“Ja ikviens tik zemē sētu”

Jaunlaicenes muižas muzejā skatāma jauna izstāde “Ja ikviens tik zemē sētu” par ražas novākšanas un pārstrādes rīkiem, metodēm no 19. gadsimta līdz 20. gadsimta vidum.

Laika liecinieki – senie priekšmeti

Izstādē eksponēti senie priekšmeti, ko izmantoja ražas novākšanā un pārstrādē, no Jaunlaicenes muižas muzeja un Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzeja krājuma. “Ražas novākšanas process sākas ar ražas pārvietošanai un uzglabāšanai piemērotiem traukiem – spaiņiem, groziem, lādēm, maisiem. Bez tam ražu vajadzēja ne tikai savākt un uzglabāt, bet svarīgi bija arī to nosvērt un izmērīt, tādēļ izstādē eksponēti seni svēršanas un mērīšanas rīki. Tajā var iepazīt arī senās mērvienības un ražas uzskaites metodes. Apskatāmi arī senie priekšmeti, ko izmantoja kāpostu, kartupeļu, labības, linu, augļu un ogu, kā arī cigoriņu un tabakas pārstrādes gaitā,” stāsta muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Evita Zeile.
Ražas novākšanas un apstrādes procesi atspoguļoti arī fotogrāfijās un mākslinieka Raula Zitmaņa zīmējumos, kas tapuši jau 2008. un 2009. gadā, bet tagad ar māksliniekam raksturīgo īpašo rokrakstu bagātina šo izstādi. Fotogrāfijas ir gan no Jaunlaicenes muižas muzeja, gan Ates muzeja krājuma. “Izstādi centos veidot, lai tā būtu interesanta ne tikai tiem, kuri caur muzeju izskrien “ar acīm”, bet arī tiem, kuri vēlas uzzināt kaut ko vairāk. Apmeklētāji ir dažādi, un izstāde katram no viņiem jāpadara saistoša. Šajā izstādē ir daudz priekšmetu, fotogrāfiju un ilustrāciju, kas interesēs skatītājus, bet ir arī tekstuālā informācija, kas aizraus lasītājus. Lasītājam šeit ir ne tikai vēsturiska informācija, bet arī atmiņu stāstījumi un literāri apraksti. Tie ir papildināti ar atbilstošiem ticējumiem no vietējo cilvēku vākuma, kas ir noderīgi arī mūsdienās,” saka E. Zeile.

Dažādām paaudzēm

E. Zeile atzīst, ka viņai pašai bija interesanti veidot izstādi, jo lauku darbu process laika gaitā mainījies. Kā piemēru viņa min kartupeļu novākšanu un stāsta: “Tagad, novācot kartupeļus, mazumu vairs nelasa. Agrāk lauku pēc kartupeļu nolasīšanas pārara krustiem, tad noecēja, pēc tam vēl cūkas laida ganīties, lai viss izaudzētais tiktu izmantots.”
Izstādē var izlasīt arī senu ēdienu receptes, un apmeklētāji uzzinās, kā kādreiz gatavoja kartupeļu klimpas un klučkas, vārīja ābolu zupu. Izrādās – kartupeļus izmantoja ne tikai uzturā, bet no tiem gatavoja arī līmi apavu labošanai.
Izstādē iekļauta arī tāda tēma kā talkas. Kā teic izstādes veidotāja, par tām var runāt vēl un vēl. Taču tās laukos kļūst par arvien retāku parādību – šī tradīcija pamazām izzūd. Kādreiz lauku dzīves ikdiena nebija iedomājama bez siena talkām, kartupeļu talkām, labības kulšanas un mēslu vešanas talkām. Agrāk, kad liels darba apjoms bija jāpadara īsā laikā, bez talciniekiem nevarēja iztikt. Mūsdienās, kad lauku darbos izmanto tehniku, tas vairs nav nepieciešams. Bez tam senāk talkas bija vieta, kur satikties jauniem cilvēkiem, jo pēc padarītā darba bija ne tikai saimnieku cienasts, bet arī dziesmas un dejas.
Izstāde “Ja ikviens tik zemē sētu” Jaunlaicenes muižas muzejā būs skatāma līdz nākamā gada marta beigām un tā varētu ieinteresēt dažādu paaudžu apmeklētājus. Vecākajai paaudzei tā atgādinās par bērnībā un jaunībā darītiem lauku darbiem, savukārt bērniem un jauniešiem būs iespēja iepazīt lauku dzīves ikdienu, par ko varbūt vien lasīts vēstures mācību grāmatās. Bez tam izstādi papildinās ar izglītojošo programmu skolēnu grupām un dažādām izzinošam spēlēm ikvienam apmeklētājam.