Šogad pirmo reizi 4.maijs, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, tika svinēta kā Baltā galdauta svētki. Tā ir jauna tradīcija Latvijas valstiskuma svinīgai atzīmēšanai kopā ar pašiem tuvākajiem – ģimenēs un kaimiņu kopienās, tiekoties pie skaisti klāta galda ar baltu galdautu un tādējādi veicinot piederības izjūtu savai apkaimei un valstij, kā to darījuši mūsu senči. Tas bija skaists svinību simbols ar atbilstošu saturu, godinot savas apkaimes nozīmīgākos notikumus un personības, kā arī iesaistot vietējās kultūras tradīcijas. Baltā galdauta svētki tika svinēti arī Alūksnē, Apē, Zeltiņos un Opekalnā.
Pēc darba – balti klāts galds
Santa Pilskalne, Opekalna draudzes valdes priekšniece
Baltā galdauta svētki ir kopā būšanas svētki. Latvieši vienmēr ir bijuši strādīgi, tāpēc izlēmām šos svētkus Opekalna baznīcas apkārtnē svinēt talkojot. Pie tam tas, kas notiek pie baznīcas, ir vēl jo baltāks. Pēc labi padarīta darba ir miers un klusums, tādēļ arī galds ar balti klātu galdautu ir piemērots veids, kā svinēt gan padarīto darbu, gan svētkus. Talku tradicionāli baznīcas apkārtnē rīkojām pirms Mātes dienas, šogad izlēmām to darīt 4.maijā, lai varētu gan pastrādāt, gan svinēt.
Atbalstu ideju par Baltā galdauta svētkiem, un 4.maijs ir piemērota svētku diena, kad tos atzīmēt. Godīgi sakot, pirms tam 4.maijs manā ģimenē nebija svētki. Izkārām vien karogu, taču tam nebija īpašas svētku sajūtas. Domāju, ka reti kurā ģimenē tie bija svinami svētki, taču tagad 4.maijam piešķirta īpaša nozīme un tie tiešām ir svētki. Arī bērniem tiek mācīts, ka jāsvin un jāgodā pašu latviešu svētki. Manuprāt, Baltā galdauta svētkus nevajadzētu svinēt katru gadu, lai nezaudētu svētku īpašo noskaņu un tie nekļūtu par pašsaprotamiem vai ikdienišķiem. Piemērots periods būtu piecgade.
Cilvēkiem šajā svētku nedēļā un arī turpmāk vēlu nepazaudēt savu būtību! Atcerieties, ka esam latvieši! Ne tikai svētku laikā, īpašās svētku dienās, bet arī ikdienā padomāt par to, kas notiek apkārt. Valdību aicinu uzklausīt cilvēku domas un reizumis rīkoties tā, kā cilvēki vēlas. Mūsdienās ir daudz iespēju, kā tautai paust savu nostāju, un valdībai vajadzētu sadzirdēt šo tautas balsi un rīkoties saskaņā ar to. ◆
Svētkiem nav jābūt pompoziem
Gunita Paleja, Zeltiņu tautas nama vadītāja
Baltā galdauta svētku ideju vērtēju visnotaļ pozitīvi. Šie ir sirsnīgi un mīļi svētki, un tiem nebūt nav jābūt pompoziem. Ir ļoti jauki satikties pie balti klāta galda ģimenei, kaimiņiem vai pagasta bērniem. Gluži kā kādreiz 18.novembris arī 4.maijs tagad ienāk pamazām. Nebija tā, ka sākumā valsts svētkus svinēja kā lielu notikumu, taču tagad tie noteikti kļuvuši par sirsnīgiem un skaistiem svētkiem. Domāju, ka tāpat būs ar 4.maija svētkiem. Ar laiku šie svētki būs tautā mīlēti. Ideja ir ļoti laba, un šos svētkus iznesīs tautās. Esmu dzirdējusi, ka arī ģimenēs tika klāti balti galdi, saukti radi kopā un atzīmēta šī diena kopā. Svētki ir svinami, kā katram ērtāk un kā liek sirds. Ja tas ir no sirds un pa īstam gribēts – ir skaisti. Galvenais, lai ir mīļi, sirsnīgi un vienkārši.
Latvijas simtgadi gaidot, pasākumu ir diezgan daudz. Slinkots netiek. Ņemot vērā, ka svētki ir tikai pēc diviem gadiem, dažādu aktivitāšu ir diezgan daudz. Gribētos, lai simtgades svētki būtu interesanti un ar oriģinālām idejām. Lai neskanētu tikai koncerti, bet svētki tiešām būtu īpaši. Lai līdzdarbotos dažādu paaudžu vienkāršie cilvēki, visi kopā radot paliekošas vērtības. Gribētos, lai ikviens sajustu sevī šo svētku sajūtu. Sajūtas nerodas pēc pieprasījuma, tā ir dāvana, un pašam jāpacenšas, lai šī dāvana tiktu. Svētku nedēļas noskaņās aicinu valdību domāt par to, kā tautai pietrūkst. Tas ir darbs! Ja būs darbs, visi pārējo paši kārtojam pēc savām iespējām. Labi atalgota darba joprojām trūkst. Tas arī paturētu cilvēkus laukos, un bērni neaizietu prom. ◆
Svinības gluži kā senāk
Benita Augule, pensionāre no Apes
Kādreiz nebija ne viesu namu, ne ēdnīcu un visas dzimšanas dienas, kristības, arī bēres svinēja mājās pie balti klātiem galdiem. Jā, tā tiešām bija. Balts galdauts jebkurās godībās bija svēta lieta. Atceros, ka mani pilngadības svētki tika svinēti pie tiešām gariem galdiem un pulcējās visi radi. Tas bija apmēram 1970.gadā. Galdā tika likti visi tradicionālie latviešu ēdieni – rasols, štovēti kāposti un kartupeļi. Vai bija arī citas izdarības, vairs neatminos.
Balts galdauts un svētki viennozīmīgi ir vajadzīgi. Kāpēc gan ne savienojumā – Baltā galdauta svētki! Šos svētkus var svinēt kā ģimenes lokā, tā publiskā pasākumā visiem kopā, taču konkrētāku ierosinājumu, ko īsti darīt, man nav. Latvijas simtgades gaidīšanas pasākumu ir diezgan daudz. Varbūt pat šķiet, ka šī simtgade tiek nedaudz par daudz popularizēta – gandrīz katrs pasākums notiek simtgadei par godu. Man ir bažas, vai līdz īstajai svētku dienai šis vārds nebūs pārāk novazāts – viss ir par godu simtgadei. Protams, šie svētki ir jāatzīmē, bet ar zināmām robežām, lai neapnīk.
Novēlu cilvēkiem būt labestīgiem! Citam uz citu skatīties ne tik naidīgi, uzklausīt, nedomāt par to, kā bija padomju laikos vai kolhozos. Tas ir pagājis, ir jādzīvo šodienā. Jādomā, ko uzlabot rītdienai, parītdienai un dienām uz priekšu. Skatieties ar mūsdienu skatījumu nākotnē! Ir jāpielāgojas šābrīža situācijai un apstākļiem. Valdībai – vairāk domāt par cilvēkiem un neplēsties savā starpā publiski! ◆
