Izskanējis Labdaru mūzikas vakars

Ceturtdienas vakarā Alūksnes Jaunās pils mūzikas salonos izskanēja Labdaru mūzikas vakars, kas bija veltīts 19. gadsimta vidū izgatavotā mūzikas instrumenta – nelielu pārvietojamo ērģeļu – pozitīva restaurācijai.

Restaurācijas darbi – trīs kārtās

Vakara ieskaņā Alūksnes novada muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Jolanta Baldiņa pastāstīja par šo instrumentu, kas ir muzeja krājumā. Instruments nav spēlēšanas kārtībā, bet ērģeļu restaurators Jānis Kalniņš veicis tā detaļu inventarizāciju, izvērtēšanu un restaurācijas programmas izstrādi. 2019. gadā, veicot ērģeļu detaļu inventarizēšanu, J. Kalniņš secinājis, ka ērģeles izgatavotas 19. gadsimta vidū. Daudzu elementu analoģija pieļauj varbūtību, ka šīs ērģeles ir izgatavojis Kārlis Hūns – ilggadējs draudzes skolotājs, ērģelnieks, ērģeļu būvētājs, kas darinājis daudzus koka darbus Madlienas baznīcai un arī citām Vidzemes baznīcām. Restaurators Jānis Kalniņš pieļauj varbūtību, ka pilnīgas demontāžas gadījumā izdotos atrast kādu uzrakstu, kurš palīdzētu precīzāk datēt instrumentu. Ērģeļu restaurācija līdz spēlēšanas stāvoklim ir iespējama un pat vēlama. Pilnīgs ērģeļu (pozitīva) restaurācijas process ir apjomīgs gan laika, gan finanšu resursu ziņā, tāpēc, konsultējoties ar restauratoru Jāni Kalniņu, pieņemts lēmums restaurācijas darbus sadalīt trīs kārtās.

Restaurēto Mūzikas salonu papildinājums ar vēsturisko mūzikas instrumentu – pozitīvu, veicinātu Alūksnes novada muzeja krājuma priekšmetu saglabāšanu un popularizēšanu, mūzikas daudzveidības piedāvājumu, tādējādi nodrošinot iespēju sabiedrībai iepazīties ar Alūksnei un apkārtējai teritorijai raksturīgo un neatkārtojamo kultūrtelpu.

No 2023. gada aprīļa Alūksnes novada muzejam tika mainīts ziedojumu mērķis no “Alūksnes pils lauvām” uz “Pozitīva restaurācija Alūksnes Jaunās pils mūzikas saloniem”. Šobrīd restaurācijai ir savākts vairāk nekā 2000 eiro ziedojums, ko veido Alūksnes novada pašvaldības ziedojumu kontā ieskaitītā summa šim mērķim un Alūksnes un Apes novada fondā saziedotie līdzekļi.

Cēls un simbolisks mērķis

J. Baldiņa arī nolasīja komponista, Ērmaņu muižas saimnieka Uģa Prauliņa atsūtīto vēstuli, kurā komponists raksta: “Ir liels gandarījums redzēt, ka novadā notiek pastāvīga un jēgpilna attīstība. Tas ir cēls un simbolisks mērķis – atjaunot pozitīvērģeles, tām ir īstas stabules un to skaņa vien jau izstaro garīgumu, gara gaismu. Jānis Kalniņš mums ir labākais speciālists (brīnums, kā viņš visu to paveic!), tas ir lieliski, ja strādā ar labākajiem profesionāļiem.

Cik labi, ka koncertā spēlē studenti – tam ir emocionāli paliekoša nozīme (tagad ik pa laikam atceros tieši uzstāšanos dažādās romantiskās vietās studiju gados).Apsveicu ar atjaunotajām telpām! Tas ir liels darbs. Paldies par izturību un mūždien atjaunotajām prasmēm, sargājot vērtības un pastāvīgi “turot kontaktu” ar sabiedrību. Jaunajai pilij – muzejam ir jābūt centrālajai institūcijai novada vēstures krātuves izziņā, īpašai koncertvidei īpašās telpās ar īpašiem instrumentiem… Tas ir ne tikai pašcieņas jautājums.”

Labdaru mūzikas vakarā koncertēja Alūksnes Mūzikas skolas audzēkņi Arina Baikova, Arsenijs Pometuns Matīss Žagats, Sņežana Veselova, Aivis Ilvess (pedagoģes Ingrīda Pilskalne, Ilze Kangsepa, koncertmeistare Egita Salmane). Pirmo reizi Alūksnes Jaunajā pilī Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas Vokālās nodaļas audzēkņu balsis un gan latviešu, gan ārzemju komponistu kamermūziku izpildīja Adele Jakoviča, Karīna Kamerūte, Sigita Keiša un Elizabete Baldiņa (pedagoģe Dace Balode, koncertmeistare Jana Martinsone).

Jaunie mūziķi klausītājiem sniedza brīnišķīgu muzikālo baudījumu, un jācer, ka Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas Vokālās nodaļas audzēkņu koncerti Alūksnes Jaunās pils mūzikas salonos kļūs par tradīciju. Labdaru mūzikas vakarā senā mūzikas instrumenta – pozitīva restaurācijai saziedoti 217 eiro.

+ 27