Leta
Attēlam ilustratīva nozīme
Valdība rīt, 25.augustā, vērtēs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājumu piešķirt no valsts budžeta līdzekļiem 349 533 eiro Latvijas Volejbola federācijai Eiropas čempionāta pludmales volejbolā organizēšanai.
Finansējums tiktu piešķirts no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, vienlaikus šādā pat apmērā uz minēto apakšprogrammu veicot arī apropriācijas pārdali, tai skaitā no Covid-19 izplatības dēļ neizmantotā nacionālās nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai piešķirtā finansējuma 200 330 eiro apmērā un ārkārtējās situācijas laikā brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4.klases izglītojamiem ietaupītajiem valsts budžeta līdzekļiem 149 203 eiro apmērā.
Pēc IZM sniegtās informācijas, Latvijas Volejbola federācijai ir piešķirtas tiesības no šī gada 15.septembra līdz 20.septembrim Jūrmalā organizēt čempionātu. Federācija informējusi IZM, ka čempionāta organizēšanas izmaksas ir vairāk nekā 700 000 eiro, kuras paredzēts segt no CEV līdzfinansējuma – 200 000 eiro, Jūrmalas pilsētas domes līdzfinansējuma – 100 000 eiro, un federācijas piesaistītā līdzfinansējuma – 50 000 eiro, attiecīgi no valsts federācija lūdz vēl 350 000 eiro.
Latvijas Volejbola federācija apgalvo, ka čempionāta organizēšana bez valsts budžeta līdzfinansējuma neesot iespējama.
Saskaņā ar Latvijas Volejbola federācijas sniegto informāciju čempionāts plānots kā starptautiskās pludmales volejbola 2020.gada sezonas pirmais lielais pasākums pēc sezonas pārtraukuma, kas izveidojās saistībā arī Covid-19 pandēmiju.
Čempionāts būs augstākā līmeņa pludmales volejbola turnīrs, kāds 2017.gadā jau tika organizēts Latvijā, turklāt Eiropas un pasaules līmeņa pludmales volejbola sacensības Latvijas Volejbola federācija Jūrmalā organizējot kopš 2014.gada, akcentēja ministrijā.
Tika norādīts, ka Latvijā par Eiropas čempiona titulu cīnīsies reitinga 32 vadošie vīriešu un sieviešu Eiropas volejbolistu dueti – kopā 64 komandas. Federācijā esot norādīts, ka šāda līmeņa turnīrā Latvijā būs iespēja redzēt visaugstākā līmeņa pasaules pludmales volejbola zvaigznes, kā arī visus labākos Latvijas pludmales volejbola sportistus, no kuriem divas komandas (Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs, kā arī Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka) jau ir nodrošinājušas dalību Vasaras Olimpiskajās spēlēs Tokijā, bet Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam esot reālas iespējas to paveikt tieši šajā čempionātā.
IZM norādīja, ka čempionāta norisei Jūrmalas pludmales centrā īpaši tiktu izveidoti seši pludmales volejbola laukumi – četri laukumi spēlēm un divi – iesildošie laukumi, turklāt fināla spēles plānotas centrālajā stadionā, kas tiks izbūvēts sacensību vajadzībām un kurā būs vairāk nekā 3000 skatītāju vietu.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteiktajam, līdzekļus no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķir valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem, valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai un citiem neparedzētiem gadījumiem.
IZM ieskatā, šī čempionāta organizēšanu varot klasificēt gan kā neparedzētu gadījumu, gan kā valstiski īpaši nozīmīgu pasākumu. Par neparedzētu gadījumu tas būtu atzīstams, jo piedāvājums federācijai organizēt čempionātu tika izteikts, jo saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību Nīderlande atteicās no minēto sacensību rīkošanas.
Savukārt par valstiski īpaši nozīmīgu pasākumu to var kvalificēt, jo čempionāts ir visaugstākā līmeņa pludmales volejbola sacensības, kas plaši tiek translētas vairākos nozīmīgos Eiropas un pasaules sporta televīzijas kanālos un digitālajos medijos. Tāpat norādīts, ka Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam ir atzīts, ka starptautisko sporta sacensību rīkošana Latvijā veicina ekonomikas attīstību, kā arī veicina Latvijas atpazīstamību pasaulē.
IZM norādīja, ka starptautiskā prakse liecina, ka liela mēroga sporta pasākumi veicina valsts starptautisko atpazīstamību, kā arī palīdz veidot konkurētspējīgu valsts identitāti.
Reklāma