Sestdien Veclaicenes tautas namā atklāja izstādi “Tomēr… tāpat kā senāk…”, kas atsauc atmiņā spilgtu un daudzpusīgu personību – Osvaldu Kļaviņu, kura darbīgais mūžs saistīts ar Veclaicenes keramikas cepli, kas tautā dēvēts par Veclaicenes podiņu cehu, un būs veltījums viņa 110. gadskārtas atcerei.
Veclaicenes podiņu cehs – laika un vēstures liecinieks
“Pandēmijas laikā rīkot plašākus pasākumus nevar, tādēļ pievērsos Veclaicenes apkārtnes skolu vēstures izzināšanai un sarīkojām piemiņas brīdi Kroņlaicenes skolai un Paiķu skolas svētkus. Tas cilvēkos rosināja atsaucību un atmiņas. Izstādi, kas veltīta Veclaicenes podiņu ceham un Osvaldam Kļaviņam, bija plānots atklāt pērn novembrī uz valsts svētkiem, bet visu izjauca lokdauns. Taču varbūt pat labāk, ka atklājām to tagad, jo šogad vasarā aprit 110 gadi, kopš dzimis Osvalds Kļaviņš. Izstāde būs veltījums viņa piemiņai,” stāsta Veclaicenes tautas nama vadītāja Maija Rozīte.
Izstādē skatāmi materiāli par Veclaicenes podiņu cehu, kas savulaik atradās kādreizējās muižas ēkās. No 1960. gada tas darbojies Alūksnes rajona rūpkombināta paspārnē, no 1963. gada – kā rūpniecības uzņēmuma “Rīgas keramika” Alūksnes ražošanas iecirknis. No 1965. gada – Rīgas rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) Veclaicenes podiņu cehs, bet no 1973. gada – Alūksnes BUB Veclaicenes podiņu cehs. Likvidēts 1976. gadā. Tajā ražoti māla saimniecības trauki, dekoratīvā keramika, vēlāk arī krāsns podiņi.
Daudzpusīga personība
“Osvalds Kļaviņš savulaik vadīja šo cehu un bija daudzpusīga personība ar plašu interešu loku. Dzimis 1912. gada 29. jūnijā Litenes pagastā. Agrā bērnībā zaudējis tēvu. Pamatskolu apmeklējis Litenē, vēlāk pārcēlušies uz Alūksni. Viņa senči bijuši mūziķi, tāpēc agrā bērnībā sācis apgūt mūziku. Spēlējis dažādus instrumentus Siguldas kājnieku pulka orķestrī, vadījis korus Alūksnē un citur, spēlējis Jaunlaicenes pūtēju orķestrī.
Apguvis mūrnieka – podnieka amatu. Atgriežoties no Sibīrijas, sācis strādāt Veclaicenes podiņu cehā par keramiķi, vēlāk par vadītāju. Izgatavojis etalonus rūpnieciskai ražošanai. Kopš 1937. gada piedalījies izstādēs, 1961. gadā ieguvis mākslas keramikas meistara nosaukumu. Vasarās apmācījis jaunos keramiķus.
Aizejot pensijā, strādājis par sporta metodiķi sadzīves pakalpojumu kombinātā. Trenējis skolēnu šahu pulciņa dalībniekus, organizējis pieaugušo izlasi. Viņa tālākais brauciens šaha sacensībās bijis uz Moldāviju – Tiraspoli,” atklāj M. Rozīte.
Izstādē skatāma O. Kļaviņa darinātā keramika, šaha diplomi, grāmatas “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” divos krājumos apkopotās viņa komponētās dziesmas, dzīvesbiedres Ainas rokdarbi. M. Rozīte saka paldies par sadarbību izstādes tapšanā alūksnietei Līgai Krūmiņai, Jausmai Paulai no Ziemera pagasta un Jaunlaicenes muižas muzejam.
Izstādes atklāšanā atmiņās par O. Kļaviņu un Veclaicenes podiņu cehu dalījās viņa sievas māsas meita L. Krūmiņa, radiniece J. Paula, politiski represēto kluba “Sarma “ vadītāja Dzidra Mazika, keramiķis Uģis Puzulis, šahists Gunārs Plūme, Nora Sudare. O. Kļaviņa sacerētās dziesmas dziedāja Veclaicenes tautas nama vokālais ansamblis.
Foto: no Veclaicenes tautas nama albuma un Dace Plaude
Reklāma