Jaunā skolēnu vērtēšana

Vērtējot jauno skolēnu mācību snieguma vērtēšanas ieviešanu, Saeimas deputātu bažas lielākoties saistītas ar to, vai vecāki tikuši pietiekami informēti par pārmaiņām.

Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā otrdien sprieda par skolu un pedagogu gatavību ieviest jauno skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pieeju.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) uzsvēra, ka jaunajā vērtēšanas pieejā skolēns saņems atzīmi tikai par to, kas apgūts mācību procesā. Iepriekš atzīmē tika ņemta vērā arī skolēna uzvedība un salīdzinājums pret citu skolēnu sniegumu.

“Mums ir jāsaprot, ka atzīme nav sods vai mērķis, bet gan ir pieturas punkts, kas atspoguļo katra skolēna zināšanas, izpratni, prasmes konkrētajā tēmā un laika posmā. Tas ļauj sniegt izvērstu atgriezenisko saiti par to, ko jāuzlabo sniegumā,” sacīja Reinberga, uzsverot, ka vērtējums un vērtēšana nav viens un tas pats.

Pēdējā gada laikā IZM un Valsts izglītības satura centrs (VISC) īstenoja vairākas aktivitātes, lai skaidrotu skolotājiem un vecākiem gaidāmās izmaiņas vērtēšanas kārtībā nākamajā mācību gadā.

Plašākas diskusijas sēdē bija par to, cik viegli pieejama vecākiem ir informācija par jauno vērtēšanas kārtību. VISC pārstāvji informēja, ka izmantotas vides reklāmas un rīkotas sapulces. Vecāki tika izdalīti arī kā atsevišķa mērķauditorija, kas bija jāsasniedz digitālās kampaņas laikā.

VISC pārstāvji uzsvēra arī skolu lomu, jo tās ikdienā komunicē ar vecākiem. VISC solīja turpināt regulāri informēt vecākus, izmantojot savus komunikācijas kanālus.

Komisijas dalībnieki pievērsās arī kolektīvajam iesniegumam par atzīmju labošanu vairākkārt. Iniciatīvas pārstāvji pauda bažas, ka jaunā vērtēšanas sistēma mazāko klašu skolēniem radīs papildus stresu, un tas neatbilst bērna labākajām interesēm.

Organizācijas “Mammāmuntētiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa aicināja domāt par mērķtiecīgu vecāku informēšanu, cik būtisks ir vecāku atbalsts bērna izglītības procesā, nevis vienu kampaņu. 

“Mēs saskaramies ar vecākiem, kuri, bērnam sākot iet 1.klasē, never vaļā “e-klasi”. Viņi uzskata, ka bērns ir liels, un viņam pašam ir jātiek galā,” sacīja Akmentiņa-Smildziņa.

Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra direktore Dace Namsone vecāku pretestību skaidro ar uzskatu maiņu, uzsverot, ka cilvēki maina uzskatus atšķirīgā laikā.

“Mēs domājam citādāk par vērtēšanu. Tas ir ļoti atšķirīgi no daudzu, iespējams, klātesošo gadiem ilgās pieredzes domāt par vērtēšanu kategorijā “kā es dabūšu atzīmi”,” skaidro pētniece. Viņas ieskatā, esošā sistēma nemotivē skolēnu, un viņš tiek pieradināts darīt tikai tad, ja būs vērtējums.

Jauno vērtēšanas pieeju jau šajā mācību gadā ieviesusi Limbažu valsts ģimnāzijā. Skolas vadība ir analizējusi, vai ir atšķirības starp vērtējumiem, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, kad skolēni vēl varēja pārrakstīt pārbaudes darbus. Būtiskas izmaiņas netika novērotas. 

Ģimnāzijas direktore Gunta Lāce jauno sistēmu vērtē pozitīvi, jo tā paredz arī lielāku atbildību skolotājam sekot līdzi bērna progresam. “Ja mēs kaut ko varam iemācīt bērnam pēc pārbaudes darba, tad kāpēc mēs to nevarējām izdarīt pirms pārbaudes darba?” retoriski vaicāja Lāce.

Viņas ieskatā, jaunā vērtēšanas kārtība tuvina pasaules līmenim. “[Vērtēšanas pieejai] ir zinātnisks pamatojums, tas nav tādā pļāpu līmenī, kā mums būs labāk. Pasaulē ir diezgan skaidrs, kāda vērtēšana dod labu rezultātu. Jaunā kārtība ir tajā virzienā, lai mēs tuvotos pasaules labākajiem,” vērtēja Lāce.

Deputātus interesēja, vai ir apkopota informācija, kā veicies skolām, kuras jau šajā mācību gadā ieviesa jauno vērtēšanas kārtību.

“Ja mēs valstī kaut ko ieviešam, šajā gadījumā tā ir vērtēšana, es uzskatu, ka Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) visu šo mācību gadu fokusam ir jābūt vērtēšanai,” sacīja komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV). Viņa aicināja sekot līdzi jaunās pieejas ieviešanai, lai nepieciešamības gadījumā varētu palīdzēt.

IKVD pārstāvji sacīja, ka vērtēšanas jautājumiem uzmanība tiek pievērsta akreditācijas laikā. Līdz šim lielākā daļa izglītības iestāžu vadītāju esot apliecinājuši savas zināšanas un izpratni par jauno vērtēšanas pieeju. IKVD arī zināms, ka vairākas skolas vasarā ieplānojušas aktivitātes izpratnes veicināšanai. Tāpat IKVD aktualizējuši jautājumu, lai informācija par sasniegto vērtēšanas jomā parādītos arī skolas tīmekļvietnē.

Jaunā vērtēšanas sistēma valdībā tika apstiprināta 2022.gadā un pēc plāna bija jāstājas spēkā pērn, taču, saprotot nozares bažas un to, ka pedagogi un skolēni nav jutušies gana sagatavoti izmaiņām, tika pieņemts lēmums atlikt jaunās vērtēšanas sistēmas ieviešanu par vienu gadu.

Jaunā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma tiks dalīta četros veidos – formatīvā vērtēšana, diagnosticējošā vērtēšana, monitoringa vērtēšana un summatīvā vērtēšana.

Formatīvā vērtēšana ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem.

Diagnosticējošā vērtēšana palīdz skolotājam izvērtēt skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses, un tā paredzēta izmantošanai mācību satura apguves procesā, lai izvērtētu nepieciešamo atbalstu.

Monitoringa vērtēšana ir sistemātiska zināšanu un prasmju novērtēšana pirmsskolas, 3.klases un 6.klases vecuma posmos, kuras mērķis ir novērtēt kopējo izglītojamo zināšanu un prasmju līmeni, lai, atbilstoši iegūtajiem rezultātiem, izvērtētu nepieciešamības metodiskā atbalsta sniegšanā pedagogiem vai izvērtētu mācību satura pilnveides iespējas vai atbalsta materiālu izstrādi skolēnu vajadzībām.

Vienīgais vērtēšanas veids, kas tiek vērtēts ar atzīmēm – summatīvā vērtēšana – paredz sistemātisku izglītojamā zināšanu un prasmju pārbaudi, lai novērtētu un dokumentētu izglītojamā sniegumu.

IZM norāda, ka, īstenojot summatīvās vērtēšanas sistēmas pilnveidi, vērtējums atspoguļo tikai izglītojamā zināšanu un prasmju sniegumu. Vienlaikus izglītības iestādei tiek saglabātas tiesības izstrādāt kārtību, kā tā vērtē skolēnu ieradumus un attieksmes, piemēram, centīgumu mācību procesā vai spēju sniegt atbalstu citiem izglītojamajiem mācību procesā. Kā vienu no risinājumiem šādas attieksmes vērtēšanai IZM piedāvā novērot skolēnu demonstrētos ieradumus ilgtermiņā un iekļaujot par to informāciju, piemēram, liecībā.

Pilnveidotā izglītības satura mērķis ir attīstīt skolēna prasmi kompleksi lietot zināšanas un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās.

IZM norāda, ka atbilstoši šim mērķim tiek pilnveidoti skolēna snieguma vērtēšanas kritēriji – izziņas darbības līmenis, atbalsta nepieciešamība, lietošana tipveidā vai nepazīstamā situācijā.

Atbilstoši IZM redzējumam, 1.-3. klasē vērtējums tiktu apguves līmeņos – “sācis apgūt”, “turpina apgūt”, “apguvis” un “apguvis padziļināti”, savukārt 4.-12. klasēs vērtējums tiek izteikts 10 ballu skalā, kuru izmantojot ir iespējams noteikt skolēna sniegumu detalizētāk.

Lai varētu konsekventi izšķirties par konkrētu balli, piemēram, septiņi vai astoņi, lielāko balli piešķir situācijās, kurās skolēns demonstrē sniegumu, kas atbilst visiem kritērijiem un mazāku balli, ja neatbilst vismaz vienam kritērijam.