieso dievišķo uzdevumu apzināšanas un enerģijas izpausmēm.
Reklāma