Jā, tā bija Inas skaistākā vasara, kad viņa plandošiem matiem ziedošā vasaras vējā skrēja savai laimei pretim. Viņam, kurš gaidīja pie dārza vārtiņiem smaidošs, labestības un mīlestības ilūziju apburts. Tā bija Inas vislaimīgākā vasara. Zilganie mākoņi viļņvālos vēlās un vēlēja viņiem skaistākos mirkļus tvert, ezerā peldošās ūdensrozes sniedza ziedošu malku dzert. Arvi apbūra Inas gaišo matu cirtas, viņas dzidrie smiekli un zilo acu skropstu mirdzums. Tāds bija Inas un Arvja mīlestības sākums. Likās, ka viņiem piederēs viss – zeme, debesis, saule un zvaigznes. Tobrīd viņi piederēja viens otram. Kādā zvaigžņotā naktī Ina jautāja: “Arvi, vai mēs tiešām esam un būsim laimīgi visu mūžu?” Arvis, apskaudams Inu, apliecināja: “Mēs esam un būsim laimīgi. Svinēsim kāzas, arī Sudraba, Dimanta vēl un vēl.”
Pirmās kāzas viņi tiešām nosvinēja. Pēc gada pieteicās meitiņa. Sākās nemierīgas naktis. Ina sāka vairāk pievērsties meitiņai, Arvis kļuva domīgs un mazrunīgs. Vien izteicās: “Alkstu klusuma un tava tuvuma.” Ina izbrīnīta raudzījās un teica: “Vai tev traucē meitiņa? Ja tā, mēs padzīvosim otrā istabā. Ej un atpūties. Tevi nogurdina tavs darbs.” Sākās skumjas dienas. Arvis arvien ilgāk uzkavējās darbā vai arī, atnācis mājās, drīz vien aizgāja un pārnāca rīta pusē. Ina centās vienmēr viņu mīļi sagaidīt, bez pārmetumiem. Meitiņa auga sprigana, veselīga, vienīgi tētis to neievēroja. Kādā reizē Ina sadūšojās un jautāja: “Vai es tev esmu apnikusi?” Pēc ilgas klusēšanas Arvis atbildēja: “Tā ir mana kļūda, ka es tevi apprecēju. Es gribu šķirties. Man nepieciešama brīvība. Es vēl neesmu izpriecājies. Kādēļ man jāsēž mājās, ja citi manos gados izklaidējas?” Arvis sāka pakot koferī savas mantas, sakot: “Viss pārējais lai paliek jums ar meitu.”
“Bet kur tu dzīvosi?”
“Es satiekos ar citu mīlestību. Dzīvošu pie viņas.”
“Kur paliek tavi solījumi – palikt kopā visu mūžu?”
“Jā, toreiz es domāju tā, bet tagad citādāk. Mēs pārāk jauni sagājām kopā. Es ļoti nožēloju. Šie trīs gadi mani iztukšoja. Piedod!”
Ina stāvēja durvīs ar meitiņu klēpī un raudzījās, kā mīļotais vīrs aiziet pa vārtiņiem neatvadījies. Asaras plūda. Meitiņa apskāva Inu.
Kā domājat jūs, laikraksta lasītāji, kādēļ daudzi jaunieši ir tik nevīrišķīgi un bezatbildīgi par izveidoto ģimeni?
