Sāks pētīt Covid-19 klātbūtni Latvijas notekūdeņos un mājdzīvniekos

Latvijā pētīs mājdzīvniekus, kuru saimnieki bija inficējušies ar Covid-19. Zinātnieki visā pasaulē secinājuši, ka dzīvnieki var inficēties no cilvēka un dzīvnieks var inficēt arī cilvēku. Tagad Latvijas eksperti vēlas šim apgalvojumam rast zinātniskus pamatojumus. “Alūksniešiem.lv” vēsta ReTV Publicitātes vadītājs Andris Jurga.

Pārtikas un veterinārā dienesta direktors Māris Balodis ReTV Ziņām saka, ka pamats pētniecībai ir pasaulē pieredzētais: klīniskas pazīmes mājas seskiem un kaķiem, kā arī inficējies tīģeris Ņujorkas zooloģiskajā dārzā.

“Nīderlandē ir inficētas 29 ūdeļu novietnes. Pirmkārt, jau tāpēc, ka tur ir strādājuši cilvēki, kas izplatījuši šo vīrusu. Tālāk izplatījusies infekcija ūdeļu vidū un ir daži gadījumi aizdomīgi, ka no ūdelēm ir saslimis cilvēks,” tā M.Balodis.

Nīderlandē inficējās liels skaits dzīvnieku kažokādas fermās, un tāpēc lielu daļu nācās likvidēt.

“Tika pierādīts, ka Covid-19 ar cilvēku tika ienests ūdeļu saimniecībā un notika inficēšanās. Tas pierāda, ka vīrusam ir potenciāls, ka tas nokļūst atpakaļ no cilvēkiem uz dzīvnieka,” ReTV Ziņām saka institūta “BIOR” direktors Aivars Bērziņš.

Pētījumu veiks institūts “BIOR” un Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar augstskolām un Biomedicīnas centru.

M.Balodis: “Arī mēs Latvijā, ūdeļu fermā, veicām pastiprinātas pārbaudes, informējām arī Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), lai noskaidro, vai kāds no darbiniekiem nav saslimis. Paldies Dievam, Latvijā šī vīrusa izraisītas slimības nav konstatētas.”

Zinātnieki datus par mājdzīvniekiem, kuru saimnieki bija inficējušies, iegūst no SPKC. Tur, sazinoties ar bijušajiem slimniekiem, tiek lūgta viņu atļauja, un pēc tam arī palīdzība – pašiem iedzīvotājiem sekot līdzi sava mīluļa veselībai.

Institūta “BIOR” direktors Bērziņš ReTV Ziņām skaidro: “Mums šī informācija ir nepieciešama tādam nolūkam, lai mēs būtu gatavāki nākotnes pandēmijām. Jo esošā pandēmija parāda to, ka ir ārkārtīgi daudz momentu, vietas – gan sabiedrības veselības institūcijām, gan veterinārajām institūcijām jābūt gatavākām.”

Un šajā pētījumā analizēs vēl kādus datus – notekūdeņus! Tajos, mazgājot rokas, izlejot dezinfekcijas līdzekļus, teorētiski var nonākt Covid-19.

“Ja mēs monitorējam šādu vīrusu parādīšanos notekūdeņos, mēs varam būt gatavāki šo pandēmiju novēršanai konkrētās vietās, konkrētos reģionos. Tas ir sava veida signāls, kas parāda to, ka potenciāli varētu drīzumā būt slimības uzliesmojums,” saka A. Bērziņš.

Pētniecība, kas attiecas uz mājdzīvniekiem un notekūdeņiem, tiks sākta vasaras un rudens mijā. Pagaidām tiek plānots, ka pirmie provizoriskie rezultāti varētu būt publicējami ziemas sākumā.