Vai laime ir labklājībā?

Ziemeļvalsts Somija jau sesto gadu pēc kārtas atzīta par laimīgāko valsti uz zemes. Martā Apvienoto Nāciju Organizācijas “Sustainable Development Solutions Network” publicēja ikgadējo Pasaules laimes ziņojumu. Izvērtējot labklājību visās pasaules valstīs, Somija jau atkal ir pirmajā vietā. Neskatoties uz to, Somijā ir viens no augstākajiem pašnāvības līmeņiem Eiropas Savienībā, un Somija sievietēm ir otrā visbīstamākā valsts ES – gandrīz katra otrā sieviete virs 15 gadu vecuma Somijā ir pieredzējusi fizisku vai seksuālu vardarbību. Kas tad ir laime, un kāpēc ne vienmēr labklājība to nodrošina? Ir kāds stāsts par kādu vīru. Reiz dzīvoja kāds vecs nabaga vīrs, kuru apskauda pat karaļi, jo vīram piederēja apbrīnojami skaists balts zirgs. Karaļi piedāvāja vīram milzīgas bagātības par viņa zirgu, bet vecais vīrs uz to atbildēja: “Priekš manis tas nav tikai zirgs, viņš ir persona. Un kā var pārdot personu vai draugu?” Vīrs bija nabadzīgs, tomēr nepārdeva zirgu. Kādu rītu vīrs secināja, ka zirga stallī vairāk nav. Visi ciema iedzīvotāji sauca: “Muļķa vecis! Mēs zinājām, ka kādu dienu zirgu nozags. Būtu bijis labāk, ja viņš būtu pārdevis zirgu!” “Neaizrausimies ar tiesāšanu,” teica vecais vīrs. “Mēs varam tikai teikt, ka zirga nav stallī. Tas ir fakts. Viss pārējais ir tikai jūsu spriedelēšana. Tā ir veiksme vai ne, es nezinu, jo tas ir tikai fragments. Kas zina, kas notiks rīt?” Pēc 15 dienām kādu nakti zirgs atgriezās. Viņš nebija nozagts, bet bija aizmucis. Zirgs ne tikai pats atgriezās, bet atveda sev līdzi arī vairāk kā desmit savvaļas zirgu. Un atkal ciema iedzīvotāji bija klāt ar savu viedokli: “Tev bija taisnība, veco vīr. Tā nebija neveiksme, bet gan veiksme!” “Jūs atkal spriežat un vērtējat,” teica vecais vīrs. “Varu tikai teikt, ka zirgs ir atgriezies. Kurš zina, vai tas ir uz labu vai ne? Tas ir tikai fragments. Jūs izlasāt tikai vienu vārdu no teikuma. Kā jūs varat spriest par visu grāmatu?” Šoreiz ciemata iedzīvotāji vairāk neko neteica, bet pie sevis nodomāja, ka vīram nebija taisnība. Divpadsmit skaisti zirgi bija ieradušies! Vecajam vīram bija dēls, kurš sāka apmācīt šos zirgus. Nedēļu vēlāk dēls nokrita no zirga un salauza abas kājas. “Tev atkal bija taisnība,” teica ciema cilvēki. “Tā bija neveiksme. Tavs vienīgais dēls nevar izmantot kājas, un viņš bija vienīgais tavs balsts vecumdienās. Tagad tu esi nabagāks kā jebkad.” “Jūs esat apsēsti ar tiesāšanu,” teica vecais vīrs. Pēc dažām nedēļām valsts, kurā viņi dzīvoja, devās karā, un visi jaunie cilvēki no ciemata tika iesaukti armijā. Tikai vecā vīra dēlu neiesauca, jo viņš bija slims.

Tāds ir šis stāsts un arī lielākā laimes atslēga – plūšana, ļaušanās tecējumam.