Ieva Pētersone
Oktobris man bija bagāts mēnesis tajā ziņā, kad beidzot saņēmos un apmeklēju tās vietas, kurās nebiju bijusi novadā un netālu no tā.
Pirmais brauciens bija uz Liepnas pagasta Purnavas kapiem, todien izstaigāju arī citas Liepnā esošās kapsētas, tad 30. Oktobrī Ezeriņu kapi.
Bet kā tad ar Kārsavu? Tur gan braucu 25. oktobrī. Pirms tam ievācu ziņas no interneta. Un izlasījusi tur rakstīto, drošības pēc paņēmu līdzi arī personu apliecinošus dokumentus.
Ziņas
Kārsava ir pilsēta Latgales austrumos, Ludzas novadā, netālu no Krievijas robežas, agrākais Kārsavas novada centrs. Pilsēta atrodas Rītupes kreisajā krastā, 31 km uz ziemeļiem no Ludzas, pie Pēterburgas—Viļņas dzelzceļa līnijas un autoceļu A13, P48, P49 un P50 krustojumā. Vikipēdija
Autobusa maršruts, ar kuru braucu, nebija svešs. Alūksne- Maliena- Mālupe- Liepna.
Pieturas mainījās, pēc vairākām stundām iebraucu arī Kārsavā. Sniga. Vispirms apskatījos, ar kuru autobusu var tikt atpakaļ. Kārsavā autobusa stacijas nav, slēgta. Tas pēc citu braucēju domām bija mīnuss. Bet mani piesaistīja baznīcas, tās arī tuvāk apskatījos, izstaigāju baznīcas dārzu. Kā jau darba dienā, neskatoties un nemīlīgo laiku, turpat netālu no autobusu pieturām cilvēki grāba lapas. Mazdārziņos steidza aprakt zemi. Mani fascinēja cilvēku vienkāršība, viņi savā starpā runāja savā izloksnē
Krievu valodu nedzirdēju, neredzēju arī kādu smēķējam.
Arī ielu nosaukumi bija abējādi. Tā izpaudās cieņa pret savu kultūru. Iegriezos vienā no sānielām un acīm pavērās kapsēta. Pēc visa spriežot sena to liecināja uzraksti un krusti. Bet vienalga izstaigāju un domās pateicos tiem, kuri šeit paglabāti un kādreiz strādājuši. Nebija arī neviena tuvumā, kuram pajautāt, bet par to neraizējos. Gana biju pastaigājusi, sapratu, ka jādomā par mājās braukšanu jo vējš dzēla nežēlīgi. Laimējās. Mājup braucu ar citu autobusu, kurš kursēja caur Balviem. Balvos pagaidīju minūtes 25 un tad ar citu autobusu tālāk līdz Alūksnei. Esmu apmierināta jo redzēju daudz.
Vienīgā doma bija –Dievs sargi Latviju!
Reklāma