Skaudība

Pārdomas

Lamā sevi, nevis sauli, ka tavs dārzs nav uzplaucis

( Ķīniešu sakām vārds)

Manā pārdomu grozā šoreiz tāda pazīstama īpašība, kā skaudība. Pazīstama, taču bīstama. Negatīvā enerģija, kuru izstaro skaudīgs cilvēks, ārda līdzcilvēku dzīvi. Tā kā skaudības vīruss ir abpusējs, tad tas pamazām ārda arī paša skauģa dzīvi.

Tāds cilvēks, kurš nonācis šādā atkarībā droši vien vairs nevar mierīgi naktī gulēt.

Viņam jādomā par kaimiņu, kolēģu labklājību. Par to, ka dārzā nav tādu ziedu kā pārējiem. Ka paziņai lielāka pensija, labāk atalgots darbs un iedota augstāka invaliditātes grupa, Kaimiņš ticis pie labāka ģimenes ārsta un aprūpes centrā radiniekam iedota tumšākā istaba, jo paziņas tēvam tā ir saulaināka. Tādam pat skauž, ka gar viņa māju iela nav tik labi iztīrīta kā citiem. Apskaužamo netrūkst. Ja tikai sirds atvērta šādai slimībai, tad skaudība plaukst un raisa savus melnos pumpurus. Tāds cilvēks var būt ārēji draudzīgs, taču īstenībā domā, kā slepeni izrīkoties, lai konkurents paliktu aiz viņa. Tas ir redzams arī filmās, nupat atkal izrāda ,,Saplēstā krūze’’, kur valda intrigas un skaudība. Tagadējā ekonomiskā nevienlīdzība valstī ir ļoti laba augsne tādai sērgai, piedodiet arī deputātu vidū tā iet plašumā. Šāds cilvēks ir ļoti nožēlojams, jo zudusi spēja mīlēt, saprast atbalstīt. Tāds ir radis citus piemuļķot ar šķietamu palīdzību, samīdīt fiziski un morāli, ne ar ko nerēķinoties.

Savā dzīvē esmu satikusies ar skaudību. Tā ir skārusi mani gan man tuvu cilvēku dzīvi. To cilvēku vairs nav, bet rūgtums reizēm uzzied. Tam pāri tieku lūdzot Dievu.

Ja manī pašai kādreiz šī inde grib ieplūst- tad atceros Svēto rakstus, ka skaudība- melnā skaudība, kura iznīcina- ir viens no nāves grēkiem. Otra labums ar kuru viņš no sirds dalās- ir Dieva. Tā es apdzēšu negatīvās domas mierīgi naktī guļu un jūtos laimīga.

Dārga mašīna, pēc Eiropas standartiem izremontēts dzīvoklis, datori, interneti, kuri draugiem ir, bet paši ģimenē nav vai arī ir zemākas kvalitātes, melnas skaudības ietekmē var novest līdz pat noziedzībai. Arī masveida izvešanas uz Sibīriju lielākā vai mazākā mēra bija skaudības ierosinātas.

Vislabākā augsne skaudībai ir ir labās savstarpējās attiecībās.

Zinu ģimeni, kura labi dzīvoja. Ļaunas mēles vērpa intrigas, ka vīrs pēc darba nebraucot mājās ,bet gan pie savas mīļākās. Abi bieži esot redzēti kopā. Sievas kolēģe nemitīgi pārstāstīja kārtējos jaunumus. Rezultātā sākās neauglīgi ķīviņi. Pēc divdesmit pieciem kopdzīvē nodzīvotajiem gadiem abi pašķīrās. Vēlāk izrādījās, ka mēlnese ir tā pati sievas kolēģe, kura pati tīkoja iemantot iznesīgā vīrieša sirdi.

Skaudība! Cik daudz cilvēkus tā iedzinusi nelaimē. Šis vārds slēpj sevi viltību, ienaidu, nežēlību, egoismu, cietsirdību. Tā nav tā saucamā baltā skaudībiņa. Taču, ja cilvēks no nācis šādā melnā atkarībā, tad jāmēģina no tās tikt vaļā. Te var palīdzēt psihologs, mācītājs vai paša lūgšanas pēc palīdzības-,, Atpestī no ļauna’’.

Jo nav ērti dzīvot, ja līdzi jānēsā tik smaga nasta.