Alsviķiete Elīna Ramane ar ģimenei pēc septiņu gadu prombūtnes ārzemēs atgriezusies mājās un pamazām sāk šeit veidot savu turpmāko dzīvi, tagad vairāk rosoties Alūksnē. Uzplaucis arī jauns vaļasprieks, kas acīmredzot klusi snaudis, un nu izpaužas, radot dekorus savam un citu priekam.
“Es vēl tikai eksperimentēju, vairāk jau savam priekam, bet priecājos, ja vēl kādam patīk,” kautrīgi stāsta Elīna Ramane, nenoliedzot, ka no vaļasprieka nākotnē varētu izaugt kaut kas vairāk.
Elīna Ramane nav nedz koka meistare, nedz floriste, tādēļ dekori ir viņas radošās iztēles augļi, taču augļi, kas prasa rūpīgu darbu un pacietību.
“Man vienmēr interesējušas dažādas skaistumlietas, un šis dekors arī varētu piederēt pie tām. Tas ataino vāzi ar ziediem. Svarīgi, ka te viss, izņemot ziedus, ir dabīgs – koka pamatnīte, kas apstrādāta ar dabīgo lineļļu, kokvilnas diegs pinumam. Savukārt mākslīgie ziedi izvēlēti tādēļ, lai dekors priecētu pēc iespējas ilgāk,” stāsta E. Ramane.
Pašlaik apslīpēti oša, bērza un melnalkšņa dekoru dēlīši, un Elīna apraksta, cik dažādas ir koka toņkārtas, ko varbūt ne visi uzreiz izšķir. Tonis skaisti mainās un kļūst spilgtāks, kad koku apstrādā ar lineļļu. Dekoram izurbj caurumiņus, lai to var pielikt pie sienas gan ar, gan bez aukliņas. Sarežģītākais un atbildīgākais darbs dekora gatavošanas procesā ir precīza smalko nagliņu iesišana tā, lai veidotos uz šablona atainotā kontūra, piemēram, vāze. “Ja iesit neprecīzi, to vairs izlabot nevarēs. Sākumā es ilgi trenējos uz koka atgriezumiem,” atzīst Elīna.
“Visu daru “uz aci” un ņemos tik ilgi, kamēr man pašai patīk. Šajā ziņā esmu perfekcioniste, man vajag, lai viss ir pamatīgi nostrādāts. Katrā dekorā ieguldu daudz savas enerģijas un labo domu,” atzīst Elīna.
Par šādu dekoru veidošanu Elīna aizdomājusies jau ārzemēs, secinot, ka Latvijā pietrūkst personalizētu dāvanu piedāvājuma, tādēļ sākusi tās veidot pati. “Tad tas bija tikai idejas līmenī, taču, atgriežoties mājās, man bija iespēja savu ieceri realizēt tēta galdniecības darbnīcā. Faktiski var teikt, ka šie darbiņi tapuši sadarbībā ar tēti, jo tieši viņš man ir ierādījis koka apstrādi, un te es varu izmantot materiālu, kas tētim paliek pāri no lielākiem koka darbiem,” E. Ramane aizrautīgi stāsta, cik interesanti un patīkami ir darboties ar koku. “Man vienmēr paticis dzīvoties tēta darbnīcā, vērot viņu darbā, taču nu arī pati pamazām iesaistos, slīpēju, apstrādāju, līmēju… “Tas mani ļoti “paķēra”. Reizēm, kad visi aiziet gulēt, es palieku darbnīcā un kaut ko darinu,” Elīna stāsta par savu jauno aizraušanos. Abi ar tēti apsvēruši, ka varbūt jāiet tepat uz Alsviķu arodskolu mācīties galdniecību (Elīnas tētis Raitis Ramanis tur ir galdniecības pedagogs – red.), bet Elīna joko, ka viņai ir ekskluzīva iespēja šo skolu iziet arī mājās, tēta darbnīcā.
Sadarbības partneris dažādu ideju radīšanā un īstenošanā Elīnai vienmēr ir arī māsa Krista un mamma Marina, kura jau iesējusi salmenes Elīnas nākotnē iecerētajiem darbiem. Atbalsta arī dzīvesbiedrs Normens un dēliņš Bruno. “Radošo ideju man nekad nav trūcis, un arī tagad jau ir ieceres, ko es varētu darināt turpmāk. “Pašlaik ar ziedu vāžu darinājumiem varu lielākoties iepriecināt tikai sievietes, tādēļ nākotnē ir doma pagatavot kaut ko piemērotāku vīriešiem,” atklāj E. Ramane.
Plašs lauks, kur izvērsties, ir arī personalizētu dekoru darināšana.
Personalizētajos darbos Elīna iestrādā jeb iededzina arī veltījuma vārdus vai jebkuru iecerēto tekstu, kas vien “saiet” uz dēlīša.
Reklāma