Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētā pedagogu algu
reforma, kurai spēkā būtu jāstājas jau 1.septembrī, paredz palielināt
skolēnu skaitu uz vienu skolotāju.Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka
jaunais pedagogu darba samaksas modelis paredzēs jaunu skolēnu un
skolotāju skaita proporciju ieviešanu. Šajā mācību gadā pašvaldības un
valsts skolās strādā 28 367 pedagogi, savukārt šajās izglītības iestādēs
mācās 207 686 skolēni. Ja skolēnu skaits kopš 2009./2010.mācību gada
samazinājies no 237 434 cilvēkiem, tad kopš šī paša laika pedagogu
skaits pat palielinājies. Patlaban valstī vidējā skolēnu un skolotāju
proporcija ir 9,26:1.
Jaunajā modelī tiktu nodrošināta proporcija, kur vienam pedagogam vidēji ir 11,86 skolēni.
Republikas pilsētās skolēnu un skolotāju proporcijai būtu jābūt
16,5:1, savukārt novadiem, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu
skaits ir 3,5 uz vienu kvadrātkilometru, – 14:1. Novada pilsētās šī
proporcija būtu nedaudz mazāka – uz vienu pedagogu tiktu attiecināti
vidēji 12,5 skolēni. Novados IZM šo proporciju iecerējusi diversificēt
saistībā ar iedzīvotāju blīvumu šajā novadā. Novadā, kura
administratīvajā teritorijā skolēnu skaits vispārizglītojošās dienas
skolās ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru, šī proporcija būtu
9,5:1, savukārt pārējos novados un pilsētu novados – 11,5:1.
Šadurskis uzsvēra, ka šīs skolēnu un skolotāju proporcijas varētu būt viens no strīdu iemesliem jaunā reformu modeļa apspriedē.
Jaunais pedagogu algu modelis, kuru iecerēts ieviest jau no
1.septembra, paredz, ka mazākais pedagoga atalgojums būs 680 eiro
līdzšinējo 420 eiro vietā.
IZM ir aprēķinājusi, ka, īstenojot atalgojuma reformu, zemākā
pedagogu algas likme palielināsies par 62%, no 420 eiro kāpjot līdz 680
eiro.
Papildus 2016.gada budžetā paredzētajiem 304,094 miljoniem eiro
valsts pedagogu algām piešķirs vēl deviņus miljonus eiro. Nākamajos
gados paredzēts piešķirt 27 miljonus eiro ik gadu, tomēr oficiāla
vienošanās par šo līdzekļu piešķiršanu turpmākajiem gadiem pagaidām gan
vēl nav panākta. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V)
solīja, ka minētā summa nākamajiem gadiem tiks panākta, jo situācija,
kad septembrī pedagogu algas pieaug, bet jau janvārī samazinās, nav
pieļaujama.
IZM finansējumu pedagogu algām piešķirs pašvaldībām, kuras, izslēdzot
naudas pārdali starp skolām, saņemto finansējumu piešķirs izglītības
iestādēm (skolu direktoriem), vienlaicīgi lemjot par savu skolu
iespējamu reorganizāciju vai modernizēšanu. Skolas direktors piešķirto
finansējumu sadalīs pedagogiem atbilstoši iepriekš noteiktajām likmēm.
Izmaiņu rezultātā paredzēts, ka palielināsies skolu direktoru
atbildība un iespējas. Skolas direktors saņems papildu 13% tā dēvētajam
motivācijas fondam, no kura veikt piemaksas pedagogiem par papildu
pienākumu izpildi un izcilību.
Modelis paredz, ka piešķiramais finansējums tiks aprēķināts,
saskaitot pedagoga algu (680 eiro), atbalsta fondu, motivācijas fondu,
kā arī pedagoga kvalitātes pakāpes. Atbalsta fonda finansējumā iekļautas
administrācijas algas, kā arī līdzekļi atbalsta personālam.
Ministrija skaidro, ka, ja patlaban pedagogs strādā 21 darba stundu,
kas ir viena likme, par to saņemot 420 eiro, tad pēc jaunā algu modeļa
pedagogs strādātu 30 darba stundas, kurās ir 21 kontaktstunda, kas arī
ir viena likme. Ja pedagogs atbilstoši Darba likumam patlaban strādā 40
darba stundas, kas ir 1,9 likmes, par to saņemot 798 eiro, tad algu
reforma paredz, ka, strādājot tikpat daudz stundu, tomēr tās jau būtu
1,3 likmes un pedagogs indikatīvi saņemtu 884 eiro.
IZM aprēķinājusi, ka pedagogs ar trešo kvalitātes pakāpi, kurš
patlaban strādā 40 darba stundas, līdz ar reformu 859 eiro vietā
indikatīvi varētu saņemt 1057 eiro, kuros būtu arī 13% tā sauktā
motivācijas fonda piemaksas.
Savukārt ceturtās kvalitātes pakāpes pedagogs, kurš strādā 40 darba
stundas un saņem arī valsts ģimnāziju 10% piemaksu, iepriekšējo 1029
eiro vietā indikatīvi varētu rēķināties ar 1247 eiro, kuros arī tiktu
iekļauta “motivācijas fonda” piemaksa.
Jaunais pedagogu algu modelis ir jau esošu normatīvo aktu uzlabojumi,
nevis pilnīgi jaunu principu piedāvājums. Pedagogiem tiktu ieviesta 30
stundu darba nedēļa, no kuras 21 stunda tiktu paredzēta mācību stundām,
bet vēl deviņas stundas – sagatavošanās darbam.
Jaunā pedagogu atalgojuma modeļa virsmērķis ir pieejama kvalitatīva
izglītība ikvienam skolēnam. IZM ieskatā jaunā pedagogu atalgojuma
modeļa galvenais ieguvums būs minimālās pedagogu algas pieaugums – algu
pieaugums pirmsskolas pedagogiem, mazo skolu pedagogiem un atbalsta
personālam. Līdz ar reformas ieviešanu tiktu sākta arī 5-6 gadus vecu
bērnu logopēdu finansēšana, turklāt šo bērnu pedagogiem tiktu apmaksāts
lielāks darba stundu skaits. Tiktu nodrošināts arī algu pieaugums skolu
direktoriem un vietniekiem, kā arī paredzēts papildu finansējums tā
sauktajam motivācijas fondam.
Modelis paredz arī to, ka, ja 1.-2.klasē ir vairāk par 28 bērniem,
tad latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas stundās ir iespēja
strādāt diviem skolotājiem. Nodrošināts atbalsts arī lielajām skolām,
kas tiks īstenots atbilstoši rekomendētajam skolēnu skaitam pamatskolas
noslēguma posmā, kā arī vidusskolā. Reformas rezultātā tiktu palielināts
arī profesionālās izglītības profesionālo mācību priekšmetu pedagogu
atalgojums.
