Līga Vīksna
No partijas “Alūksne un novads – mūsu zeme” Alūksnes novada domē 2017. gadā ievēlēts saraksta līderis Ainars Melders (734 balsis) un Mālupes pagasta zemnieks Mārtiņš Augstkalnietis (767 balsis). A. Melders novada domē ir deputāts ar ilgāko politisko pieredzi – 26 gadi. Būdams opozīcijā, dalās pārdomās par pašvaldības darbu, izsaka kritiku un arī atzīst savu neizdarīto.
Risks un meli
Jautāts nosaukt lietas, kas pēdējos trīs gados novadā paveiktas labi un kas – nepareizi, viņš norāda: no kļūdām negrib mācīties, jo naudu dala tie, kuri to nekad nav nopelnījuši. “Arī šodien mēs novada domē daudz riskējam, Dzintara Adlera frāze ir: “Kurš neriskē, tas nevinnē.” Paņem savu naudu un riskē, cik tu gribi! Mums ir aizgājis, ka tērē iedzīvotāju naudu, un labi, ja trāpa pozitīvi, piemēram, pēdējais klips par Alūksni ar grupu “Carnival Youth”, bet ir arī negatīvas lietas, piemēram, Lujāna drupu projektā izmestā nauda, desmitiem tūkstošu, un tas nav vienīgais tāds projekts. Domē par maz diskutē par naudas izlietojumu, pietrūkst informācijas. Puse deputātu nemaz nesaprot, par ko viņi balso. Tas ir sāpīgi. Administratīvās ēkas laukums Alūksnē pēc rekonstrukcijas nav slikts, bet tur netika ierīkota strūklaka, šim laukumam trūkst zaļuma – tas ir tukšs. Toreiz, kad ātrumā tapa šis projekts, vajadzēja visiem parādīt 3D projekta versiju, kā vidē izskatīsies – neparādīja. Nākotnes projektus neapspriež komitejās. Nereti daudz melo, un tad tev pašam ir jākārpās, lai uzzinātu, kā ir patiesībā,” domes darbu vērtē A. Melders.
Vajag nodot uzņēmējiem
Viņaprāt, nepareizi izveidota pašvaldības iepirkumu komisija, jo “šā lēmuma kļūdas ir redzamas – nekvalitatīva projektēšana”.
Viņš atbalsta principu, ka pašvaldība investē līdzekļus objektos, infrastruktūrā un pēc tam nodod uzņēmējiem nomā, rīkojot izsoles, piemēram, zip-line, “Burgernīcas” un Pilssalas kafejnīcas telpas. “Nomā atdot vajadzētu arī vēl citus pašvaldības radītos objektus, piemēram, Alūksnes stacijas atjaunoto šķūni un ekspozīciju, dabas mājas Veclaicenē, skatu torni. Pārdot šos objektus nevar, bet iznomāt privātajiem var un vajag. Tad redzēsim patieso ainu, uzņēmēji var vai nevar. Pašvaldība ir investējusi infrastruktūrā, dabiski, ka atpakaļ šī nauda neatnāks, tādēļ vajag iznomāt. Pašvaldībai nav jātērē resursi šo objektu uzturēšanā,” domā deputāts.
Solījumi
Priekšvēlēšanu programmā A. Melders solīja pārvaldnieku Alūksnē, kā nav joprojām, un katrā apdzīvotā vietā, kas ir no šā gada. “Pilsētai arī tomēr vajadzētu pārvaldnieku, bet nav, un tāpēc iedzīvotāji nāk pie deputāta un stāsta nebūšanas, piemēram, par kapu smiltīm, kas ar sāli sabērtas, un deputāti risina.”
Par 14 solījumiem sociālajā palīdzībā un veselības aprūpē A. Melders atzīst – izpildīts nav nekas. “Iepriekš mūsu partija vadīja sociālo jomu, tagad tā novadā atdota Aivara Fomina un Laimoņa Sīpola pārstāvētajai “Vidzemes partijai”/”Latvijas reģionu apvienībai”. Viņiem to visu vajadzēja sakārtot. Novadā ir divi vietnieki mēram, kas ir par daudz, un viens no viņiem atbild par sociālo jomu. Jā, slimnīcu pa šiem gadiem esam aizstāvējuši, bet, atverot otru pansionātu skolas ēkā, problēma nav atrisināta. Sociālās palīdzības ziņā cilvēks ir aizmirsts – arī valstī. Novadā ārstu prakses vietas pagastos ir pazaudētas, feldšerpunkti arī. Novadā tūrismā un attīstībā urbjam, bet sociālā joma un vienkāršais iedzīvotājs tiek aizmirsts jeb – uzliec sejai make-up, bet pakaļa netīra.”
Pēc četriem gadiem
Vairākus gadus tapa jaunais Alūksnes ezera licencētās makšķerēšanas nolikums. A. Melders bija solījis bezmaksas makšķerēšanas atļaujas visiem novada iedzīvotājiem, bet to nav. “Alūksnes ezers paliek par izklaides ezeru, te drīz vairs nemakšķerēs, licences pērk arvien mazāk, ar zivīm te ir cauri, daži ķer zivis un laiž vaļā, kuras turpat aiz stūra nosprāgst. Tas ir Māra Lietuvieša darbs, bet viņš tagad grib attīstīt tūrisma bāzi pie Pededzes upes.
Savukārt, kāpēc Alūksnē nav jaunas sporta zāles – tas jājautā domes vadībai, kas to virza. Mēs rosinājām diskutēt, ka nevajag šo zāli tik lielu, kā iecerēts projektā.
Manas idejas domes vadošie darbinieki paņem pēc četriem gadiem un pasniedz kā savas, bet es par to neabižojos. Tādēļ mūsu priekšvēlēšanu programma ir rakstīta laikam pēc četriem gadiem,” viņš domā.
Beidzot uzstellēts
Vai domes koalīcija ieklausās opozīcijas viedoklī? A. Melders atzīst – daudzos jautājumos opozīcija ir balsojusi “par”, jo to vajag novadam. “Var jau opozīcijā neieklausīties, bet šajā pēdējā domes sasaukumā redzams, ka nereti koalīcijai ir nosacīts balsu vairākums – kāds no viņiem nenobalso “par”, bet opozīcija nobalso. Un ir reizes, kad tikai pēc pusgada ieklausās mūsu teiktajā. Koalīcijai domē vajag amatus – mums nē. Mums vajag, lai viss notiek saprāta robežās, lai pareizi izmanto budžeta līdzekļus. Piemēram, mēs divus gadus prasījām, lai peldēšanās vietā Pilssalā izvieto glābšanas riņķi, ja kāds slīkst, lai ir riņķis, ko padot – tagad, beidzot, tas ir uzstellēts, paldies. Peldēšanās vieta “Vējiņš” ir aizaugusi – vajag iztīrīt. Alūksnes muižas parkā tagad labo celiņus, jo pirms gadiem salika nepareizi un neieklausījās, kad iebildām.
Rijukalna iela ir slikti projektēta, lietus ūdens kanalizācija joprojām tur nestrādā. Siguldas ielas gals, pieeja pie parka, nav noasfaltēta. No celtniecības viedokļa man daudzi izpildījumi novadā nepatīk.”
Pilsēta un pagasti
Iepriekš arī A. Melders bija starp tiem, kurš pauda, ka aģentūras “Alja” ēka ir pārāk liela, nefunkcionāla. Tagad viņš atzīst – tajā ir filozofija par ko tādu, kā nav citur. “Šī ēka aizķer ar savu dizainu, ļauj vaļu fantāzijai. Pašvaldība maksā par ideju, jo projektus jau izstrādā firmas. Pati ēka neizmaksāja dārgi, lielāki ieguldījumi bija teritorijā. Mēs šo projektu atbalstījām,” viņš saka.
Vai novadā netiek aizmirsti pagasti, lielākoties ieguldot pilsētā? “Nē, arī pagastos novads veic ieguldījumus infrastruktūrā, bet, jā, pārsvarā akcentu liek uz Alūksni. Ja pilsēta būs stipra, tad arī pagasti būs stipri, un otrādi. Mēs atbalstām šīs domes vadību, jo tā spēj izsvērt finansējuma sadali pilsētai un pagastiem.
Sāpīgi, ka Liepnas ceļam cietais segums ir tikai līdz Malienai – vajadzēja vismaz līdz Mālupei, kur arī ir ražošana, savukārt Liepnas pagasts diemžēl ir norakstīts, tur paliek tikai robežsargi, aizvērt internātskolu tur bija pārsteidzīgi, es šo lēmumu neatbalstīju. Vajadzēja Liepnā abas skolas apvienot, nevis vienu likvidēt. Tāpat arī vajadzēja dotēt sabiedrisko transportu, lai autobuss pa novadu braukā – tagad: jo mazāk autobusi kursē, jo mazāk cilvēki ar tiem brauc un beigās atstāj attālākas apdzīvotas vietas. Mums novadā ir mērs un divi vietnieki – viens atbild par tautsaimniecību, otrs – par sociālo jomu, izglītību un kultūru. Katrs parāda savas spējas. Šodien vajag operatīvu rīcību visā, braukāt uz Rīgu un vest sarunas, uzņemties atbildību, strādāt. Ja tu tikai nosēdi, tad…” nosaka A. Melders.
Ko vēl izdarīs?
Kurus no solījumiem līdz nākamajām vēlēšanām vēl apņemas īstenot? A. Melders norāda – tūlīt visiem sāksies jaunie solījumi. “Mēs rosinājām mēru pārskatīt šā gada budžetu un no kultūras pasākumiem ietaupīto naudu ieguldīt infrastruktūrā, izdarot mazos darbiņus, kam nekad nebūs Eiropas naudas. Piemēram, noasfaltēt Siguldas ielas galu pie parka. Paredzu, ka nākamajos četros gados ar naudām būs grūti, arī valsts pašvaldībām noteikti samazinās dotāciju. Jo ātrāk pašvaldība atdos nomā savus infrastruktūras objektus, jo ātrāk samazinās darbinieku skaitu, jo labāk,” domā A. Melders. Viņš apšauba veselības centra izveidi, kas esot ilgs un noslēpumains projekts.
Atļāva krēslā iesēsties
A. Melders atzīst, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās noteikti vairs nekandidēšot. “Mūsu partiju ir zākājuši visu laiku un daudzi, bet pie procesiem pilsētā esmu bijis klāt no 1994. gada. 2001. gadā PCTVL mums iedeva zīmogu – startējām ar Ždanokas parakstu un Rubika ģīmi: sāpīgi, bet fakts.
Pirms septiņiem gadiem mūs apzākāja ZZS un cilvēki, kuri tagad vairs nav domē, piemēram, Guntars Švolmanis, Armands Musts. Esmu noturējies par deputātu 26 gadus, pienācis laiks beigt, jaunatne nāk ar savu redzējumu, veciem cilvēkiem domē nav, ko darīt.
Nekad neesmu nožēlojis brīdi 2010. gada februārī, kad domes mēra vietnieka krēslā samainījām vietām Laimoni Sīpolu ar Dzintaru Adleru, kurš toreiz sēdēja dziļā opozīcijā un bez politiskās pieredzes, lai gan arī Dz. Adlers kopā ar savu kundzi mani ir par zagli zākājuši. Es saskatīju viņā potenciālu. Pašlaik mani apmierina Artura Dukuļa mierīgums, izsvērtība un Dz. Adlera azarts, šīs īpašības kopā labi kombinējas. Jā, savu reizi gan pietrūkst godīguma, ir izvairīšanās. Kad man prasa, ko es esmu izdarījis – es toreiz atļāvu Dz. Adleram atnākt L. Sīpola vietā iesēsties. Tā bija mana politiskā pieredze, kas ļāva to saskatīt,” viņš saka.
A. Melders uzskata, ka Alūksnē izdarīts viss, runa varētu būt vēl tikai “par kādas jaunas daudzdzīvokļu mājas celtniecību”. “Alūksnē vairs nevajag 15 deputātus – būtu jāvēl pilsētas galva, kurš pilda programmu kopā ar savu komandu,” viņš uzskata.
–Priekšvēlēšanu programmā solījāt: “sakārtosim vēstures un kultūras pieminekļus.” Kāda bijusi jūsu personīgā rīcība?
“Es laikam vienīgais daudzus gadus stāvu un krītu par Alūksnes muižas parku un tā saglabāšanu. Mums Alūksnē ir Pavlovskas parka kopija. Mūslaiku akmens skulptūras vajag no parka pārcelt citur un turpināt attīstīt parku un Jauno pili kā vienotu ansambli.”
–Kāda ir pašvaldības attieksme pret sava novada iedzīvotājiem? Pašlaik jautājumi, ko pašvaldība risina, ir tūristu labā vai “ķeksīša pēc”.
“Diemžēl novada iedzīvotāji un tas, kā viņi elpo, dzīvo, pašvaldībai īpaši neinteresē, vienīgi uz vēlēšanām. Viss virzās vairāk priekš iebraucējiem un uz to, kas atnesīs naudu. Es rosināju pašvaldībai “Covid-19” laikā iet pretim tūrisma uzņēmējiem, piemēram, dodot atlaidi komunālajiem maksājumiem, īpašuma nodoklim, bet netiku sadzirdēts. Šāda attieksme arī parāda, ka skaļi vārdos pašvaldība runā, bet krīzes situācijā nepagāja pretim ne soli uzņēmējiem, kuri novadā attīsta tūrismu, bet tajā pašā laikā visiem pašvaldības darbiniekiem “Covid-19” laikā gan samaksāja pilnas algas, lai gan daļa sēdēja mājās.”
–Kad Alūksnes novada domē likvidēs pārspīlēto birokrātiju?
“Nekad. Struktūru veido domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki. Diemžēl tā ir visā valstī. Ministrijās ir ļoti daudz ierēdņu – lai viņiem būtu, ko darīt, viņi prasa no pašvaldībām, kas spiesti darīt, ko prasa.”
–Kā vērtējat Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektores darbu skalā no 1-10?
“Es ieliktu 8. Izpilddirektoram pašlaik ir salikta virsū kaudze darbu, ko darīt.”
–Vai tik nelielam novadam kā Alūksne vajag divus priekšsēdētāja vietniekus?
“Nē, pietiktu ar vienu. Vajadzēja kā agrāk – katra partija domē atbildēja par kādu nozari, man savulaik bija sociālā joma.”
–Jūsuprāt, cik iedzīvotāju Alūksnes novadā būs pēc pieciem gadiem?
“Visi, kas gribēja, ir aizbraukuši. Domāju, ka iedzīvotāju skaits stipri nemainīsies.”
–Dzejnieks, mūziķis un gleznotājs Valdis Atāls ir teicis:
“Kad nabagi valda politikā,
Viņi agri vai vēlu apzog valsti,
Turpretī bagātie –
Tikai papildina savu bagātību.”
Kā jūs to komentētu? Vai Alūksnes pašvaldībā tā mēdz notikt?
“Ļoti filozofiski un pareizi pateikts. Precīzi! Kādreiz bija teiciens: liekam bagātos, tie mazāk zags. Nekas jau neatnāk no zila gaisa. Tikai nevajag domāt, ka visi tādi ir un zog.”
VIEDOKLIS
Apjūsmotās un pārējās vietas
“Alūksnes novada domes deputātu devumu novada labā nevaru vērtēt, jo maz zinu, bet pēc rakstiem “Alūksnes un Malienas Ziņās” secinu, ka galvenie, kuri darbojas ar pieejamo naudu, ir Adleru pāris un domes priekšsēdētājs. Ir prieks par sakārtotajiem objektiem un saņemtajiem goda diplomiem. Daudz līdzekļu un darba ieguldīts Pilssalā. Brīnišķīgs gājēju un velosipēdistu ceļš apkārt salai, rūpīgi sakārtots ezera krasts un apkārtne. Sen sapņoju, kā no kapsētas pussalas pa trošu ceļu atbraukt līdz salai. Piedzīvoju gan tilta uzcelšanu, gan trošu ceļu – paldies par šiem jaukumiem! Nupat tapis skaists videomateriāls “Tu esi svaiga gaisa malks, Alūksne”. Tūlīt noslēgs miljoniem eiro vērtu līgumu ar SIA “Arčers” par veselības veicināšanas centra būvniecību. Ir arī Kultūras centrs un valdības nams ar lielo valsts karogu – kolosāli. Protams, viss maksā.
Alūksne ir skaista, bet tās ir tikai apjūsmotās vietas. Dzīvoju Alūksnes centrā un te nekā pozitīva neredzu, izņemot skaistās puķes gar ietvēm. Centrs sastāv no neskaitāmiem humpalu veikaliem un šausmīgākās autoostas Latvijā, kurai blakus vēl briesmīgāka bijusī pasta ēka. Šajā apkārtnē ir tikai luksus tualete un mans vienīgais pārtikas veikals.
Kāpēc skaistajā salā bija jābūvē neiederīgais gliemežvāks? Vai to nevarēja būvēt pie bijušā veikala “Goba”, kur blakus ir arī pamestā “Cepurītes” ēka? Kāpēc valdības centram jābūt otrpus ezeram, ja arī šajā pusē ir degradētas teritorijas, vēl viena no tādām – purvaina vieta blakus tagadējam pastam, lai gan agrāk bija ideja to apbūvēt. Vai tā drīkst rīkoties ar Dieva radīto zemīti, to nesakopjot Pašlaik Alūksnes centrs pārvietojas no veikala “Maxima” uz Miera ielas pusi.
Tā kā ezera daļa no Kultūras centra pa labi ir skaista, ir skaists parks – tur var vest tūristus. Izdarīts ir daudz un paldies par to, bet turpmāk jādomā, ko darīt ar pilsētas centra diviem lielajiem purviem – varbūt audzēt lielogu dzērvenes? ”
Kas par ārprāta sviestu,atbalstīt zagļus.