Uztrauc laivu māju liktenis

Alūksnes ezers ir īpašs ar būvēm, kādas citviet pie līdzīgām ūdenstilpēm nav sastopamas. Tās ir laivu būdas, kuras daudzi sauc par mūsu pilsētas īpašo vizītkarti. Uzzinot par pašvaldības plāniem ezermalā bijušajā VEF teritorijā, laivu būdu saimnieki sāk satraukties.

Redakcija no kāda laivu mājas saimnieka (vārds redakcijai zināms) saņēmusi lūgumu skaidrot, kas notiks ar būvēm situācijā, ja bijušās VEF teritorijā sāks būvēt peldbaseinu. “Šis jautājums nekur neparādās, bet daudziem cilvēkiem ir laivu būdas, tostarp tagad pārveidotas par viesu namiņiem uz ūdens. Laivu būdā esam ieguldījuši ievērojamus līdzekļus, jo to izīrējam viesiem. Uztrauc šo būvju nedrošais statuss. Tām nav zemesgrāmatas, tās ir tikai pašvaldībā reģistrētas. Varbūt pašvaldības jaunajā projektā tās neiederēsies un pašvaldība mēģinās no tām atbrīvoties. Turklāt tās atrodas tauvas joslā. Ja šajā teritorijā taps peldbaseins un citas atpūtas vietas, tur, manuprāt, iederēsies arī laivu būdas. Tās ir Alūksnes īpašais šarms, un vismaz no tām, kas labi saglabājušās, nebūtu prātīgi atbrīvoties, bet iekļaut kopīgā ēku ansamblī,” saka laivu būdas saimnieks, piebilstot – ja gadījumā grasās no laivu būdām atbrīvoties, cerams, īpašnieki varēs saņemt atbilstošas kompensācijas.

Nav likumīgi

Pašvaldības aģentūras “ALJA” direktors Māris Lietuvietis skaidro –
jautājums par laivu mājām vienmēr ir bijis aktuāls un palicis neatrisināts laikā, kad pašvaldība plānoja infrastruktūras attīstību iekšezera teritorijā. “Ja laivu mājas būtu uzbūvētas krasta tauvas joslā, tās atrastos uz pašvaldības zemes, un jautājumi nerastos. Taču tās atrodas ūdenī, ezerā, kas ir publiskais īpašums. Likums nosaka, ka publiskā ūdenstilpē nedrīkst atrasties privātīpašums. Tādēļ arī šīs laivu mājas nav iespējams reģistrēt Zemesgrāmatā. Ja pašvaldība tomēr izlems būtiski attīstīt ezera piekrastes infrastruktūru, nākotnē tas noteikti skars arī laivu māju turētājus.,” saka M. Lietuvietis.

Viņš arī norāda, ka, atrodoties ūdenī, koka būves pakāpeniski bojājas un laika gaitā kļūst nepievilcīgas. “Piekrītu, ka laivu būdas Alūksnes ezerā piešķir īpašu šarmu šai vietai, tas ir kas unikāls Latvijā. Tās tur iederas arī ainaviski, tādēļ arī pagaidām tur joprojām atrodas,” uzskata M. Lietuvietis.

Kompensācija nepienākas

Uz nelikumīgo laivu māju statusu norāda arī Alūksnes novada pašvaldības deputāts Jānis Skulte. “Skaisti, ka mums ezerā ir šādas būves, un prieks, ka veidojas zināma uzņēmējdarbība, tomēr tas nes līdzi riskus, kas jāuzņemas pašvaldībai. Arī man ir laivu māja, kuru biju nodomājis iegūt savā īpašumā likumiski, vēršoties tiesā. Diemžēl tas neizdevās,” atklāj J. Skulte. Laivu mājas bojājas, tās jālabo, bet šim nolūkam ne visi saimnieki vēlas ieguldīt līdzekļus. “Nespēj vienoties, līdzīgi kā tas mēdz būt daudzdzīvokļu mājās. Daļa saimnieku laivu mājas pat nelieto, bet no tām arī neatsakās un nepiedalās to sakārtošanā,” saka J. Skulte.

Ja nākotnē nāksies atteikties no laivu mājām, arī uz kompensācijām cerību nav. “Lai arī pašvaldība kā gribētu, pēc likuma kompensāciju būvju turētājiem nevarēs izmaksāt, jo būtībā īpašnieka tām nav,” piebilst M. Lietuvietis.