Ceļu piemēslo ar atkritumiem

Divi laikraksta lasītāji šopavasar vērsās redakcijā, rosinot uzrakstīt par situāciju uz ceļa pie Alūksnes novada vidusskolas, kur robežojas pilsētas un Jaunalūksnes pagasta teritorija, kas ir piemēslots ar izsmēķiem un cigarešu paciņām.

Lasītāja, kura lūdz savu vārdu neatklāt, raksta: “Vēlos aicināt Alūksnes novada pašvaldību un pašvaldības policiju rast risinājumu situācijai, ko radījuši Alūksnes novada vidusskolas jaunieši, starpbrīžos pametot skolas teritoriju, dodoties laiku pavadīt uz ceļa, kas ved prom no pilsētas. Rezultāts šai izklaidei un atpūtai ir vairāk nekā skumjš, jo netīrība, kas paliek aiz viņiem, ir nepiedodama, bet kāds tur blakus dzīvo, kāds pa to ceļu pārvietojas kājām, kāds brauc ar auto.”

Otra lasītāja, kura arī vēlas palikt anonīma, bet viņas vārds redakcijai ir zināms, vaicā – kurš atbildīgs par šo teritoriju un nekārtību, ja “skolēni mācās pilsētas teritorijā, bet pīpē Jaunalūksnes pagastā”. Varbūt risinājums ir uzlikt miskasti, bet kurš to darīs?

Ceļa posmu sakops

Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons atgādina, ka par kārtību un teritorijas sakoptību atbild katras teritorijas īpašnieks. Saskaņā ar Alūksnes novada pašvaldības domes saistošajiem noteikumiem Nr. 13 “Par Alūksnes novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu”, kas pieņemti 2022. gadā un ir iepriekšējo noteikumu atjaunota versija, īpašniekiem ir pienākums Alūksnes pilsētā un Alūksnes novada ciemu teritorijās nodrošināt zemes īpašumam piegulošās teritorijas kopšanu septiņu metru platumā no zemes īpašuma robežas līdz ietvei, bet, ja tādas nav, brauktuves tuvākai malai, ievērojot šajos noteikumos noteikto kārtību.

Šajā gadījumā runa ir par pašvaldības ceļu, ko izmanto ceļu satiksmē, kā arī, pārvietojoties kājām. A. Tomsons atzīst, ka minētajā vietā ir problēmas. To regulāri piedrazo un nav, kas satīra. “Līdzīga situācija ir pilsētā, kur ikdienā, cilvēkiem staigājot, rodas atkritumi, bet pilsētā ielas tīra sētnieki. Tas ir fakts, ka pa šo ceļu pastiprināti staigā skolēni un atstāj aiz sevis atkritumus. Atkritumus nedrīkst izmest nekur citur, kā tikai vietās, kur tas paredzēts, tātad atkritumu konteineros, ja nē, tad tas ir pārkāpums, par ko paredzēta atbildība,” saka A. Tomsons un piebilst, ka minētā teritorija ziemā netika regulāri tīrīta. Tādēļ tagad, kad sniegs nokusis, aina, kas atklājusies, ir tik nepievilcīga. Kad pilsētā būs sakoptas prioritārās vietas, pašvaldība sakops arī šo ceļa posmu.

A. Tomsons atgādina, ka pašvaldības policija vietās, kur izmet atkritumus, veic videonovērošanu un sauc vainīgās personas pie atbildības. Kādreiz videokameras izvietotas arī šajā teritorijā un, iespējams, videonovērošanu atjaunos.

Ko atnesi, to aiznes

Vaicāts, vai problēmas risinājums būtu ceļa malā novietot atkritumu konteineru, lai izsmēķus, tukšās cigarešu paciņas un citus atkritumus izmestu tur, A. Tomsons saka
– tā būtu vieta, kur neapzinīgiem cilvēkiem, kuri nav noslēguši līgumus ar “Pilsētvides servisu”, aizvest un izbērt savus atkritumus.

“Ja paši redzam, ka kāds met zemē atkritumus, sabiedrības iesaiste būtu, aizrādot un pasakot, ka tie jāmet konteinerā. Runājot par apkārtējai videi draudzīgu rīcību, svarīgi ievērot principu “Ko atnesi, to aiznes”, nevis gaidīt, kad kāds nāks aiz tevis un satīrīs. Tāds diemžēl ir mūsu sabiedrības līmenis, ka vecāki bērniem nav iemācījuši elementāras lietas, kā uzvesties. Jāsāk katram pašam ar sevi. Vecāku pienākums ir jau ģimenē iemācīt, ka atkritumus nevar mest, kur pagadās. Tāpat arī to, ka smēķēt ir kaitīgi un ar to darām pāri savai veselībai,” uzsver A. Tomsons.

Viņš teic, ka kopumā ar katru gadu situācija apkārtējās vides sakopšanā uzlabojas. Taču vietās, kur ir lielāka cilvēku plūsma un nav, kas atkritumus savāc, diemžēl ir tendence tiem uzkrāties. Ceļš aiz Alūksnes novada vidusskolas ir viena no tādām. A. Tomsons rosina, ka skola kā audzinoša rakstura pasākumu varētu sarīkot talku un skolēni paši sakoptu šo ceļa malu, un līdz ar to arī tuvējo skolas apkārtni.

Ilze Līviņa, Alūksnes novada vidusskolas direktore:

“Jā, skolēniem ir iespēja starpbrīžos atstāt skolu un tās teritoriju. Par skolas teritoriju atbildam mēs, kā arī to sakopjam. Diemžēl ne skola, ne skolas darbinieki nevar atbildēt par citām teritorijām. Tā ir kopējā visu mūsu teritorija. Ja sabiedrība aktīvi iesaistītos, aizrādītu jauniešiem, tad būtu savādāka situācija. Nevar gaidīt tikai uz skolu. Tad jau mums jāatbild arī par piesārņoto bērzu birztalu, teritorijām, kurās jaunieši uzturas, un diemžēl nemāk uzvesties. Diemžēl ir arī cita puse. Skolas atkritumu konteineros ļoti bieži nonāk tādi atkritumi, kurus nesaražo skola, un, protams, ir skaidrs, ka no pilsētas otras puses tos nenāk izmest. Tie ir šīs apkaimes iedzīvotāji, kuri regulāri izmanto skolas miskastes. Sākumā tās bija slēgtas, bet tad sadzīves atkritumi tika novietoti blakus, kurus savukārt izpostīja vārnas. Tādēļ nolēmām, ka miskastes nebūs slēgtas, bet varbūt var pārbaudīt, kā tuvējiem iedzīvotājiem ir ar noslēgtajiem līgumiem par atkritumu izvešanu un cik bieži to dara. Diemžēl tādas situācijas ir, tikai skolas teritoriju sakopj sētnieks, uztur kārtībā arī skolas dārza teritoriju, kurā vēl joprojām mēdz izmest atkritumus, un tie nekādā veidā nav skolēni. Tā ir kopējā sabiedrības attieksme un audzināšana ģimenē.”