Satiksmes ministrija uzdevusi VAS “Latvijas Valsts ceļi” sagatavot sarakstu ar drīzai izbūvei pieejamiem gājēju un velosipēdu ceļiem visā Latvijā, kā arī vietām, kurās vēl attīstāmi nacionāla un lokāla mēroga veloceļi.
Darba uzdevums izriet no 2019. gadā izstrādātā pētījuma “Pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā” kontekstā ar topošo “Mikromobilitātes plānu 2021.-2024.gadam”.
“Satiksmes ministrijas veiktie priekšdarbi ļauj teikt, ka veloceļu attīstība ir kļuvusi neatgriezeniska,” uzskata Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Jānis Butāns. “Līdzīgi kā autoceļu sakārtošanā arī veloceļu jomā jārada kritēriji prioritāri attīstāmiem projektiem. Atbilstoši kritērijiem konkrētu veloceļu plānotā attīstība tiktu sarindota secībā, ļaujot būvniecību realizēt atbilstoši pieejamajam budžetam,” informē Butāns.
Pētījuma autori 2019. gadā piedāvāja radīt nacionāla un reģionāla līmeņa veloceļus 328 km garumā, piemēram, Rīga – Tukums, Rīga – Jelgava – Dobele, Rīga – Bauska, Jelgava – Bauska, Rīga – Saulkrasti, Rīga – Cēsis – Valmiera, Jēkabpils – Līvāni, Rēzekne – Ludza, kā arī pilnveidot veloceļus apdzīvotajās vietās – ap Liepāju, Ventspili, Kuldīgu, Talsiem, Saldu, Tukumu, Jelgavu, Bausku, Siguldu, Cēsīm, Valmieru, Aizkraukli, Jēkabpili, Līvāniem, Preiļiem, Daugavpili, Krāslavu, Rēzekni, Ludzu, Madonu, Gulbeni, Balviem, Alūksni, Smilteni u.c. Mikromobilitātes plāns paredz nodrošināt blīvi apdzīvoto vietu savienojumus ar apdzīvotās vietas centru, dzelzceļa staciju, autoostu.
Jau iepriekš ziņots, ka veloceļu attīstībai ES fondu programmās indikatīvi iezīmēti 23 miljoni eiro, un Satiksmes ministrija nākamo gadu budžetā prioritārajiem pasākumiem lūgusi iekļaut finansējumu veloceļu izbūvei.
“Pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā” pieejams šeit – http://veloplans.lv/wp-content/uploads/2017/08/Velo-petijums_15012020.pdf (Perspektīvie velosatiksmes infrastruktūras savienojumi iekļauti pētījuma 8. pielikumā).
Reklāma