Jauno mediju mākslinieki rada unikālu projektu

LĪGA VĒLIŅA iepazīstina apmeklētāju ar virtuālās realitātes pieredzi Žaņa Lipkes memoriālā. Foto: publicitātes

Latvijas muzejos arvien vairāk ienāk tehnoloģijas un unikālu virtuālās realitātes pieredzi tagad var gūt Rīgā, Žaņa Lipkes memoriālā, kur apmeklētājiem ir iespēja aizceļot pagātnē un uz mirkli rast patvērumu Lipkes ģimenes bunkurā Otrā pasaules kara laikā. Šo projektu sadarbībā ar Žaņa Lipkes memoriāla komandu radījuši četri jauno mediju mākslinieki, un viena no viņiem ir mūsu novadniece Līga Vēliņa.

Rada virtuālās realitātes pieredzi

Vaicāta, kā radās iespēja piedalīties šajā projektā, viņa stāsta: „Pērn rudenī kopā ar māksliniekiem Ievu Vīksni un Kasparu Lēvaldu, ar kuriem bijām studiju biedri Liepājas universitātē, apgūstot jauno mediju mākslu, nolēmām piedalīties  Rīgas starptautiskā filmu festivāla („Riga IFF”) virtuālās realitātes (VR) tehnoloģijām veltītajai programmai „Riga IFF Goes VR”. Tur pirmo reizi satikām ceturto komandas biedru Lauri Taubi, kurš ir 3D mākslinieks un pasniedzējs Vidzemes augstskolā. Sacensībās varējām izvēlēties kādu no piedāvātajām tēmām, un mēs izvēlējāmies tieši Žaņa Lipkes memoriāla sagatavoto tēmu. Izveidojām virtuālās realitātes pieredzi, kur lietotājam bija iespējams vērot, kā viena telpa – ebreju ģimenes dzīvojamā istaba 1941. gadā – mainās atkarībā no vēsturiskajiem notikumiem. Rezultātā tikām labi novērtēti un ieguvām „DELFI Campus” balvu – 2. vietu.”

Līga Vēliņa: “Šis ir pirmais šāda veida projekts kādā no Latvijas muzejiem, kas radīts pēc vēsturiskajiem materiāliem kā trīsdimensionāla spēle virtuālajā realitātē.”

Memoriāla pārstāvji viņus pamanījuši un uzrunājuši tālākai sadarbībai, jo vēlējās izveidot jaunu projektu – 3D bunkuru, kur lietotājs tiek izvests cauri Ž. Lipkes slēptuvei ar gida palīdzību. Šis gids ir audio balss, kas reprezentē Ž. Lipkes dēlu Zigi. Memoriāla komanda strādāja pie scenārija un māksliniekiem nodrošināja vēsturiskos materiālus, ko viņi vizualizēja caur trīsdimensionālu vidi un objektiem, veidoja skaņu un skaņas ainavas.

Visi var darīt visu

„Sākām ar plāna scenārija izstrādi. Tālāk veidojām trīsdimensionālu vidi pēc vēsturiskajiem materiāliem – datorprogrammā „Unity”, kas paredzēta spēļu un aplikāciju izstrādei. Ievērojot situāciju valstī un distancēšanos, galvenokārt strādājām attālināti. Mēs ar Ievu dzīvojam Rīgā un regulāri veicām saskaņošanu un spēles demonstrāciju uz virtuālās realitātes brillēm Ž. Lipkes memoriālā – tālāk nodevām ieteikumus par labojumiem puišiem, kuri strādāja no citām pilsētām. Kaspars ir liepājnieks, bet Lauris no Valmieras. Lielāko daļu trīsdimensionālo objektu veidoja Kaspars un Lauris. Mēs ar Ievu galvenokārt strādājām pie skaņas, vizuālās identitātes, dizaina. Es pēc spēles pabeigšanas arī strādāju pie video montāžas un reklāmas,” ar projekta gaitu iepazīstina Līga.

Tā kā viņa, Ieva un Kaspars mācījušies Liepājā jauno mediju mākslu un Lauris studējis Vidzemes augstskolā, Līga atzīst – idejiski visi var veidot visu: 3D, dizainu, skaņu, programmēt, jo saprot būtību, tādēļ bija arī brīži, kad lomas mainījās pēc vajadzības. „Regulāri veicām balsošanu komandas starpā, kurš no variantiem ir vislabākais. Ļoti svarīgs aspekts ir veiksmīga komanda, un mums bija lieliska savstarpējā enerģija.

Ir prieks par paveikto – šis ir pirmais šāda veida projekts kādā no Latvijas muzejiem, kas radīts pēc vēsturiskajiem materiāliem kā trīsdimensionāla spēle virtuālajā realitātē,” uzsver māksliniece.

Iespēja uzrunāt jauniešus

Šī nav pirmā reize, kad L. Vēliņa strādā ar vēstures tēmām mākslas kontekstā. Veidojusi arī fotogrāfiju sēriju par padomju laiku, kur pētījusi vecvecāku saraksti Hruščova laikā. Toreiz, 2015. gadā, pieteikusies Foto Kvartāla Gada balvai un ar šo projektu iekļuvusi fināla desmitniekā.

Jautāta, vai ir kāds vēstures posms vai notikums, ko gribētos parādīt, izmantojot tehnoloģijas, māksliniece atzīst – tādu ir daudz. „Pamatideja šādiem projektiem ir iespēja uzrunāt jauniešu auditoriju ar viņiem pazīstamiem medijiem un ātrā veidā dot iespēju apgūt vēsturi vai citas zinātnes ar tehnoloģiju palīdzību. Spēlēs lietotājam ne tikai caur virtuālās realitātes brillēm ir iespēja atrasties konkrētā vidē, bet arī caur skaņu un gaismu palīdzību gūt empātisku, emocionālu pieredzi par kādu notikumu,” saka L. Vēliņa.

Studē vizuālo komunikāciju

Pamatzināšanas par virtuālo realitāti un tehnoloģijām viņa guvusi Liepājas Universitātē un uzskata, ka tā ir labākā bakalaura programma, kur apgūt šādas zināšanas mākslas kontekstā. Pašlaik L. Vēliņa studē maģistrantūrā Latvijas Mākslas akadēmijā vizuālo komunikāciju.

„Studiju process atšķiras no Liepājas programmas un ir vērsts uz idejisko, konceptuālo domāšanu un laikmetīgo mākslu. Taču arī šī pieredze man patīk – ir brīvība realizēt darbus tādos paņēmienos, tehnikās, kā pašam patīk. Laikam jau tas ir saprotami, ka maģistrantūrā studē jau jauni mākslinieki, kuri atraduši savu stilu, medijus, kuros grib strādāt, un pedagogi paralēli dod tēmas, padomus un konsultē. Brīnišķīga šķiet arī Vizuālās komunikācijas nodaļa, kas atrodas skaistās telpās ar lielu balkonu ar dažādiem augiem līdz griestiem, kas šur tur izgaismoti ar rozā gaismām,” teic māksliniece.